Šinšillu audzētājiem vējš neklausa 0
Divas saimniecības Vidrižos jau vairāk nekā gadu cīnās ar vējdzirnavām vistiešākajā nozīmē – lai gan firma vēja ģeneratorus uzstādījusi, tomēr tos nevar nodot ekspluatācijā. Viena no šīm saimniecībām nevar saņemt Eiropas Savienības atbalsta maksājumu. Lieta tiek gatavota skatīšanai tiesā.
Kristīnes Gulbes šinšillu audzētava z/s “Sautlāči” samaksāja 7,5 tūkst. latu SIA “Indie Energy Farm” (pirms tam gan šis uzņēmums jau divas reizes mainījis nosaukumu) par trīs vēja ģeneratora iekārtu ar nominālo jaudu 2 kW uzstādīšanu un pieslēgšanu. Vēl 9 tūkst. latu samaksāja turpat netālu esošā Ingrīdas Zaķes audzētava SIA “Inga Z” – arī par trīs tādas pašas jaudas ģeneratoriem. “Esmu slēgusi līgumu jau ar trīs firmām, 21. jūlijā, pirms gada, visam vajadzēja strādāt, bet vēl joprojām negriežas,” sūrojas I. Zaķe.
Netiek pie ES naudas
Šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecība z/s “Sautlāči” pirms diviem gadiem realizēja ES atbalsta projektu un modernizēja kažokzvēru novietni – ierīkoja ūdens attīrīšanas sistēmu, uzlika divus ūdens akumulatorus un plānoja ar vēja ģeneratoriem ražot elektrību un apsildīt fermu (dzīvniekiem jānodrošina 17 °C siltums). Iekārtas uzstādītas, 500 šinšillu ganāmpulks barojas un aug, taču pie Eiropas naudas nav iespējams tikt, jo vēja ģeneratori negriežas un elektrību neražo. “Līgumā bija ierakstīts, ka 2010. gada 31. decembrī te viss griezīsies, tad datums tika pārcelts uz 2011. gada 24. oktobri… Sākumā tiešām fiksi gāja, lielā putenī raka pamatus, ar elektrību sildīja un Ziemassvētku vakarā pamatus uzstādīja. Un tad sākās… Vispirms – ģeneratori tepat garāžās Rīgā tiek montēti, pēc tam – iesaluši jūrā un beidzot pazuda pavisam…” teic z/s “Sautlāči” saimniece Kristīne Gulbe.
Viņas mammai sapnis no vēja ražot elektrību bijis jau gadus divdesmit, līdz pirms trim gadiem Vidridžos plosījies vējš, kas nogāza 17 egles, šķūņa galu aiznesa pa gaisu, izrāva ābeļdārzu ar saknēm. Tas bijis pēdējais punkts, un tika meklēta firma, kas var uzstādīt vēja ģeneratorus.
Taču pirmā firma, ar ko slēgts līgums, bankrotējusi, arī otro sagaidījis līdzīgs liktenis. Tad slēgts līgums ar trešo – SIA “Indie Energy Farm”, taču arī tā vēja ventilatorus iegriezt līdz šim nav spējusi. Firmu nosaukumi dažādi, bet cilvēki, kas tajās strādā un piedāvā savus pakalpojumus, proti, uzstādīt vēja ģeneratorus, ir vieni un tie paši.
“Firmu nosaukumus nav vērts iegaumēt, taču cilvēki šajā tirgū turpina strādāt. Es esmu ar mieru nosaukt viņu vārdus, lai citi zina, ka ar viņiem nav vērts sadarboties,” teic K. Gulbe.
Kā šādos gadījumos ierasts, vispirms darbi jāpaveic par paša zemnieka vai bankas līdzekļiem, pēc tam, kad LAD pārliecinājies par projekta īstenošanu, kontā tiek ieskaitīta Eiropas nauda. Firma esot piedāvājusi sakārtot papīrus un parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, solot visu izdarīt, taču zemnieki neesot vakarējie. Ja jau tagad neesot iespējams vēja ģeneratorus iegriezt, tad pēc papīru parakstīšanas cerības būtu vēl niecīgākas.
SIA “Indie Energy Farm” līgumu parakstījusi uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anete Meinarte.
Z/s “Sautlāči” nav vienīgie, kam ģeneratori nestrādā.
Arī kaimiņu saimniecībai no trim ģeneratoriem strādā viens, bet tik neregulāri, ka ar saražoto elektrību nez vai pietiekot tējas uzvārīšanai, nemaz nerunājot par ko citu. Precīzi pateikt nevarot, cik saražo, jo, tiklīdz uzpūšot vējš, tā izsitot drošinātājus, un viss apstājas.
“Un es tā biju sacerējusies, ka varēšu šinšillas audzēt un nebūs jākurina, bet kas tev deva,” teic kaimiņiene I. Zaķe, kuras pārziņā ir arī piena govju ganāmpulks. Vēja ģeneratoru saražotā elektroenerģija būtu noderējusi arī siltumnīcu apsildīšanai pavasarī. “Kad konsultējos par vēja stiprumu, man teica, ka te noteikti pietikšot, 5 – 6 balles te esot, bet tik spēcīga vēja te nemaz nav. Vēja kartē rakstīts viens, bet dabā nemaz tā nav,” viņa sūrojas.
Eksperts iesaka izvēlēties ES ražotājus
SIA “Indie Energy Farm” amatpersonas uz zemnieču zvaniem vairs neatbild, lai gan maskēšanās nolūkos izmēģināts zvanīt arī no visu radinieku un draugu tālruņu numuriem. Tāpēc dokumenti nodoti juristam un tiks meklēta tiesas palīdzība. Arī “Latvijas Avīzei” neizdevās sazināties ne pa vienu no publiski pieejamiem šo vēju valdnieku tālruņa numuriem.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijā firma ar šādu nosaukumu nav biedrs, un cilvēki ar šādiem uzvārdiem šajā biznesā nav dzirdēti. Paulis Barons, asociācijas vadītājs, par tik kritisku situācijas attīstību nebija izbrīnīts, piebilstot, ka Latvijas tirgū netrūkst nekvalitatīvu produktu piedāvātāju; tā kā nozare ir specifiska, speciālistiem trūkst arī zināšanu.
Viņš uzsver, ka ne viņam, ne asociācijai nav tiesības norādīt, ka kāds no uzņēmējiem strādā tirgū negodprātīgi, viņš tikai var rosināt pirms vēja ģeneratora iegādes tomēr pārliecināties par uzņēmuma līdzšinējo pieredzi Latvijā, apskatīties dabā uzstādītos objektus, novērtēt speciālistu zināšanas (elektriķiem ir jābūt ar atbilstošu sertifikātu).
Patērētājiem arī jāņem vērā, ka sava lētuma dēļ tik populārajiem Ķīnas ražojumiem ātri vien var būt nepieciešams remonts. “Atverot kasti, nereti var redzēt vismaz divdesmit gadus vecas sastāvdaļas. Ķīnā var nopirkt gan labas mantas, gan arī ne tik labas,” piebilst P. Barons.
Ja vēja ģeneratoru uzstādot īstā vietā, tad tas atmaksājas. Taču patērētājiem būtu jāņem vērā, ka vidējam vēja stiprumam jābūt vismaz 5 m/s. “Ja mazāks vējš, tad tam nav enerģijas,” piebilst eksperts. Viņš arī norāda, ka bieži izmantotā mūsu valsts vēju karte ir tapusi pirms 15 gadiem un ir novecojusi. Vēja ģenerators spēj saražot elektroenerģiju par vienu piekto no savas paredzētās jaudas, proti, ja jauda ir 2 kW, tad tiks iegūta 400 W.
Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 3. augustā uzņēmumam SIA “Indie Energy Farm” pa pastu nosūtīts lēmums par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.
