Simtgadē top jauna monogrāfija par Latviju 0
Februārī atvēršanu piedzīvos Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) pētnieku vadībā radītā monogrāfija “Latvija: zeme, daba, tauta, valsts”, kas ir pētījumu apkopojums par Latvijas teritoriju, dabas apstākļiem, cilvēkiem un viņu darbības izpausmēm, portālu la.lv informēja LU.
Monogrāfija sniegs pēdējās jaunākās zinātniskās atziņas par Latviju, pārliecināts viens no grāmatas zinātniskajiem redaktoriem, ĢZZF Vides zinātnes nodaļas vadītājs profesors Oļģerts Nikodemus
Reizi 50 gados
Latvijā neplānoti ieviesusies tradīcija, ka ik pēc 50 gadiem iznāk monogrāfija par Latvijas dabu un cilvēkiem. Iegūstot Latvijas neatkarību 1918. gadā, viens no pirmajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti un valsts institūcijas ar visaptverošu informāciju par jauno valsti, bija nepieciešams apkopot jaunākos datus par tās teritoriju, dabu un tautu.
Tā tapa M. Skujenieka darbs “Latvija – zeme un iedzīvotāji” (1921). Pagājušā gadsimta 30. gados izdevniecībā “Valters un Rapa” iznāca Galenieka P. un Maltas N. redakcijā trīs sējumos monogrāfisks darbs “Latvijas zeme, daba, tauta” (1936 – 1937), kurā ir sniegts pārskats par Latviju, valsts zinātnieku skatījumā. Minētais izdevums piedzīvoja trīs atkārtotus izdevumus.
Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas, J.Rutkis Zviedrijā 1960. gadā saraksta un izdod grāmatu “Latvijas ģeogrāfija” (apgāds “Zemgale”), kurā tiek aprakstīta Latvijas daba, iedzīvotāji un saimniecība. Lai arī informācija pārsvarā ir no Latvijas brīvvalsts laikiem – tas ir pagājušā gadsimta 30. gadiem, tā kļūst par nozīmīgāko zinātnisko izziņas avotu trimdas latviešiem par Latviju.
Arī padomju periodā pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas Latvijas zinātnieki sagatavoja un izdeva monogrāfiju par Latviju – “Latvijas PSR ģeogrāfija” (1971, izdevniecība “Zinātne”), kurā balstoties uz tā laika ideoloģiskajiem uzstādījumiem, apskatīti Latvijas dabas apstākļi, iedzīvotāji un saimniecība.
Minētā monogrāfija piedzīvoja savu otro papildināto izdevumu 1975. gadā. Lai arī pagājuši jau vairāk nekā 40 gadi, Latvijas valsts atguvusi savu neatkarību, šo grāmatu joprojām izmanto valsts pārvaldes, zinātniskās un izglītības iestādes, jo jaunāks visaptverošs apkopojums par Latviju vēl nav pieejams.
Viss par un ap Latviju
Jaunās grāmatas viens no zinātniskajiem redaktoriem profesors O. Nikodemus īsumā raksturo monogrāfiju – grāmatā ir viss par un ap Latviju.
Monogrāfija ir veltījums Latvijai simtgadē, kas teksta, tabulu, diagrammu, karšu un attēlu 800 lappusēs no A līdz Z stāsta par Latvijas ģeogrāfiju. Grāmatas saturs ir iespaidīgs – kopumā monogrāfija aptver 10 lielas nodaļas – “Latvijas teritorija”, “Zeme”, “Atmosfēra”, “Virszemes ūdeņi”, “Dzīvības sfēra”, “Iedzīvotāji un apdzīvojums”, “Saimniecības ģeogrāfija un Latvijas vieta pasaulē”, “Dabas daudzveidības un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzība” un “Latvijas ilgtspējīga attīstība”.
Monogrāfija sākas ar nodaļu, kur raksturota Latvijas teritorija, kā ģeogrāfiska telpa un tās atrašanās vieta Eiropā un pasaulē. Grāmatā caur teritorijas ģeoloģiskās attīstības prizmu aprakstīts ļoti garš Latvijas teritorijas veidošanās periods, sākot no Pirmskembrija perioda līdz mūsdienām. Monogrāfija arī vēsta par dabas apstākļiem Latvijas teritorijā, kad tā atradusies tuvu ekvatoram. Liela uzmanība grāmatā pievērsta Latvijas ģeodaudzveidībai – reljefam, to veidojošiem nogulumiem, derīgajiem izrakteņiem, kā vieniem no nozīmīgākajām dabas bagātībām.
Grāmatā analizētas vēsturiskās klimata izmaiņas, kā klimata mainība mūsdienās un ar to saistītās bīstamās un ekstremālās dabas parādības. Liela uzmanība monogrāfijā pievērsta virszemes ūdeņiem un Baltijas jūrai. Sadaļā “Dzīvības sfēra” tiek apskatītas augsnes un to īpašības, kā arī aktuālākās augsnes aizsardzības problēmas. Šajā nodaļā ļoti plašs materiāls ir arī par Latvijā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām un kopumā par bioloģisko daudzveidību un tās izmaiņām un to ietekmējošiem faktoriem.
Šajā nodaļā tiek apskatīti arī Latvijas ekosistēmu sniegtie pakalpojumi. “Tas ir jauns zinātnes virziens, kas mēģina ekosistēmas kopumā novērtēt no ļoti daudziem viedokļiem – ekosistēma kā resurss dažādu produktu ražošanai, ekosistēma kā nozīmīgs ainavas elements, ekosistēma kā ūdens kvalitātes nodrošinātājs. Latvijā nav veikts visas Latvijas ekosistēmas novērtējums, šeit ir atspoguļotas pirmās iestrādnes pļavu un jūras ekosistēmu novērtēšanā,” skaidro O. Nikodemus.
Caur ģeogrāfiskās ainavas prizmu monogrāfijā raksturota Latvijas ainavas reģionālās atšķirības. Liela uzmanība šajā nodaļā pievērsta tieši cilvēka un dabas mijiedarbības lomai ainavas veidošanā.
Īpaša uzmanība tautsaimniecībai
Savukārt Latvijas tautsaimniecības attīstība skatīta, Latvijai esot Krievijas impērijas sastāvā, pirmajos neatkarības gadu desmitos, padomju laikā un mūsdienās. Monogrāfijā atsevišķa nodaļa veltīta Latvijas iedzīvotājiem un apdzīvojumam, sevišķu uzmanību pievēršot iedzīvotāju migrācijai 20. – 21. gadsimtam.
Monogrāfijas noslēguma nodaļās aprakstītas Latvijas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un risinājumi šo vērtību saglabāšanā. Monogrāfija noslēdzošā nodaļa ir veltīta Latvijas attīstībai un tās atbilstībai ilgtspējīgas attīstības principiem.
Monogrāfijas veidošanā iesaistījušies vairāk nekā 40 autori, starp kuriem ir ļoti dažādu zinātņu nozaru pārstāvji – ģeogrāfi, ģeologi, vides zinātnes pārstāvji un biologi. Monogrāfijai ir četri zinātniskie redaktori – profesori Māris Kļaviņš, Vitālijs Zelčs, Zaiga Krišjāne un Oļģerts Nikodemus.
Grāmata iznāks 3000 eksemplāros un tā būs pieejama Latvijas bibliotēkās un skolās. Monogrāfijas mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji, bet kā labs palīgs darbam tā būtu, pirmkārt, ģeogrāfijas, dabaszinību un bioloģijas skolotājiem, otrkārt, studentiem un, treškārt, zinātniekiem un pētniekiem, skaidro profesors O. Nikodemus.
“Viens no mūsdienu zinātnes uzdevumiem ir ne tikai rakstīt augsta līmeņa zinātniskās publikācijas, kas parāda zinātnes līmeni pasaules kontekstā, bet arī par šiem pētījuma rezultātiem informēt sabiedrību. Šī monogrāfija ir tā, kas sniegs pēdējās jaunākās zinātniskās atziņas par Latviju,” uzsver O. Nikodemus.
Latvija mainās
O. Nikodemus, taujāts, kas grāmatā mainījies, kopš iznākusi iepriekšējā monogrāfija, pirmkārt, uzsver, ka pati zinātne ir mainījusies. “Zinātnē ir ienākusi jauna sabiedrībai pieejama tālizpētes informācija, satelītattēli, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kuras izmantojot, iespējams ļoti plaši un daudzveidīgi analizēt telpisko ģeogrāfisko, ģeoloģisko, ekoloģisko un citu informāciju. Ir pieejami datori un programmatūra, kas ļauj šo informāciju apstrādāt. Mūsdienās informācija ir daudz vispusīgāka nekā tā bija pagājušā gadsimta 60. gados,” skaidro profesors.
Tāpat mainījusies pati valsts iekārta – no padomju republikas Latvija kļuvusi par neatkarīgu valsti un iekārtas maiņa izraisīja gan pozitīvas, gan negatīvas izmaiņas, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās, daudzu rūpniecības nozaru likvidāciju un jaunu pasaules tirgū konkurējošo modernu uzņēmumu rašanos.
“Noteikti atzīmējams, ka jaunajā monogrāfijā mēs varam droši runāt par pastāvošām problēmām, piemēram, iedzīvotāju demogrāfijā, zemes izmantošanā un piedāvāt risinājumus, tad Latvijas PRS ģeogrāfijas autoriem tas nebija iespējams. Arī Latvijas dabas apstākļos, zemes izmantošanā, tautsaimniecībā, iedzīvotāju skaitā ir notikušas tik būtiskas izmaiņas, ka mūsu skolotāji, LU profesori un docenti, kas rakstīja iepriekšējo monogrāfiju par Latviju, par to pat nevarēja iedomāties,” atzīst profesors.
Monogrāfija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumu, Latvijas simtgades projekta ietvaros. Savukārt Latvijas Universitāte nodrošinājusi līdzfinansējumu.
