Polijā strauji pieaug cenas burkāniem un sīpoliem, kāpumu paredz arī Latvijā 0
Šā gada sākumā maksimālā cena burkāniem Polijā pieaugusi par 8%, sasniedzot 1,4 zlotus jeb 0,38 USD par vienu kilogramu, vēsta interneta vietne east-fruit.com. Tas nozīmē, ka vidējā poļu burkānu cena sasniegusi rekorda līmeni šajā periodā, sākot no 2010./2011. gada sezonas, un pietuvojusies importa burkānu cenām. Poļu tirgotāji šobrīd aktīvi piedāvā burkānus no Nīderlandes, kuru cena ir 1,4–1,6 poļu zloti par vienu kilogramu jeb 0,38–0,43 USD.
Polijas dārzkopības nozarē iesaistītie cenu pieaugumu saista ar burkānu ražošanas apjomu samazinājumu 2018. gadā visā Eiropas Savienībā, kā arī ar uzglabāšanā novietotās produkcijas kvalitātes samazinājumu. Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka straujāku cenu kāpumu varētu gaidīt ziemas sezonas izskaņā. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Polijā būtiski – par 12% – sarucis saražoto burkānu daudzums, pavisam izaudzēti 730 tūkstoši tonnu. Sīpolu cena šī gada sākumā kāpusi par 16%, sasniedzot 1,70–2 poļu zlotus par kilogramu jeb 0,45–0,53 USD, un sagaidāms tālāks cenu kāpums. Tiesa, daļa ražotāju mēģina noturēt savu produkciju noliktavās, taču imports no Vidusāzijas pilnībā neapmierina patērētāju pieprasījumu.
Raža mazāka
Kā ir Latvijā? Vai un kā cenu kāpums Polijā ietekmēs situāciju pašmāju tirgū – jautājums Zemnieku saeimas valdes loceklei un KS “Mūsmāju dārzeņi” valdes loceklei Edītei Strazdiņai. Uzņēmēja skaidro, ka situācija ir līdzīga kā Polijā un sagaidāms cenu kāpums. “Raža bija mazāka, nekā gaidīts. Vietējie burkāni praktiski ir beigušies, vēl nedaudz palikuši pārstrādei. Jārēķinās, ka tirgū ienāks importa prece, kā tas jau notiek Lietuvā,” stāsta Strazdiņa. Šobrīd Eiropā, tostarp Latvijā, tiek ievesti Centrālāzijas, Ukrainas, kā arī citu trešo valstu sīpoli. Ja veikalos kā preces izcelsme norādīta Polija, tad, visticamāk, tā var būt no Ukrainas, pieļauj Strazdiņa.
Jau šobrīd cenas burkāniem gan Polijā, gan citās ES valstīs ir stipri augstākas, nekā Latvijā un jārēķinās ka pašu mājās tās pieaugs. Grūti gan esot prognozēt, cik liels būs kāpums. “Ņemot vērā zemās ražas, cena var augt drastiski un pārsniegt eiro,” pieļauj Strazdiņa. Jau šobrīd tādās sīpolu importētājvalstīs kā Uzbekistāna un Tadžikistāna cenas augušas par 30–40% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tas ļauj prognozēt dārzeņu sadārdzinājumu. Līdz jaunās ražas sākumam cenas varētu augt gan burkāniem, gan kāpostiem, sīpoliem, galda bietēm.
Teorētiski cenām vajadzētu augt, pieļauj asociācijas “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Tomēr, kā būs praktiski, vēl esot grūti paredzēt. “Dārzeņu ražas nebija labas visā Eiropā, kas liek domāt, ka cenām būtu jāaug. Taču nezinām, kādu politiku diktēs lielveikali. Ja lielveikali sameklēs un ievedīs lētāku importa produkciju, tad cenas neies uz augšu. Līdzšinējā sadarbība ar lielveikaliem nav bijusi tāda, ka vietējais ražotājs tiktu cienīts,” pauda Jānis Bērziņš. Viņš arī atgādina, ka dažās saimniecībās dārzeņu raža bijusi tikai puse no plānotā, turklāt cietusi arī kvalitāte un šie apstākļi ietekmēs situāciju tirgū.
Redz kāpumu
Arī lielveikalos jau redzams cenu kāpums. “Ņemot vērā iepriekšējās sezonas laika apstākļus, kas nebija īpaši labvēlīgi, dārzeņu audzētājiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā ražas apjomi ir būtiski samazinājušies. Vēl pagājušā gadā janvārī “Rimi” veikalos bija iespēja nopirkt vietējos burkānus un sīpolus, bet šogad veikalos pieejami vien Lietuvā audzētie. Tāpēc šobrīd tik tiešām varam redzēt cenu kāpumu, un, pēc informācijas gan no vietējiem audzētājiem, gan no ārzemju piegādātājiem, tās varētu turpināt augt. Piegādātāji norāda, ka cenu palielināšanos ietekmē gan transporta izmaksas, gan pašu preču deficīts. Taču jāņem vērā, ka tās mainās katru nedēļu,” situāciju komentē “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa.
Viņa gan piebilst, ka, neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, “Rimi” veikalos šobrīd nopērkami vairāki Latvijā audzētie produkti, tostarp kāposti, Ķīnas kāposti, kartupeļi, ķirbji, bietes, dažādi sakņaugi, loki, kā arī Mārupē audzētie gurķi un tomāti no Getliņu un Mežvidu siltumnīcām. Februāra beigās jau tiek gaidīti pirmie šīs sezonas Latvijā audzētie salāti podiņos.
Jāatgādina, ka pagājušajā gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš bija būtiski lēnāks pārtikas cenu pieaugums un tas bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ pērn vidējā gada inflācija bija zemāka nekā 2017. gadā. Lēnāku pārtikas cenu kāpumu galvenokārt noteica zemākas pārtikas cenas pasaulē, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Šogad analītiķi paredz nedaudz lielāku inflāciju nekā 2018. gadā.
Tāpat der atgādināt, ka pagājušajā gadā Lietuva un Polija bija vienas no lielākajām dārzeņu importētājvalstīm, turklāt dārzeņu imports no šīm valstīm tikai pieauga. No 2017. gada septembra līdz 2018. gada augustam salīdzinājumā ar gadu iepriekš dārzeņu imports no Lietuvas pieauga par 43%, bet no Polijas – par 15%, apliecina Zemkopības ministrijas publiskotā statistika.
