“Sinfonietta Rīga” atklāj 12. koncertsezonu 0
Lielajā ģildē 22. septembrī kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” atklās savu 12. koncertsezonu un diriģenta Normunda Šnē vadībā koncertā klausītājiem tiks piedāvāts viens no spožākajiem koncertžanra darbiem mūzikas vēsturē – Fēliksa Mendelszona melodiski krāšņais vijoļkoncerts, bet orķestra nerimstošā kaislība – austriešu klasiķis Jozefs Haidns – publiku apburs ar mūžīgās mīlestības pilsētas Parīzes simfoniju. Savukārt īpaši “Sinfonietta Rīga” sezonas atklāšanas reizei savu jaunāko skaņdarbu “Euphoria” dāvās latviešu komponists Andris Dzenītis.
Šajā vakarā Lielajā ģildē izskanēs viens no pasaules mūzikālās literatūras spilgtākajiem šedevriem – vācu agrīnā romantikas laikmeta komponista Fēliksa Mendelszona liriski krāšņais koncerts vijolei un orķestrim miminorā. Galvenā loma šajā notikumā ierādīta spožajam vijolniekam Vadimam Gluzmanam. V. Gluzmans ir viens no ievērojamā vijoļspēles pedagoga Romāna Šnē audzēkņiem. Dzimis Ukrainā, bērnību pavadījis Rīgā, V. Gluzmans 1990. gadā pārceļas uz dzīvi Izraēlā. Vijoļspēli V. Gluzmans sācis apgūt septiņu gadu vecumā, bet šodien viņš ir redzams uz promenentākajām pasaules koncertzāļu skatuvēm un sadarbojas ar izcilākajiem orķestriem. “Mendelszona vijoļkoncerts, kas jau pēc pirmatskaņojuma Leipcigā 1845. gadā guva nedalītu publikas mīlestību un profesionālās kritikas atzinību, jau 19. gadsimta beigās bija iemantojis orķestru repertuāru zelta klasikas titulu. Ievērojamais vācu vijolnieks Jozefs Joahims tolaik pauda, ka vāciešiem ir vien četri vijoļkoncerti: Bēthovena, Brāmsa, Bruha un Mendelszona. Pēdējais – visdziļākais un intīmākais, un ko mūziķis raksturoja ar daiļskanīgu epitetu – “sirds dārgakmens”. Mendelszona vijoļkoncerts, pārvarot laikmetu un stilu batālijas, arī šodien stabili pozicionējas pasaules orķestru koncertprogrammu topa augšgalā un kalpo kā profesionālās varēšanas un talanta izaicinājuma mēraukla daudziem vijolniekiem,” stāsta kamerorķestra pārstāvis Gints Ozoliņš
“Sinfonietta Rīga” atklāšanas koncertā neiztikt arī bez galantā austrieša Jozefa Haidna ģeniālā pieskāriena. “Šajā reizē rīdzinieku vērtējumam tiks nodota viena no viņa Parīzes perioda simfonijām. Kopskaitā sešas, un tai skaitā 86. simfonija Remažorā, radītas laika periodā no 1785. līdz 1786. gadam pēc īpaša “Concert de la Loge Olympique” orķestra muzikālā direktora, Ševaljē de Senžorža un Oņjī grāfa pasūtījuma. Tolaik visas Eiropas muzikālo modi noteicošais brīvmūrnieku orķestris Haidna simfonijas atskaņoja “Palais Royal” zālē. Tāpēc nepārsteidz, ka izsmalcinātās Parīzes publikas rindās vienmēr klātesoša bijusi arī pēdējā Francijas karaliene Marija Antuaenete,” stāsta G. Ozoliņš un papildina, ka “īpašs reveranss koncertprogrammā veltīts savulaik Mendelszona no jauna uzjundītajam Johana Sebastiana Baha kultam, “Sinfonietta Rīga” mūziķiem atskaņojot Saksijas meistara koncertu divām vijolēm reminorā. Šoreiz uz Lielās ģildes skatuves Vadims Gluzmans aicina vēl kādu ievērojamā pedagoga Romāna Šnē audzēkni – Annu Smilgu, realizējot senu sapni par divu paaudžu Romāna Šnē audzēkņu radošo sadarbību.”
Savukārt latviešu mūzikas spodrināšana uzticēta vienmēr atraktīvajam Andrim Dzenītim, kura nule tapušais opuss kamerorķestrim “Euphoria” veltīts komponistam Pēterim Plakidim. “Darbs ir enerģētiski trauksmains, un bieži vien šāda mūzika rosina kustību uz priekšu – īpaši, ja nav jādomā par konceptuāliem dziļumiem, smagu saturu, kā tas ir ar maniem citiem darbiem. Darba procesu tas ātri dzen uz priekšu. Taču nebūt negribu teikt, ka straujais temps kaut kādā ziņā nozīmētu paviršāku darbu vai haltūru – nē, absolūti nē! Vienkārši ir sajūta, ka ļoti gribas tādu uzrakstīt,” tā raksturo savu jauno darbu komponists A. Dzenītis.
22. IX 19.00 Lielā ģilde, Rīga
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv
Cena: no 7 līdz 25 EUR
