Foto – Andris Ozoliņš

“Būvēju pirti, likšu koka šindeļu jumtu. Kāda koka šindeļi ir labāki, kāda izmēra tiem vajadzētu būt? Kā tos pareizi uzlikt? Vai nepieciešama speciāla apstrāde?”
Jānis Vītolnieks Alūksnē

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

Lasīt citas ziņas

 Konsultēja tradicionālas celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.

Guļbūves pirtiņai nenoliedzami piestāv dabīgs jumta klājums: salmi, niedras, mizas vai koks. Tas ir etnogrāfiski pareizi un ekoloģiski gudri. Šai jomā īpaši aizrautīgs saimnieks pamanītos jumtu izveidot no koka dēļiem, saliktiem trīnītī visā garumā – no kores līdz malai. Jāatceras, ka apakšējos liek ar serdes pusi pret apakšu, augšējos – ar serdes pusi pret augšu. Tad, mitruma iespaidā lokoties, dēļi netraucē ūdens noteci. Daži meistari šim nolūkam apakšējo malās vēl iegrebj reni. Tomēr šāds jumts prasa daudz labu lietaskoku.

Materiāls

Pasūtīju durvis par 409 eiro un paliku “bešā”! Populārs internetveikals piesaka maksātsnespēju, naudu pircēji neatgūst

No jaunā VID likuma pazudusi norma, kas veicinātu VID atklātību par pašu veiktajām pārbaudēm

Jaunā nedēļa iesāksies ar skarbiem laikapstākļiem, kas pēc tam uzlabosies

Biežāk izmanto koka dēlīšus. Atkarībā no iegūšanas veida tos sauc par šindeļiem, lubiņām vai skaidām. Terminoloģijā īstas vienprātības nav, tomēr biežāk par šindeļiem dēvē materiālu, kas iegūts zāģējot, par lubiņām – to, kas ar garu nazi nodrāzts no kluča sāniem, par skaidām – to, kas ar nazi nodrāzts klucim gareniski, vai no smalkšķiedraina egles kluča atskaldīts ar ķīli (cirvi). Pēdējā variantā iegūts materiāls ar īpaši labu noteci, jo koka šķiedra nav pārrauta un ūdens uzsūkšana ir krietni mazāka. Piedevām tas ļoti labi izskatās un katrs to var sagatavot no malkas. Lubiņām un skaidām izmanto apses un egles koksni, šindeļiem pēc dažu ekspertu domām piemērotāks ir baltalksnis un melnalksnis. Mazai pirtiņai jumta klājumu krietni dekoratīvāku padara dažādi dēlīšu galu griezumi: pusapaļi, ķīļveidīgi vai slīpi. Ja jumtu krāso, katras krāsas dēlīšiem galus var piegriezt savādāk. Apakšējai šindeļu rindai vislabāk galus nogriezt ķīļveidā, tad ūdens notecēs tālāk no sienas. Augšējām rindām formai ir tikai dekoratīva nozīme. Darbu var veikt ar finierzāģi, to atvieglo pat neliels stacionārais elektriskais ripzāģis, kuru var arī aizņemties. Ja taisa īpaši smalku jumtu, protams, var izmantot smaržīgos Kanādas baltā ciedra (Thuja occidentalis) šindeļus ar smalku viendabīgu struktūru un dabīgajām aizsargvielām.

Apdare

Jumta šindeļus var nopirkt jau impregnētus vai arī to darīt mājās. Labāk, ja pirms piesūcināšanas dēlīši nav apžuvuši. Svaigi zāģētus patur mucā ar antiseptiķi, periodiski apmaisot. Noder “Relikā” ražotais Erlits vai kāds līdzvērtīgs (“Vincents&Co”, “Staford Eco” u.c.) Antiseptiķis 100 m2 jumtam maksā ap Ls 10. Speciālisti novērojuši, ka svaigā alksnī tas iesūcas daudz labāk nekā priedē un apsē. Mitrus dēlīšus krauj grēdā, starplikas liekot ik pa divām kārtām, lai izžūtu lēnāk. Piesūcināšana ar iegremdēšanu ir pati labākā metode, tomēr to var izdarīt arī ar otu vai rullīti, it īpaši uz jumta, atjaunojot impregnējumu pēc gadiem pieciem. Koka aizsarglīdzekļi lielākoties ir vai nu bezkrāsaini vai neitrālos toņos.

Atsevišķus šindeļus var akcentēt (koši balts, koši sarkans), tos nokrāsojot ar sedzošu (elpojošu) krāsu. Aizsarglīdzeklim pievienojot krāsu pigmentus, iespējams izgatavot dekoratīvu, krāsainu jumta segumu. Piemēram, vara vitriola iespaidā koks kļūst zaļgans.

Tātad antiseptiķim ar vara vitriolu klāt der zaļais pigments. No darvas var veidot toņus, sākot no gaiši dzeltenīga līdz melnam. Ja vēlas gaišu toni, piejauc gaišo pigmentu, ja tumšu – tumšo. Var pat pievienot balto pigmentu. Šindeļus var krāsot ar pašdarinātu zviedru vai tā saucamo miltu krāsu, vai veikalā iegādāties jau gatavu sedzošu krāsu. Miltu krāsa ir dabiska, no vietējām izejvielām veidota, UV starojuma izturīga, ūdeni atgrūdoša un tvaiku caurlaidoša, ko pats var uzvārīt, un tā izmaksā apmēram 50 – 60 santīmu kvadrātmetrā. Lai arī jumts saules iespaidā izbalē, šarmantais laika zoba paskrubinātais tonējums saglabājas. Samaisīto krāsu iepriekš pārbauda uz viena no dēlīšiem, jo īstais tonis redzams, tikai tam izkalstot. Jumtu var izveidot daudzkrāsainu, joslās, ornamentā vai piparu un sāls (raibā) stilā. Jo stāvāka konstrukcija, jo klājums labāk aplūkojams.

Montāža

Dēlīšus naglo uz 40×50 mm skujkoku latiņām. Starp pirmo un otro latiņu – 250 mm, tālāk – 300 mm. Apakšējai latiņai jābūt par šindeļa tiesu biezākai nekā nākamajām. Kores dēļus gatavo no 25 mm bieza un 150 – 180 mm plata kokmateriāla. Īstie meistari tradicionāli izvairās no kores dēļiem, jo tur jātērē lietaskoks, to vietā vadošo vēju virzienā pāri korei uztaisot četru centimetru pārlaiduma nadziņu. Savdabīgā konstrukcija pilnīgi aizsargā jumtu no nokrišņiem. Kores un sānu dēļus var gatavot dekorētus, galos var izveidot jumīti. Zem šindeļu jumta nav nepieciešama tvaika plēve un papildu latojums. Gadu vecu jumtu var nokrāsot smuki ķieģeļsarkanu ar veikalā pirktu vai paša gatavotu krāsu. Pirms krāsošanas jumtu pieremontē. Krāso mākoņainā laikā, kad nav saule nekarsē, bagātīgi klāj ar lielo krāsotāju birsti (mahlovicu), lai nosedz spraugas. Kores līstes un vēja līstes var krāsot citā tonī.

Šindeļu jumtus kopj, ar saru birsti regulāri attīrot no skujām un lapām. Īpaši nežēlīgi jācīnās ar sūnām, tās periodiski jānošķūrē un šīs vietas der pamazgāt ar vara vitriola šķīdumu vai citu antiseptiķi.