Kultūrai jābrauc pie skolēniem: kā izvēlēties labāko no “Latvijas skolas somas” 2
Jau šodien, 6. septembrī, “Arēnā Rīga” izskanēs vērienīgs koncerts, uz kuru aicināti vairāk nekā 5000 skolēnu no visas Latvijas. Tas būs atklāšanas pasākums vienai no vērienīgākajām valsts simtgades iniciatīvām “Latvijas skolas soma”. Koncerts, kurā starp citiem saspēlēsies Latvijas tradicionālie mūzikas instrumenti ar diskotēku basiem, savā ziņā simbolizēs mūsu valsts dažādību, ko skolēniem šī un nākamo triju gadu laikā būs iespēja iepazīt, pateicoties iniciatīvai “Latvijas skolas soma”.
No vecākiem naudu prasīt nedrīkst
Par to, ka Latvijas simtgadē būtu nepieciešama kāda vērtīga dāvana arī skolēniem, Kultūras ministrijā (KM) sāka spriest jau pirms dažiem gadiem, sākumā runājot par kultūras skolas somu – valsts finansējumu kultūras pasākumu apmeklēšanai. Nu iniciatīva attīstījusies plašāk, kļuvusi par “Latvijas skolas somu”, un jau šī mācību gada pirmajā semestrī Latvijas bērniem un jauniešiem tiks nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus, tādējādi jēgpilni iepazīstot Latviju. Iecerēts, ka “Latvijas skolas soma” būs noderīgs resurss arī skolēnu pilsoniskajā audzināšanā. Lai piedzīvot Latviju varētu visi skolēni, neatkarīgi no ģimenes un pašvaldību iespējām, valsts piešķīrusi finansējumu – semestrī tie būs septiņi eiro, bet mācību gadā 14 eiro. Kopumā šā gada valsts budžetā iniciatīvai atvēlēti 1,7 miljoni eiro.
Finansējums vispirms nonāks skolu dibinātāju, pārsvarā pašvaldību, rokās. Pēc tam dibinātājs to izdalīs pa skolām, ņemot vērā skolēnu skaitu katrā no tām. Augusta nogalē valdība pieņēma īpašus noteikumus par to, kā šis finansējums izlietojams. Tajos teikts, ka iniciatīvas ietvaros piešķirtais finansējums izmantojams transporta un ieejas biļešu izmaksu segšanai. Pasākumiem, kuros skolēni piedalās “Latvijas skolas somas” ietvaros, liegts piesaistīt skolēnu vai viņu vecāku līdzfinansējumu.
Vai ar 14 un vēl jo vairāk – 7 eiro pietiks, lai vispār kaut kur dotos? Vismaz Rīgā vecāki pieraduši, ka vienas dienas skolēnu ekskursijas mazāk par 20 eiro nemaksā. “Visas norises nav vienlīdz dārgas vai vienlīdz lētas, un izmaksas ne vienmēr ir saistītas ar kvalitāti,” skaidro Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna. “Vienā semestrī būs kaut kas dārgāks, citā – lētāks. Vienai klašu grupai būs dārgāka norise, citai lētāka, bet nākamajā reizē otrādi. Tā līdzekļus var līdzsvarot. Kaut pašvaldības līdzfinansējums nav obligāta prasība, redzam, ka tām ir interese iespēju robežās piedalīties un atbalstīt. Tāpat ir dažādi skolas fondi, kurās esošo finansējumu arī var izmantot iniciatīvas norišu līdzfinansēšanai, ja neprasa naudu katram vecākam.” “Latvijas skolas somas” pasākumiem nav jābūt ekskursijām, kurās dominē izklaide, tie ir muzeju, izrāžu, darbnīcu apmeklējumi.
Šā gada valsts budžetā finansējums piešķirts tieši šim gadam, tāpēc tas jāizlieto pirmā semestra laikā, vēlāk tas nebūs pieejams. Skolās naudai vajadzētu nonākt jau septembrī.
Savukārt iniciatīvas finansējums otrajam semestrim iekļauts nākamā gada budžeta projektā.
Kultūrai jābrauc pie skolēniem
Līdz ar iniciatīvas uzsākšanu vajadzētu augt arī kultūras institūciju piedāvājumam skolēnu auditorijai. Protams, tās ietvaros skolēni var skatīties arī jau iepriekš tapušas izrādes vai apmeklēt agrāk sagatavotas muzejpedagoģiskās nodarbības. A. Tūna pat uzskata, ka jau šobrīd kultūras piedāvājums, tostarp simtgades kontekstā, ir gana plašs. Tajā pašā laikā “Latvijas skolas soma” ir arī grūdiens jauna piedāvājuma radīšanai, tostarp finansiāls, jo Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) nule izsludinājis jau trešo konkursu mērķprogrammā skolēniem paredzēta satura radīšanai. “Piedāvājot Kultūrkapitāla fonda finansējumu, mudinām māksliniekus un radošos kolektīvus domāt par izbraukuma izrādēm, koncertiem, darbnīcām utt., jo ir diezgan daudz norišu, uz kurām brauc skolēni, bet ir ierobežots skaits kvalitatīvu un vienlaikus mazformāta norišu, kas var doties uz skolām,” saka A. Tūna. Ja mākslinieki dotos uz skolām, ietaupītos transporta izdevumi skolēniem, turklāt norises, kas notiek skolā, vieglāk iekļaut tās ikdienā.
Iepriekšējo divu konkursu rezultāti liecina, ka finansējums skolēniem piemērotu norišu tapšanai var būt arī ļoti neliels. Piemēram, pirmajā konkursā mazākā piešķirtā summa bija 408 eiro, par ko filmu studija “Animācijas brigāde” izveidoja kinolektoriju “Iepazīsties – “Leļļu kino””, bet lielākā summa 20 500 eiro tika “Dirty Deal Teatro”, kas radīja skolās rādāmas izrādes. Kopumā tika atbalstīti 12 projekti par 67 020 eiro. Savukārt šā gada pirmajā konkursā pie finansējuma tika septiņi projekti par 40 800 eiro. Atkal krējumu nosmēla “Dirty Deal Teatro”, nu jau tiekot pie 30 000. Mazākās summas – 600 eiro – ieguva gan “Upe – tuviem un tāliem”, kas izveidoja spēli “Latviešu tautas mūzikas instrumenti”, gan pūtēju kvintets “5-atā”, kas skolām piedāvā muzikāli izglītojošu koncertu ciklu “Lai taures skan!”.
Jāsecina, ka, pateicoties “Latvijas skolas somai”, varētu ne tik daudz pieaugt lielo formu izrāžu u.c. piedāvājums skolēnu auditorijai, bet gan tieši mazās zālēs un izbraukumos iespējamo pasākumu skaits. “Jā, varētu rasties vairāk skolēniem piemērotu norišu, kur jaunie cilvēki var doties ne tikai kopā ar klasi, bet arī ar vecākiem vai draugiem,” teic A. Tūna.
Pirmajos divos VKKF konkursos atbalstītās un izveidotās izrādes, koncertlekcijas, kinotapšanas darbnīcas jau devušās uz skolām pirms “Latvijas skolas somas” sākuma; no rudens tās varēs viesoties skolās jau iniciatīvas ietvaros.
Piedzīvot Latvijas proklamēšanu
Projektos atbalstītas arī dažas muzejpedagoģiskās programmas, taču A. Tūna bilst – muzeju piedāvājums tomēr visefektīvāk izskatās pašos muzejos. Tāpēc skolēniem jādodas arī ārpus skolas. Ideāli būtu, ja vienu semestri skolēni piedzīvotu Latviju turpat, skolā, bet otru – dotos ārpus tās – piemēram, Nacionālajā teātrī jau top simtgades kontekstā būtiska izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas 2. teātris”, kura veidota tieši skolēniem un kurā viņiem būs iespēja izdzīvot Latvijas Republikas proklamēšanas procesu. Izrādes notiks tieši 2018. gada novembrī. Diemžēl teātra tīmekļa vietnē redzams, ka visas izrādes izpārdotas. A. Tūna skaidro, ka, rēķinoties ar gaidāmo iniciatīvu “Latvijas skolas soma”, skolas esot laikus rezervējušas biļetes. “Nacionālais teātris ļoti nopietni ņēmis vērā mūsu nosacījumu, ka ir jābūt kaut kam pirms un kaut kam pēc izrādes,” stāsta A. Tūna. “Tāpēc jau septembrī skolas, kuru skolēni uz to dosies, saņems materiālu par gaidāmo izrādi un tajā atspoguļoto notikumu. Ar to būs jāiepazīstas, skolā jāpārrunā. Savukārt pēc izrādes – jāapspriež, iespējams, raisīsies kādas diskusijas.”
Jā, tas ir vēl viens svarīgs nosacījums: “Latvijas skolas somas” pasākumos skolēniem ne tikai jābauda, bet arī jāiemācās kas jauns. Tāpēc skolu izvēlētajām norisēm jābūt tādām, lai tās var iekļaut arī mācību procesā. Arī līdz šim pedagogi iekļāva literatūras vai vēstures apguvē kādu muzeja vai izrādes apmeklējumu, taču skolotājiem vienmēr bija jādomā, vai skolēnu vecāki to varēs un gribēs atļauties. Tagad vismaz vienam šādam pasākumam semestrī nauda būs. Svarīga arī skolotāju sadarbība – lai nav tā, ka klases audzinātāja aizved bērnus ekskursijā uz Liepājas Karostu, bet vēstures skolotāja to uzzina tikai pēc tam un gaužas: “Ja es to būtu zinājusi iepriekš, jūsu ekskursija būtu bijusi daudz jēgpilnāka.” Norises, ko skolēni redzēs “Latvijas skolas somas” ietvaros, vajadzētu izmantot arī kādā no mācību priekšmetu (vai pat vairāku) stundām. Piemēram, teātra apmeklējums vienlaikus var būt arī kā ieskats arhitektūrā, jaunāko tehnoloģiju iespējās u. c.
Ieskatu Latvijas vēsturē, turklāt mazzināmā tās lappusē, skolēniem sniegs arī Liepājas teātrī topošā izrāde “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”. “Tā būs iespēja iepazīt Latvijas vēsturi netradicionālā veidā,” teic A. Tūna un piebilst: “Latvijas skolas soma” ir arī lieliska iespēja izglītoties skolotājiem, jo viņi baudīs iniciatīvā ietvertās norises kopā ar saviem skolēniem.”
Skolēniem piedāvās arī ekskursiju pa Rīgas cirka ēku, ko cirks veidos kopā ar aktieru apvienību “Kvadrifrons”. A. Tūna uzskata: skolēniem jāpiedāvā arī laikmetīgas norises, piemēram, laikmetīgā cirka izrādes, kas tāpat var būt izglītojošas un audzinošas.
Iecerēts, ka “Latvijas solas soma” var palīdzēt pat karjeras izglītībā – piemēram, ja skolēni dosies uz dejas izrādi “Abas malas”, viņi varēs ne tikai caur kustību, gaismu un mūziku izlasīt Latvijas stāstu, bet arī, uzzinot, kā izrāde tapusi un kādu profesiju pārstāvji darbojušies tās radīšanā, atrast savu nākotnes profesiju. Iniciatīvas autori arī aicina skolas ļaut vairāk skolēniem pašiem izvēlēties, kādās norisēs viņi grib piedzīvot Latviju.
“Latvijas skolas soma” paredzēta ne tikai vispārizglītojošo, bet arī profesionālo un speciālo skolu audzēkņiem, kā arī ieslodzījuma vietās esošiem skolēniem. Ieslodzītie gan piedzīvos tikai tās norises, kas varēs doties pie viņiem. Kopumā “Latvijas skolas soma” ir dāvana aptuveni 240 000 Latvijas skolēnu.
Ko un kā izvēlēties
Noteikumos par naudas sadali “Latvijas skolas somai” teikts, ka par valsts naudu drīkst apmaksāt tikai tās norises, kas atbilst iniciatīvas mērķiem. Kā skolām nekļūdīties? A. Tūna iesaka skolu pārstāvjiem izpētīt tabulu, kas pieejama saitē https://lv100.lv/programma/latvijas-skolas-soma/. Tajā uzskaitītas četras “Latvijas skolas somas” saturiskās jomas (skat. uzziņu) un dažādas tās izpausmes formas, piemēram, skatuves māksla, mūzika, dizains, novadpētniecība u. c. Visbiežāk viens pasākums iekļaujas ne tikai vienā saturiskajā jomā vien. Kultūras ministrijas mājaslapā jau agrāk bija pieejama apkopota informācija par kultūras institūciju piedāvājumu, kur dažādās norises “sašķirotas” gan pa izpausmes formām, gan vecuma grupām. Saraksts aizvien tiek papildināts un izmantojams, arī izvēloties “Latvijas skolas somas” pasākumus. Tajā atzīmētas norises, kas saistītas ar kultūras kanonā ietvertajām vērtībām, kā arī tās, kas ar VKKF atbalstu veidotas tieši “Latvijas skolas somai”. Izstrādāti arī īpaši maršruti Latvijas vēstures iepazīšanai – “Septiņi valstiskuma veidošanās ceļi”. Tajā pašā laikā nav liegts arī citā veidā iepazīt Latviju, galvenais, lai ir atbilstība iniciatīvas mērķiem un lai pedagogs spētu pamatot, ka izvēlētā norise iniciatīvai atbilst gan saturiski, gan arī saistās ar mācību procesu.
Kā lielisku iniciatīvai atbilstošu pasākumu A. Tūna min arī Nacionālajā vēstures muzejā redzamo izstādi “Latvijas gadsimts”. Stāstot skolēniem par Latvijas valsts proklamēšanu, varētu pat apvienot jau pieminēto Nacionālā teātra izrādi un tās apmeklējumu. Tāpat var iepazīt izstādi “Portrets Latvijā” Nacionālajā mākslas muzejā (no 3. novembra) vai arī mūsu valstī radīto dizainu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. “Latvija jāiepazīst ne tikai kulturoloģijas, bet arī mājturības, tehnoloģiju, dabaszinātņu kontekstā.”
Svarīgi gan, lai “Latvijas skolas somai” atbilstošu saturu piedāvātu ne tikai galvaspilsētas kultūras institūcijas, bet arī reģionu teātri, muzeji u. c. Tajā pašā laikā skolēniem jāpiedāvā daudzveidīgas norises, nevis vairākas reizes gadā viņi jāved, piemēram, uz vietējo novadpētniecības muzeju. Piedāvātajām norisēm jābūt arī atšķirīgām dažādās klašu grupās.
Vēl viens no iniciatīvas mērķiem ir panākt, lai Rīgas skolēni izbrauc ārpus galvaspilsētas un ierauga vērtīgas norises arī tur – apskata reģionālās koncertzāles, teātrus, muzejus un izstāžu zāles. Arī novadu skolām būtu jāapzinās, ka pēc kultūras ne vienmēr jābrauc uz Rīgu: var doties arī uz Cēsīm, Rēzekni u. c. “Ļoti gribas iekustināt horizontālo pārvietošanos pa Latviju un parādīt, ka faktiski mums ir vairāk, nekā pirmajā acu uzmetienā var šķist,” teic A. Tūna.
Programma tikai trim gadiem?
“Mums daudz visiem kopā jāstrādā, lai gan izglītības, gan kultūras nozare saprastu, ka “Latvijas skolas soma” nav viena semestra vai gada iniciatīva, bet ka pieprasījums būs noturīgs un piedāvājumu ir vērts veidot,” teic A. Tūna.
Taču šobrīd finansējums “Latvijas skolas somai” paredzēts trim gadiem. Kas būs pēc tam? “Plāns ir tāds, ka šajos gados, visiem kopā strādājot un pierādot, ka iniciatīva ir vērtīga, “Latvijas skola soma” kā pastāvīga programma tiek iestrādāta valsts pamatbudžetā un tur arī paliek,” atbild A. Tūna. Taču – lai pierādītu programmas vērtīgumu, kā arī to, ka tā nepieciešama kā mūsdienīga mācību procesa sastāvdaļa, arī tajā piedāvātajām norisēm jābūt augstvērtīgām. Tās nedrīkst būt ķeksīša pasākums.
“Latvijas skolas somas” saturiskās jomas:
Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības
Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes
Zinātnes un inovāciju attīstība Latvijā
Latvijas daba un kultūrainava
APTAUJA
Vai jau zināt, kādus pasākumus piedāvāsiet saviem skolēniem iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros?
Viktors Litaunieks, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors: “Informāciju par to, ka šī iniciatīva no jaunā mācību gada sāks darboties, saņēmām samērā nesen. Kā saprotu, ir tomēr diezgan daudz ierobežojumu un nosacījumu, kā šo finansējumu var izmantot. Tāpēc gaidām papildinformāciju par to, kā tieši šī programma darbosies, un pēc tam domāsim, ko skolēniem piedāvāt. Priecājamies par to, ka piešķirts finansējums, taču, cik daudz tam varēs atļauties, vēl jādomā – ja klase brauc no Valmieras uz Rīgu, tas vien jau dārgi izmaksā. Taču gan jau, ka var atrast fantastiskas lietas, ko parādīt bērniem, iekļaujoties finansējumā.”
Baiba Pļaviņa, Rīgas 28. vidusskolas skolotāja: “Skolā ar kolēģiem apspriedāmies, ko varētu skolēniem piedāvāt. Mājturības skolotāja Vija Liepa piedāvāja doties uz muzejiem iepazīt latviešu etnogrāfiskos rakstus. To atzinām par labu ideju. Daļa kolēģu vēlas vest skolēnus uz kino un teātriem. Skatīsimies, kāds ir piedāvājums, kādas būs iespējas. Pagaidām neplānojam skolēnus vest ārpus Rīgas. Izmantosim galvaspilsētas piedāvājumu. Ko darīsim otrajā semestrī, par to vēl neesam sprieduši. Katrā ziņā skaidrs: jo vairāk bērnu klasē, jo tālāk var aizbraukt, jo samazinās transporta izmaksas uz katru bērnu.”
Janīna Rudzīte, Jelgavas tehnikuma direktore: “Esam ļoti priecīgi, ka šī iniciatīva sākusi darboties. Jo līdz šim ir gadījies tā, ka ne visi audzēkņi var piedalīties kādā pasākumā tieši naudas trūkuma dēļ. Daļa nekad nav bijusi ne operā, ne teātrī, ne Siguldā. Šobrīd pirmā doma ir, ka audzēkņi varētu doties uz operu un arī kopumā “Latvijas skolas somas” programmā liksim uzsvaru tieši uz kultūrizglītojošām lietām. Varam rast iespēju par skolas līdzekļiem ieliet benzīnu skolas autobusā, un tad vairāk naudas paliks ieejas biļetei.”
