Sintētisko gāzi kā alternatīvu energoresursu Latvijā varētu sākt izmantot jau nākamā gada sākumā 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izpētes un inženiertehniskais uzņēmums “Hyrogas” izstrādājis inovatīvu tehnoloģiju, kas ļauj iegūt sintētisko gāzi, pārstrādājot biomasu un atkritumus. To var izmantot gan siltuma, gan elektroenerģijas ražošanā, piemēram, aizvietojot dabasgāzi.
Šis risinājums ir īpaši aktuāls laikā, kad Latvija plāno atteikties no Krievijas energoresursiem. “Hyrogas” darbības mērķis ir oglekļa aprite ilgtspējīgai ekonomikai, saka uzņēmuma dibinātājs Valdis Bisters – Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktorants, kurš tieši šādai tēmai ir veltījis savu disertāciju. Savulaik viņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vadījis Klimata un atjaunojamo energoresursu departamentu, kā arī ieviesis Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu. Vēlāk pievērsies uzņēmējdarbībai – atjaunojamajiem energoresursiem, atkritumu pārvaldībai un tīrām ražošanas tehnoloģijām.
Patentēta tehnoloģija
“Hyrogas” starptautiskā inženieru komanda, ko veido eksperti no Latvijas, Itālijas un ASV, ir izstrādājusi un drīzumā plāno komercializēt inovatīvu tehnoloģiju, ar kuras palīdzību oglekli saturoši atkritumi karsējot ierobežota skābekļa daudzuma apstākļos tiek pārstrādāti sintētiskā gāzē. “Tas ir atjaunojamais energoresurss, ko var izmantot siltuma ražošanai industriālajam patēriņam, tostarp dabasgāzes aizvietošanai un ūdeņraža ražošanai. “Hyrogas” tehnoloģijas priekšrocība ir tā, ka kvalitatīvu sintētisko gāzi ir iespējams saražot no jebkura mitruma un sastāva oglekli saturošas biomasas bez žāvēšanas vai citas priekšapstrādes.
Ražošanas procesā ir iespējams atdalīt CO2 vai ūdeņradi, ko tālāk var izmantot transportā vai rūpniecības procesos,” skaidro V. Bisters. Sadarbībā ar Nīderlandes kompāniju “BlueRevo”, “Hyrogas” ir izstrādājis un nodrošina demonstrāciju mērogojamai gazifikācijas pilotiekārtai Jēkabpilī, kur atrodas uzņēmuma eksperimentālā ražotne. Tehnoloģija, kas būtu ieguldījums gan aprites ekonomikā, gan Eiropa Zaļā kursa īstenošanā, ir starptautiski patentēta, pārbaudīta un sertificēta ar neatkarīgas trešās puses atzinumu apliecinot, ka tā spēj dažāda mitruma biomasu pārstrādāt tīrā sintētiskā gāzē.
Paplašina robežas
Svarīgākā “Hyrogas” tehnoloģiju piedāvājuma īpašība un unikalitāte ir pārstrādāt citādi nepārstrādājamus atkritumus un šajā procesā radīt izkliedētās enerģijas ražošanas sistēmas ar nulles vai negatīvām oglekļa emisijām, tādējādi samazinot ražošanas ekoloģisko pēdu. “Paplašinām robežas arī uz neatjaunojamiem resursiem (jaukti atkritumi ar plastmasām, gumiju), kas satur oglekli, tāpēc strādājam pie CO2 uztveršanas un noglabāšanas tehnoloģijām, lai nodrošinātu klimata neitralitāti,” teic V. Bisters.
Sintētisko gāzi, kas iegūta no vietējā resursa – nepārstrādājamiem sadzīves atkritumiem, varētu izmantot, piemēram, nelielas katlumājas kurināšanai. Šobrīd notiek darbs pie tehnoloģijas projektēšanas, paredzams, ka iekārtu Jēkabpils industriālajā zonā varēs iedarbināt jau nākamajā apkures sezonā. Jauno tehnoloģiju varētu izmantot lielie uzņēmumi, kuriem ir daudz atkritumu, piemēram, plastmasas iepakojums.
Tā ļautu aizvietot dabasgāzi – nevis cauruļvados, bet pašā kurināmajā katlā. “Ja katlam ir dabasgāzes deglis, to var nomainīt, lai izmantotu duālo kurināmo. Tad ir iespējams izmantot gan gāzi, gan “Hyrogas” saražoto sintētisko gāzi. Šādi kombinējot, var pilnībā aizstāt dabasgāzi. Turklāt nav vajadzīga jauna katlumāja – pietiek vien nomainīt degli esošajā iekārtā,” skaidro V. Bisters.
Liels eksporta potenciāls
Nīderlandes kompānija “BlueRevo” ir apņēmusies veikt tehnoloģijas komercializāciju. Šobrīd ir četri galvenie mērķa tirgi – Nīderlande, Itālija, Lielbritānija un Baltijas valstis. Pirmā komerciālā iekārta tiks uzstādīta šogad vienā no Ziemeļnīderlandes industriālajiem parkiem.
Kā potenciālos tehnoloģijas noieta tirgus “Hyrogas” redz ne tikai ES valstis, bet arī ASV, Dienvidameriku, Austrāliju, Japānu u. c. Uzņēmumam ir licences un servisa līgums ar lielāko atjaunojamās enerģijas uzņēmu Lielbritānijā, kas izvēlējies “Hyrogas” tehnoloģiju kā perspektīvāko zaļā ūdeņraža iegūšanai ar negatīvām CO2 emisijām. “Uzņēmums ar lielām ražošanas jaudām bija izskatījis dažādu kompāniju piedāvātās tehnoloģijas, bet izvēlējās mūs,” ir gandarīts V. Bisters.
Noglabā CO2 jūrā
Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vaučera atbalstu “Hyrogas” izstrādā arī komerciāli izmantojamu tehnoloģiju, lai atkritumu pārstrādes procesā piesaistīto CO2 varētu noglabāt jūras ūdenī. Kā izrādās, CO2 ir iespējams noglabāt jūras ūdenī, līdzīgi kā iesūknēt gāzi Inčukalnā. Turklāt tam ir pozitīvs blakusefekts, proti, tehnoloģija ļauj ne tikai noglabāt CO2, bet arī samazina jūras pašskābināšanos, kas ir būtiska, lai neietu bojā, piemēram, koraļļu rifi.
“Hyrogas” sadarbībā ar Milānas Politehnikumu un Dženovas universitāti ir iecerējis uzstādīt iekārtu, kas strādās reālos, nevis laboratorijas apstākļos. Industriālais prototips jau tiks testēts šovasar vienā no Itālijas ostām. “Tas kļūst īpaši aktuāli, ja mēs pārvēršam sintētiskā gāzē nepārstrādājamus sadzīves atkritumus. Esam testējuši uz Vidusjūras ūdens bāzes, pielāgojuši Baltijas jūrai, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna ūdeņiem. CO2 noglabāšana palielina jūras ūdens sārmainību, to uzlabojot,” secina zinātnieks. Šāda tehnoloģija palīdz samazināt ietekmi uz vidi, kas rodas, pārstrādājot sadzīves atkritumus, piemēram, plastmasu, vai ražojot enerģiju no fosilajiem resursiem. Lai varētu globāli stabilizēt klimata pārmaiņu scenāriju, pasaulē ik gadu būtu nepieciešams noglabāt 5–6 gigatonnas CO2 izmešu.
Latvijā – nākamgad
Tehnoloģiju, ar kuras palīdzību oglekļa saturoši atkritumi tiek pārstrādāti sintētiskā gāzē, finansējuši privātie investori no Nīderlandes. Kopējās investīcijas šajā projektā ir aptuveni 400 tūkst. eiro. EK programmas “Life” integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros piesaistīti aptuveni 600 tūkst. eiro. Savukārt tehnoloģijas, kas atkritumu pārstrādes procesā piesaistīto CO2 noglabā jūras ūdenī, izstrādē piesaistīts ASV privāto investoru finansējums – aptuveni 300 tūkst. eiro. “Tehnoloģiju izstrādei finansējums ir pietiekams, būs nepieciešami līdzekļi to komercializācijai.
Tā kā mums ir stabili partneri Nīderlandē – gan rūpniecības, gan finanšu jomas pārstāvji, šajā ziņā nevajadzētu būt problēmām,” lēš V. Bisters. Latvijā pirmo sintētiskās gāzes tehnoloģiju atkritumu pārstrādē varētu sākt izmantot nākamā gada sākumā, plānots arī, ka sintētiskās gāzes tehnoloģijas plašāk sāks ieviest no 2025. gada. “”Hyrogas” ir tehnoloģiju izstrādes uzņēmums, taču pieļauju, ka arī Latvijā sintētiskās gāzes iekārtas varētu tikt ražotas un eksportētas. Šobrīd Latvijā pamatā tiek veikts intelektuālais darbs, šeit ir apvienoti starptautiski zinātniskie spēki, lai radītu inovatīvu produktu,” teic V. Bisters. Kopumā “Hyrogas” projektos ir iesaistīti septiņi pētnieki, trīs no ārvalstīm.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
Inovatīva ideja, starptautiskas komandas izveidošana.
Dīgsts
Nīderlandes uzņēmēju privātā kapitāla piesaiste.
Augļi
Iegūts starptautisks patents. Izveidota pilotiekārta tehnoloģijas validācijai. Panākta vienošanās par ilgtermiņa sadarbību ar Nīderlandes partneriem tehnoloģijas komercializācijai un uzņēmuma turpmākai attīstībai.
Vērtējums: Jaunas perspektīvas atkritumu apsaimniekošanai
Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis: “Raugoties no elektroenerģētikas un siltumenerģētikas nozaru vajadzību viedokļa, pētījumi un jaunu tehnoloģiju attīstība ūdeņraža, metāna ražošanas, kā arī oglekļa emisiju savākšanas jomā ir kritiski svarīgi nozarei. Pirmkārt, šāda veida kurināmais ir neaizvietojams, lai sekmīgi būtu iespējama dispečera vadībai pakļaujamu, bet vienlaikus videi draudzīgu elektroenerģijas ražotņu darbība.
Otrkārt, tas ir nepieciešams priekšnosacījums arī saules un vēja enerģijas ražotņu tālākajai attīstībai. Gan no ūdeņraža, gan atjaunojamiem resursiem iegūta metāna ražošanas tehnoloģijas enerģētikas nozarē ir pietiekami iepazītas un pārbaudītas, tomēr viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir saistīts ar izmaksu konkurētspēju.
Līdz šim viens no būtiskākajiem šķēršļiem, lai no koksnes biomasas pirolīzes ceļā iegūtu gāzveida kurināmo un izmantotu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, bija saistīts ar salīdzinoši augstām prasībām gan mitruma saturam, gan arī koksnes kvalitātei, tāpēc inovācijas, kuras palīdzēs pārvarēt šos ierobežojumus, pilnīgi noteikti ir vērtējamas kā perspektīvas, it īpaši tad, ja šādu tehnoloģiju lietojums paver arī jaunas perspektīvas bioloģiskas izcelsmes atkritumu apsaimniekošanai.
Arī siltumenerģijas nozarē gāzveida kurināmajam, kas ir ražots no atjaunojamiem resursiem, saredzu labu perspektīvu, jo centralizētās apkures sistēmā apkures iekārtas, kuras izmanto gāzveida kurināmo, nodrošina salīdzinoši ātru ražošanas regulēšanas iespēju, kas labi papildina cietā kurināmā apkures iekārtu darbību.”
