2
Citi paņēmieni
Ilgstoši var uzglabāt ekstraktu (tinktūru), ko gatavo no alojes sulas un spirta attiecībā 4 : 1 (izmantojot degvīnu, attiecība ir 2:1). Uzlējumu vairākas dienas notur, reizumis saskalinot. Kad aloje izšķīdusi un nogulsnējusies, nokāš un uzglabā cieši slēgtā pudelē sausā, vēsā vietā. Nelielā ūdens daudzumā izšķīdina 10–12 pilienu un dzer 15–20 minūtes pirms ēšanas.
Novājinātiem slimniekiem un bērniem piemērots ir maisījums no 100 g alojes sulas, 500 g sasmalcinātu valriekstu, 300 g medus un 3–4 citronu sulas. Lieto pa vienai tējkarotei trīsreiz dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
! Alojes preparāti jālieto saziņā ar ārstu, jo vispirms jānoskaidro, vai tie neradīs blaknes.
Farmācijas doktore Vija Eniņa skaidro, ka, piemēram, to ilgstoši dzerot aizcietējuma novēršanai, organisms pierod pie auga aktīvajām vielām, tāpēc ne tikai mazinās gaidāmais efekts, bet pastiprinās asiņu pieplūde mazā iegurņa orgāniem un var būt asiņošana. Šā iemesla dēļ alojes sulu un citus preparātus nedrīkst lietot grūtnieces, cilvēki ar hemoroidālām asiņošanām un sievietes mēnešreižu laikā. Savukārt, ja aloje pastiprina zarnu peristaltiku un izraisa caureju, akūtos kuņģa un zarnu trakta traucējumu gadījumos šī kombinācija var būt pat bīstama.
