Sīpolu žāvēšanas nianses 1
Aizvadītajās divās sezonās sīpolu ilgstoša uzglabāšana bija nerentabla, kaut gan ražotāja cenas bija teju augstākās Eiropas Savienībā. Tas ir skaidrojams ne tikai ar to, ka ražotāja cena februārī, martā bija 1,5 reizes zemāka nekā decembrī, bet arī ar augstām uzglabāšanas un transporta izmaksām. 
Ja ražotāja cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums tirgū, augstas uzglabāšanas izmaksas lielā mērā ir saistītas ar ražas zudumiem uzglabāšanas periodā.
Lielākoties sīpolus bojā kakla puve un bakteriālās puves. Augi inficējas audzēšanas laikā, bieži vien īsi pirms novākšanas. Infekcija attīstās jau glabātavā, nereti to veicina nepareiza sīpolu žāvēšana. Pēdējos gados sīpolu inficēšanās ar kakla puvi pieaug arī Holandē un zināmā mērā zemas sīpolu cenas Eiropas tirgū (tostarp Latvijā) ir skaidrojamas ar holandiešu sīpolu audzētāju vēlmi ātrāk pārdot mazāk kvalitatīvu produkciju.
Holandes pieredze
Holandē kakla puves problēmai pievērsušies pat speciālisti no konsultāciju firmas DLV, piesaistot Eiropas Savienības Lauku attīstības fonda līdzekļus. Speciālisti ir nonākuši pie vairākiem secinājumiem un sniedz praktiskus ieteikumus.
Sīpolu optimālais novākšanas laiks ir brīdis, kad 60 % lapu ir atmirušas. Izraktos sīpolus uzlasa vai vāc ar kombainu tikai tad, kad rasa nožuvusi un sīpolu virsma ir sausa. Atkarībā no aktuālajiem laika apstākļiem tas var būt dienas vidus vai pat pēcpusdiena. Pļaujot lapas, izrokot un uzlasot ar rasu klātos sīpolus, palielinās kakla puves izplatīšanās risks.
Bieži tiek uzskatīts, ka sīpoli labi žūst uz lauka, bet 2012. gadā veiktie pētījumi liecina, ka pēc 4 – 7 dienām uz lauka sīpolu mitrums bija samazinājies tikai par 1 – 2 %. Pērn sīpolu vākšanas laikā Holandē pieturējās silts, saulains laiks. Šogad augusta vidū relatīvais gaisa mitrums bija pietiekami zems tikai pašā dienas vidū, savukārt no rīta sīpoli ilgstoši stāvēja norasojuši, kaut gan relatīvais gaisa mitrums tieši virs vāla nepārsniedza 80 %. Saulainā laikā dienas vidū sīpolu temperatūra sasniedza pat 35 °C, kaut gan vidējā dienas temperatūra nepārsniedza 25 °C, un tomēr sīpoli žuva ļoti lēni. Tāpēc pētnieki iesaka pārvest sīpolus no lauka šķūnī vai glabātavā iespējami ātri pēc izrakšanas, bet veikt šo darbu saulainas dienas vidū, kad sīpolu virsma ir dabiski sausa, bet paši sīpoli silti. Tas saīsina žāvēšanas perioda ilgumu un samazina izmaksas.
Holandē tiek uzskatīts, ka minimālajai ventilēšanas jaudai jābūt 150 m3 gaisa uz vienu kubikmetru sīpolu stundā (kaut gan praksē uzglabāšanas periodā tā mēdz būt arī augstāka). Tas nozīmē, ka 100 t sīpolu žāvēšanai ir nepieciešami apmēram 30 tūkst. m3 gaisa/h. Ja gaisa uzsildīšanai tiek izmantoti katli, tiem jānodrošina siltuma ražošanas kapacitāte 60 – 80 tūkst. kkal/100 t sīpolu. Maksimālais sabēruma augstums – 4 m.
Vairāk par sīpolu žāvēšanu un uzglabāšanu lasiet žurnāla «Agro Tops» oktobra numurā!
