“Sinfonietta Rīga” atklās sezonu kopā ar Sareiku un Zīglu 0
23. septembrī koncertā Lielajā ģildē 11. koncertsezonu atklās valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Volfganga Amadeja Mocarta koncertsimfonijas solisti – izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika un viņas kolēģis, Berlīnes “Artemis” kvarteta altists Gregors Zīgls. Koncerta diriģents – orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.
Koncerta programmā būs iekļauti izcili klasicisma un romantisma laikmeta skaņdarbi, kā arī mūsdienu latviešu mūzika.
“Rudens ir kolosāls laiks. Dārzos ir nobriedusi raža. Arī galvā ir nobriedušas daudzas interesantas idejas. Domas lido brīvāk nekā vasarā. Man sezonas sākums vienmēr ir īpašs un saviļņojošs brīdis Mūsu rudens solās būt ļoti augļiem bagāts un mākslinieciski piepildīts,” stāsta “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs un atklāšanas koncerta diriģents Normunds Šnē.
Mocarta “Sinfonia Concertante” vijolei, altam un orķestrim Mibemolmažorā sarakstīta 1779. gadā. Izbraukums zaļumos, galantas rotaļas un šūpoles, lauvmutīšu, anemoņu un mežrozīšu vītnes – tā ir Zalcburgas skaņu burvja tēlu pasaule. Koncertsimfonijas smeldzīgākajā – “Andante” – daļā klausītāji varēs novērtēt koncerta viesmākslinieku, “Artemis” kvarteta vijolnieces Vinetas Sareikas un altista Gregora Zīgla virtuozi spožo saspēli. “Ar mums kopā būs divi vienreizēji mūsu sadarbības partneri un mūziķi, ar kuriem vienmēr ir prieks satikties.”
Kopš 1997. gada Zīgls kā vieskoncertmeistars un mākslinieciskais vadītājs regulāri ticis aicināts tādos ievērojamos muzikālos kolektīvos, kā, piemēram, Birmingemas Simfoniskais orķestris, Mālera kamerorķestris, Zviedrijas Radio simfoniskais orķestris. G. Zīgls vairākus gadus darbojas “Artemis” kvarteta sastāvā – sākotnēji kā vijolnieks, bet kopš 2014. gada – kā altists. Tāpat kā viņa kolēģe Vineta Sareika, Zīgls darbojas kā pasniedzējs Berlīnes Mākslas universitātē un Karalienes Elizabetes mūzikas koledžā Briselē.
Koncertsezonas atklāšanas koncertā vērienīgi ieskanēsies Šūberta “Lielā” simfonija Domažorā, kurā rāmi harmoniski un pastorāli motīvi mīsies ar spēcīgiem pūšaminstrumentu un stīgu grupas skaņu klājumiem, simboliski vēstot par dramatiskiem un cildeniem cilvēka jūtu pasaules notikumiem. Šī ir Šūberta pēdējā un vienlaikus viena no pazīstamākajām simfonijām, kurā slavenais Vīnes dziesminieks pārsteidz ar daudziem būtiskiem simfoniskā žanra jauninājumiem. N. Šnē, raksturojot skaņdarbu, saka: “Šūberts ir grūts. Viņš vienlaikus prasa enerģiju, poētismu, eleganci, mazliet sentimenta. Orķestrim nupat ir liela pieredze Vīnes klasiķu apgūšanā. Ceru, ka šis izpildījums būs vēl viens solis ceļā uz mūsu iecerēto ideālu.”
Savukārt mūsdienu latviešu nepieradinātā eksperimentētāja Kristapa Pētersona opuss “Akustikas apguve” savulaik komponēts Spilves lidostas savdabīgajai daudzpakāpju arhitektūrai. “Spilves lidostas akustika ir apgūta, tagad laiks Lielajai ģildei,” tā N. Šnē. Klausītāju aizvedīs atpakaļ 21. gadsimtā. 2014. gadā pirmatskaņojumu piedzīvojušā skaņdarba pārnese uz Lielo ģilde solās būt aizraujošs eksperiments, kurā “kamersimfonija lielam ansamblim un trīsstāvīgai telpai” tiks atskaņota pilnīgi gluži citos apstākļos, citā arhitektūrā un citā akustikā.
Varbūt noder!!
Koncerts: 23. IX 19.00 Lielajā ģildē
Biļetes: “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv
Cena: EUR 7 – 25
Programma
V. A. Mocarts, “Sinfonia Concertante” vijolei, altam un orķestrim Mibemolmažorā, K. 364
K. Pētersons, “Akustikas apguve”
F. Šūberts, “Simfonija Domažorā” D. 944 (“Lielā”)
