Sīpolpuķes grib ēst: jādod slāpekļa mēslojums 0
“Ziemā ar sniegu un lietu no augsnes ir izskalojies slāpeklis, tāpēc pavasarī pirmais darbs sīpolpuķu dobē ir papildināt barības krājumus,” skaidro puķu selekcionārs Jānis Rukšāns no Stalbes pagasta Pulkām.
Kā pirmo, tiklīdz augsne atkususi, sīpolpuķēm dod slāpekļa mēslojumu – amonija nitrātu. Deva ir 50 gramu mēslojuma uz kvadrātmetru dobes. Aptuveni pēc nedēļas atkārto, izvēloties mēslojumu, kurā slāpekļa ir mazāk nekā amonija nitrātā, piemēram, ar zaļo Kristalonu. Vēl pēc nedēļas augus mēslo trešo reizi ar sarkano Kristalonu.
Ja no zemes jau izspraukušies asni, bet tuvojas sals, var uzbērt kūdras vai komposta kārtiņu. Taču to drīkst darīt, kamēr asni vēl cieši sakļāvušies. Kad lapiņas jau pavērušās, mulčēt vairs nevar. Pareizāk, ja mulčas kārtiņu sīpolpuķu dobei uzber jau rudenī.
Izvērtē augļudārzus
“Jaunumi dārzā ir laba lieta, taču lielākā vērtība ir vecie koki un gadu desmitus izturējušās augļukoku un ogulāju šķirnes. Pirms lielajā pavasara talkā kādu nozāģē, ieteicams apdomāt vai vismaz paņemt potzarus,” iesaka augļkope Māra Skrīvele.
Ja dārzs iegādāts nesen, tam vajadzētu dot iespēju parādīt sevi. Kad pāris gadu ir novērtēta auga raža un raksturs, var izlemt tā likteni. Pat ja dārza augi labi zināmi, der pārvērtēt savas nostādnes, jo dārzu mode un tendences mainās. Piemēram, liela auguma kokam noteikti nevajag zāģēt galotnes, kā daudzos dārzos ir modē. Liela auguma koku var atstāt arī kā dārza ainavas elementu – lai aug, kā pašam tīk.
Pērkot jaunu koku vai krūmu, līdz ražai būs jāgaida vairāki gadi. Turklāt var izrādīties, ka šķirne īsti neatbilst iecerēm. Nav prātīgi izvēlēties stādus kādā izstādē pēc augļu skaistuma un garšas. Tam komplektā var nākt grūti kopjams vainags vai ieņēmība pret kādām slimībām. Svarīgi arī, uz kāda potcelma augs potēts, – tas ietekmē ne tikai auguma lielumu, bet arī izturību pret mitrumu augsnē. Turklāt dažkārt var gadīties kļūmīgs pirkums, ja pavairojamais materiāls ņemts no mazražīga auga vai vienkārši notikusi kāda mutācija.
Lauciniekiem ir zināms, ka vienai šķirnei var būt daudz atšķirību, piemēram, ābelēm ‘Baltais dzidrais’, ‘Antonovka’. Pat tā sauktajām Kaukāza plūmēm dzīvžogā augļi var būt ļoti atšķirīgi. Šos savus dārza retumus kā vērtību ieteicams saglabāt. Ja pats neprot potēt, var palūgt palīdzību jebkuram stādaudzētājam. Šie koki ir unikāli un var kļūt par dārza lepnumu, kam pievieno māju vai vietas vārdu.
Ja augļukoks ir vecs, tagad pavasarī der saīsināt zarus, lai stimulētu jaunu dzinumu veidošanos. Liela auguma koku labāk neaiztikt, bet iecerēto apgriešanu atlikt uz vasaru.
Sevišķi izturīgas un aromātiskas ogas ir vecajām jāņogām, upenēm, ērkšķogām. Arī tās noteikti vajag saglabāt. To izdarīt ir vienkārši – ar noliektņiem vai spraudeņiem. Atjaunotajam krūmam pa īstam varēs novērtēt ogu ražu un kvalitāti. Kad jaunie krūmi ieaugušies, vecos, pāraugušos var likvidēt.
• Vecās augļukoku un ogulāju šķirnes kā vērtīgs ģenētiskais materiāls interesē daudzus dārzkopības jomas speciālistus. Ja dārzā ir kāda citur neredzēta, laba šķirne, der paziņot speciālistiem Dārzkopības institūtā Dobelē vai Pūres dārzkopības pētījumu centrā.
