Tiešraidē no Lielās ģildes 15. jubilejas sezonu noslēgs kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdien, 22. maijā, tiešraidē no Lielās ģildes 15. jubilejas sezonu noslēgs kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Diriģenta Normunda Šnē vadībā orķestris atskaņos neremdināmā jaunatklājēja Igora Stravinska koncertu “Dambārtonas ozoli” un romantisma laikmeta dižgara Roberta Šūmaņa Otro simfoniju.
Savukārt kopā ar sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Jāņa Petraškeviča koncerts perkusijām un 34 instrumentiem “Echoing Distances”.
LNSO koncerts ar Fedosejevu un Osokinu. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) piektdien, 21. maijā, tiešsaistes koncertā satiksies ar krievu mūzikas leģendu – diriģentu Vladimiru Fedosejevu – un viņiem pievienosies izcilais pianists Georgijs Osokins.
Epidemioloģiskās situācijas dēļ orķestris ir atteicies no Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dalības koncertā un vietā izvēlējušies simfonisku darbu – Franča Šūberta Lielo jeb Devīto simfoniju.
Ar Georgiju Osokinu pie klavierēm izskanēs Ludviga van Bēthovena skaistā fantāzija – Ceturtais klavierkoncerts.
Saldū – Aispura septiņas skulptūras. Uz Saldus Sv. Jāņa baznīcas kāpnēm uzstādītas septiņu Jaņa Rozentāla gleznā “Pēc baznīcas” redzamo tēlu bronzas skulptūras, kuras radījis tēlnieks Sandis Aispurs.
Tās tapušas ar fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētāja Jāņa Zuzāna un Saldus novada uzņēmēja Argoda Lūsiņa atbalstu. Idejas autore, Saldus novada būvvaldes vadītāja Ingrīda Andersone stāsta, ka septiņi tēli izvēlēti, lai atspoguļotu dažādas sabiedrības grupas, ieskaitot Rozentāla vecākus – māti Lavīzi un tēvu Miķeli.
Rozentāls aizvadījis daudzas svētdienas pie Saldus baznīcas, vērodams baznīcēnus, fotografējot un skicējot izvēlētos tipus. Tās visas gleznotas no realitātē dzīvojušiem un māksliniekam labi zināmiem cilvēkiem.
Kristapa Ģelža māksla. Galerijā “Māksla XO” līdz 31. maijam notiek mākslinieka Kristapa Ģelža izstāde “Artefakti”, kas ļauj apskatīt vēl neredzētus un Latvijā neizstādītus mākslinieka darbus, kas daudzus gadus glabājušies viņa darbnīcā.
Divdesmit viens autordarbs radīts no 1985. līdz 2011. gadam un aptver visdažādākās tēlotājas mākslas formas, materiālus un tehnikas.
“Melnā sperma” tiešsaistē. Ģertrūdes ielas teātris (ĢIT) piedāvā tiešsaistē noskatīties Vladislava Nastavševa iestudējumu “Melnā sperma” pēc mūsdienu krievu literāta Sergeja Uhanova stāstu krājuma motīviem.
Izrādes ieraksts ar titriem latviešu, krievu un angļu valodā pēc biļetes iegādes būs pieejams ĢIT mājaslapā divas nedēļas nogales – arī no 22. līdz 24. maijam.
Kopš pirmizrādes 2015. gadā “Melnā sperma” kļuvusi par vienu no skatītāju visvairāk pieprasītajām ĢIT izrādēm un klātienē nospēlēta vairāk nekā 100 reizes. 2015./2016. g. s. izrādi nominēja “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijās “Gada mazās formas izrāde” un “Gada kostīmu mākslinieks”, bet Vladislavs Nastavševs saņēma balvu kā Gada režisors.
Aktieri Reinis Boters, Marija Linarte, Jana Ļisova, Āris Matesovičs un Kārlis Tols, kas, izrādi veidojot, bija nesen beiguši Latvijas Kultūras akadēmiju, šobrīd kļuvuši par spilgtiem jaunās paaudzes māksliniekiem, kas aktīvi strādā gan nevalstiskajos, gan valsts teātros un sadarbojas ar dažādiem režisoriem. Izrāde un ieraksts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
