Simtgadīgā mājas daktere alveja: locītavu sāpēm, aizcietējumiem… Taču – kā nepārdozēt? 2
Gribu uzzināt recepti alvejas sulas izmantošanai pret zarnu trakta traucējumiem un locītavu sāpēm. AIVARS D. TUKUMĀ
Lieto svaigu
Alojei (sauktai arī par alveju) piemīt žultsdzinēja un pretiekaisuma darbība, tā veicina zarnu peristaltiku un caureju, aktivizē organisma aizsargspējas. Lielāko daļu vērtīgo vielu satur želejai līdzīgās, caurspīdīgās gļotvielas, ko var izspiest vai nokasīt lapas iekšpusē.
Recekļveida saturu var apliet ar verdošu ūdeni un dzert tējas vietā, pievienojot medu un tējkaroti citrona sulas, taču ne pirms gulētiešanas, jo dzēriens tonizē.
Svaigus alojes lapas gabaliņus liek uz brūcēm, lieto strutojošu brūču, čūlu, apdegumu, apsaldējumu un trofisko čūlu ārstēšanai.
Tautas medicīnā gatavo alojes sulu, spirta uzlējumu (izvilkumu) un dažādām zāļu tējām pievieno alojes sulu vai sasmalcinātas lapas.
Sulas spiešana
Noplūktas vai nogrieztas lapas jāizmanto 24 stundu laikā vai jāietin tumšā papīrā (bet ne avīzē!), lai gali paliek vaļā, un 12 diennaktis jānotur tumšā, vēsā vietā +4…+8 °C temperatūrā. Šajā laikā auga šūnas it kā sakopo visus spēkus, lai neaizietu bojā, un bioķīmisku reakciju laikā lapas iegūst biostimulatoru īpašības – aktīvās vielas veicina šūnu un audu atjaunošanos jeb reģenerāciju.
! Sulai vajadzīgas labi attīstītas apakšējās lapas, ko nomazgā ar vārītu un līdz istabas temperatūrai atdzesētu ūdeni, sasmalcina un caur vairākās kārtās salocītu marli izspiež sulu. To ieteicams lietot tūliņ pēc izspiešanas, jo gaismā sula maina krāsu un zaudē ārstnieciskās īpašības jau dažu stundu laikā.
Lapas var arī sasmalcināt, apliet ar ūdeni (1 : 3) un nolikt vēsā vietā pusotru stundu. Pēc tam sulu izspiež un izfiltrē.
Preparātu izmanto, lai rosinātu ēstgribu, stimulētu gremošanas sistēmu, likvidētu aizcietējumus, novērstu ādas un gļotādas bojājumus, spēcinātu organismu pēc pārciestām slimībām. Lieto pa vienai tējkarotei trīsreiz dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Taču citu slimību gadījumā, iespējams, jālieto citādi.
