Sintētiskajai šķiedrai – jā vai nē? Vai sintētiskie apģērbi ir veselīgi mūsu ķermenim? 1
Konsultē: INESE SPROĢE, pediatre. Un ILZE BALTIŅA, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģiju institūta profesore, inženierzinātņu doktore.
Sintētiskie apģērbi kļuvuši par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Tie ir tik pierasti, ka lielākoties pat neaizdomājamies, vai ir veselīgi mūsu ķermenim un nenodara pāri veselībai. Lūk, divi viedokļi par šo tematu. Kuram no tiem piekrist, ir katra paša ziņā.
Kokteilī – smagā ķīmija un indes
“Uzskatu, ka sintētiskie materiāli cilvēkam nodara lielu ļaunumu. Jau sintētisko šķiedru nosaukumi liecina, ka tos iegūst, polimerizējot monomērus, tātad vielas sasaistot ķēdē. Taču polimerizācijas procesā šīs ķēdes neveidojas tik ideālas, kā gribētos. Visi monomēri tajās netiek piesaistīti, bet pāri palikušie cilvēkam ir ļoti kaitīgi. Piemēram, vienu no populārākajām sintētiskajām šķiedrām – poliesteru – iegūst, polimerizējot etilēna glikolu un tereftālskābi. Etilēna glikols ir šķīdinātājs, kura iedarbība saglabājas arī gatavajā apģērbā,” stāsta pediatre, dziju un audumu speciāliste Inese Sproģe, kura turklāt studē alternatīvo medicīnu. “Lai gatavā šķiedra kļūtu elastīgāka un saglabātu skaisto formu, to ķīmiski apstrādā, bieži vien izmantojot spēcīgu konservantu formaldehīdu. Konstatēts – tiem, kuri fabrikās piedalās šķiedru apstrādes procesā ar formaldehīdu, strauji pieaug saslimstība ar plaušu vēzi. Ja apģērbam pievienotajā etiķetē norādīts, ka apģērbs neburzās, nesmērējas, saglabā formu, visticamāk, tas ir apstrādāts ar šo vielu.”
Sintētiskajiem materiāliem izmanto arī pretaizdegšanās līdzekli polibrominēto difenilēteri, kas, nonākot cilvēka organismā, negatīvi iedarbojas uz reproduktīvo sistēmu un elpošanas orgāniem. Ja ir apstrādāta gultas veļa, segas vai matrači, saskarē ar cilvēka ādu šī viela piesaistās tauku šūnām. Nonākot bērna organismā, tā kavē smadzeņu attīstību. Kanādas zinātnieki, veicot pētījumu, kaitīgo vielu atraduši pat mātes pienā.
Pirms sintētiskās šķiedras pārtop apģērbos, tās vēl apstrādā ar ūdeni atgrūdošiem līdzekļiem, kas satur teflonu – to pašu, ar ko pārklāj pannas, bet kas ir kancerogēns. Mākslīgās šķiedras vēl piesūcina ar pretbaktēriju līdzekļiem un fungicīdiem, piemēram, ar triklozānu.
Sintētiskās šķiedras arī krāso. Visindīgākās ir krāsvielas, kas materiālam piešķir tumšu, it īpaši tumši zilu, toni, jo zilās krāsvielas sastāvā ir kobalts. Turklāt visi šie procesi – šķiedras ražošana, krāsošana un apstrāde – savstarpēji mijiedarbojoties, pastiprina cits cita slikto iedarbību.
Sekas – vāja imunitāte un slimības
“Vēlāk, kad apģērbs jau cilvēkam mugurā, no ķīmiski apstrādātajām sintētiskajām šķiedrām izdalās indīgie gaistošie savienojumi, ko vispirms uzsūc lielākais cilvēka orgāns – āda. Tālāk ķīmiskās vielas nonāk asinīs un citos orgānos, piemēram, aknās un plaušās. Indīgo gaistošo vielu negatīvā iedarbība uz cilvēka organismu īpaši pastiprinās materiāla valkāšanas, burzīšanas un karsēšanas laikā,” turpina Inese Sproģe.
“Pierādīts – poliakrils indīgos savienojumus vairāk izdala karstā laikā. Uz cilvēka organismu tie iedarbojas tāpat kā cianīdi, no kuriem pazīstamākais ir ciānkālijs. Strādniekiem, kas fabrikās pastāvīgi saskaras ar sintētisko šķiedru poliakrilu, asinīs novērots paaugstināts leikocītu daudzums, kā arī aknu un nieru bojājumi. Piecdesmit procentiem sieviešu, kuras Kanādā strādāja poliamīda ražošanā, pēc aiziešanas pensijā atklāja krūts vēzi.”
