Foto – LETA

Sīpolu slimības uz lauka un glabātavās 0

Sīpolu audzētājiem augu slimības sagādā lielas problēmas, tādēļ ražošanā plaši tiek lietoti fungicīdi. Fungicīdu efektīvas izmantošanas priekšnoteikums ir precīza slimību diagnostika un izpratne par to attīstības likumsakarībām.

Reklāma
Reklāma

 

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

Lai noskaidrotu reālo situāciju Latvijā, Zemkopības ministrijas finansētā projekta Kultūraugu kaitīgo organismu izplatības, postīguma un attīstības ciklu pētījumi kaitīguma sliekšņu izstrādāšanai integrētajā augu aizsardzībā ietvaros 2008.–2010. gadā iekārtoti izmēģinājumi Pūres Dārzkopības pētījumu centrā.

 

Veģetācijas periodos konstatētas divas sīpolu slimības – sīpolu neīstā miltrasa un sīpolu sausplankumainība, taču slimību sastopamība un attīstības pakāpe atšķīrās atkarībā no meteoroloģiskās situācijas.

 

Postīgākās 
slimības Latvijā

CITI ŠOBRĪD LASA

Sīpolu neīstā miltrasa, ko ierosina Peronospora destructor, ir plaši izplatīta un postīga sīpolu slimība. Infekcijas iedarbībā sīpolu loki priekšlaikus atmirst un tiek kavēta paša sīpola veidošanās un attīstība. Pirmie slimības simptomi var parādīties jau aptuveni mēnesi pēc iestādīšanas, ja audzē no sīksīpoliņiem, vai aptuveni divus mēnešus pēc iesēšanas, ja audzē no sēklām.

Sākumā sīpola loki zaudē spīdumu, kļūst pelēcīgāki. Vēlāk veidojas dzeltenīgi plankumi ar bagātīgu pelēcīgu apsarmi, kas sastāv no P. destructor konīdijnesējiem un konīdijām. Loki strauji dzeltē un novīst, līdz ar to sīpoli var nesasniegt normālu izmēru (sk. 1. att.).

Inficēšanās ar sīpolu neīsto miltrasu notiek vai nu no inficētām sēklām, vai iestādīta inficēta sīpola. Sporas no inficētajiem lokiem uz veselajiem nokļūst ar lietus un vēja palīdzību. Patogēns labi saglabājas arī inficēto augu atliekās ar micēliju vai augsnē ar oosporām. Slimības izplatību veicina migla, lietus, paaugstināts augsnes un gaisa mitrums.

 

Pēdējos gados, it īpaši 2008. gadā un 2010. gadā, novērota strauja sausplankumainības (ier. Alternaria ģints sēnes) attīstība. Pirmie slimības simptomi novērojami uz sīpola lokiem mazu violetu plankumiņu veidā. Slimībai attīstoties, plankumi pakāpeniski palielinās, veidojot koncentriskas joslas. Izteiktāka violetā krāsa novērojama plankuma ārējās malās.

Raksturīga pazīme ir arī dzeltenā josla, kas veidojas apkārt violetajam plankumam (sk. 2. att.).

Reklāma
Reklāma

Mitros laika apstākļos plankums pārklājas ar tumšu brūni melnu apsarmi, kas sastāv no sēnes konīdijnesējiem un konīdijām. Inficēšanās notiek jau vasarā vai ražas vākšanas laikā. Slimība vispostīgākā ir tad, ja sīpoli inficējas jau veģetācijas perioda sākumā. Slimības iespaidā sīpolu veidošanās tiek kavēta un sīpols var sapūt vēl pirms novākšanas.

Ja inficēšanās pakāpe ir zemāka, bojātas tikai sīpola ārējās zvīņas, kur novērojama tumši brūna, bieza apsarme, bet dziļāk tas ir vesels un glabāšanās netiek traucēta (sk. 3. att.).

Sīpolu sausplankumainības ierobežošanai svarīgi ir ievērot augu maiņu, jo patogēns galvenokārt saglabājas augu atliekās.

 

Kas notiek noliktavās?

Sīpolu glabāšanās laikā bojātajās vietās konstatēti dažādi patogēni, tostarp pelējumu un puves ierosinātāji. Atrastas baktērijas no Pseudomonas spp. un Erwinia spp. ģintīm, kas ierosina bakteriālās sīpolu puves. Šīs baktērijas ir saprotrofas, tas nozīmē, ka pilnīgi veselu sīpolu inficēt nespēj. Tātad, ja bakteriālās (slapjās) puves tomēr ir atrodamas, tas nozīmē, ka sīpoli jau bijuši mehāniski traumēti – bijuši tripša vai kādi citādi bojājumi.

Konstatētas arī vairākas Fusarium spp. ģints sēnes. Šai ģintī ir ļoti daudzas sugas, no kurām liela daļa ierosina slimības sīpoliem augšanas un it īpaši glabāšanās laikā. Vairākums Fusarium sugu ziemo ar micēliju vai hlamidosporām augsnē.

Pēc auga inficēšanās attīstās sīpolu pamatnes puve vai sīpolu puve un sīpols pakāpeniski sapūst. Inficēšanās notiek jau uz lauka, jebkurā sīpolu attīstības stadijā, bet tālākā slimības attīstība turpinās glabāšanās laikā.

Inficēšanos ar sīpolu pamatnes puvi, ko ierosina Fusarium spp. (sk. 4. att.), sekmē paaugstināta gaisa temperatūra veģetācijas periodā (25–28 °C) un paaugstināta mitruma apstākļi ražas vākšanas laikā. Patogēna iekļūšanu sīpolā veicina arī sīpolu mušas kāpuru radītie bojājumi.

Ja inficēšanās notiek veģetācijas perioda sākumā, tad uz lokiem un sīpolu virsējām zvīņām parādās iesarkani plankumi. Inficētie augi var arī pakāpeniski novīst.

Ja inficēšanās notiek veģetācijas sezonas beigās, vākšanas laikā slimības pazīmes nav redzamas. Glabāšanās laikā sīpola iekšējās zvīņas maina krāsu, brūnē un kļūst ūdeņainas pie sīpolu pamatnes un uz saknēm novērojams pelēcīgi balts sēnes micēlijs.

 

Otra slimība, ko ierosina Fusarium spp., ir sīpolu puve. Slimības simptomi arī novērojami tieši sīpolu glabāšanās laikā, tomēr tie nedaudz atšķiras no iepriekš pieminētās sīpolu pamatnes puves.

Sākumā starp zvīņām parādās dzeltenīgi, iegrimuši, ūdeņaini, caurspīdīgi plankumi, kas pakāpeniski kļūst dzeltenīgi brūni, un zvīņa lēnām žūst, līdz kļūst pilnībā sausa. Biežāk inficēšanās notiek caur sakņu kaklu un inficējas iekšējās zvīņas.

Sīpolu pamatne nav inficēta. No inficētajiem sīpoliem var izdalīties brūns šķidrums. Reizēm starp inficētajām zvīņām var novērot arī baltu sēnes micēliju (sk. 5. att.).

 

Ierobežošanas 
efektivitāte

Slimības, ko ierosina Fusarium spp. ģints sēnes, ierobežo, ievērojot augu maiņu, izvēloties mazāk ieņēmīgas sīpolu šķirnes un nodrošinot optimālu temperatūru glabāšanās laikā (+4 °C).

Sīpolu neīsto miltrasu un sīpolu sausplankumainību ierobežo, lietojot specifiskus fungicīdus. Atkarībā no izvēlētās ierobežošanas sistēmas fungicīdus lieto 2–5 reizes. Tomēr lielāks smidzināšanas reižu skaits ne vienmēr nozīmē efektīvāku slimības ierobežošanu. Svarīgāk ir pamanīt pirmās pazīmes (vai izmantot pieejamās prognožu sistēmas) un sekot slimības attīstības gaitai.

2008. gadā, kad tika novērota augsta neīstās miltrasas un sausplankumainības attīstības pakāpe, smidzināšana ievērojami palielināja ražu. 2010. gadā, neskatoties uz lielo nokrišņu daudzumu, slimības praktiski neattīstījās un fungicīdu lietošana ražu būtiski nepalielināja. Triju gadu izmēģinājumi pierāda, ka neizdodas izstrādāt shēmas, kas derētu visos gadījumos. Nepieciešama situācijas izvērtēšana katrā konkrētā sīpolu stādījumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.