Uz lauka sīpoliem vismaz nedēļu ir jāžūst pēc tam, kad ar pacēlāju tie ir izcelti un ar kratītāju tie ir izkratīti no zemes. Palīgi uz lauka sīpolam nogriež lakstu līdz īkšķa platuma tiesai, dārzeni notīra un liek to spaiņos. Tirdzniecībā vajadzīgs sīpols ar dzeltenu mizu. Par vienu kilogramu sīpolu sagatavošanu pārdošanai strādniekam maksā sešus centus. Dienā varot nogriezt līdz 400 kg sīpolu. Saimnieki atklāj – visizdevīgākā ir lociņu pārdošana, tomēr to sezona turpinās vien aptuveni nedēļu, kad jāizdara iespējami daudz. Savukārt no sīpolu veikala cenas, rēķinot bez PVN, audzētājs saņem līdz pat 50% lielu atlīdzību. 1
Ilze teic, ka patlaban, lai neatpaliktu no jaunākajām atziņām nozarē, nepārtraukti ir jāmācās, un saimnieki to arī dara, piedaloties semināros. Grāmatvedības uzskaiti veic paši, tāpēc ka Ilzei ir ekonomistes izglītība. Saimnieki atzīst – sīpolu audzētāji sezonas laikā ir “piesieti” savai saimniecībai, jo ir jāseko līdzi uz lauka notiekošajam.
“Lejas AR” ļoti labi saprot kooperācijas priekšrocības. “Kooperatīvs stiprina tirgu. Tā biedri nav konkurenti, tāpēc ka katrs audzē atšķirīgu produkciju. Kooperatīvs ir stiprāks spēlētājs tirgū un rūpējas par saviem biedriem,” iesaistīšanos kooperatīvā “Baltijas dārzeņi” skaidro Agris. Nu jau daudzus gadus saimniecībai nav jāuztraucas par sīpolu pārdošanu, par transportu un iepakojamo materiālu pirkšanu. Vēl viena priekšrocība ir prognozējamā kooperatīva cena par sīpoliem. Mums atliek tos tikai audzēt,” tā Agris. Un piebilst: “Priekšrocību noteikti ir vairāk nekā trūkumu.”
Saimnieki teic, ka ar sīpoliem bagāts kļūt nevar, bet labi dzīvot var gan. Ir uzbūvēta mājīga pirtiņa, regulāri tiek papildināts saimniecības tehnikas parks. Sīpolu audzēšana un pirmapstrāde patlaban ir mehanizēta. Mūsu viesošanās dienā pārdevējs atved elektroniskos svarus, kas pirkti ar ES atbalsta līdzfinansējumu. “Lejas AR” dzīvo bez bankas aizdevumiem. Nākotnē ražošanas izmaksas iecerēts mazināt, aizvien vairāk atsakoties no roku darba un meklēt iespējas celt ražību. Tātad darboties intensīvāk. “Šā gada rudenī iecerēts pirkt 60 ZS traktoru, tāpēc ka vecie spēkrati prasa pārāk lielu darba un naudas ieguldījumu remontam. Stādījumu platības saimnieki nav iecerējuši palielināt.
