Simtgade – politisko spalvu spodrināšanai? 0
Ir pamats bažām, ka visas kvalitatīvās ar Latvijas simtgades svētku sagatavošanu saistītās reģionu idejas piepildīt var neizdoties vai arī pašvaldībām būs jāiegulda vēl vairāk pašu finansējuma un jāmeklē arī citi resursi.
Ja runa ir par valstiskās līdzdalības programmu, tad līdzfinansējuma apjoms pašvaldību iesniegtajām idejām simtgades reģionālās programmas ietvaros, pēc to iesniegtajiem aprēķiniem, šogad sasniedz 61 000 eiro. Nākamajā gadā šī summa ir 200 000, bet 2018. gadā – 195 00 eiro. Šī nauda vēl nav piešķirta, tomēr arī šie skaitļi nenozīmētu, ka pašvaldību izmaksas varētu tikt segtas pilnībā.
Gan svētku organizatori Kultūras ministrija, gan viņu partneri Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, gan arī pašvaldības atzīst, ka neziņa par to, kas tad īsti un kādā apjomā saistībā ar simtgadi tiks finansēts, traucē mērķtiecīgu virzību uz priekšu.
Latvijas simtgades reģionālo un nevalstisko organizāciju projektu vadītāja Jolanta Borīte uzsver – tāpēc augstu vērtējams, ka pašvaldības, izvērtējot savā rīcībā esošos resursus, vispār ir gatavas iesaistīties simtgades sagatavošanā. Lai gan arī šeit visam pamatā ir attieksmes jautājums – daži domā, ja naudu dos, tad domāšu, ja nedos – nedomāšu. Uzteicamo pašvaldību vidū ir Tukums, Kuldīga, Valmiera, Cēsis, Valka, kuras ir gatavas simtgades projektus īstenot par savu naudu, to piesaistot arī citos veidos.
Tomēr netrūkst arī pašvaldību, kas Latvijas simtgades sakarā gluži kā Ērkšķrozīte pamodīsies – nē, ne jau no prinča skūpsta, bet gan, iespējams, no straujās pašvaldību vēlēšanu tuvošanās 2017. gadā, kad simtgades idejas liksies pagalam pievilcīgas pie krūts sišanai un politisko spalvu spodrināšanai.
Vai ir garantija, ka simtgadē izdosies izvairīties no vienveidīgu, nekvalitatīvu norišu biruma, kas piedevām vēl atsevišķos gadījumos daļēji finansēti par nodokļu maksātāju naudu? Kādas pašvaldību simtgades iniciatīvas tiks daļēji finansētas par budžeta līdzekļiem? Vai ir domāts, kā panākt, lai simtgades patriotiskais vēstījums sasniegtu valsts tālākos robežnovadus, kur nav uztverama pat Latvijas sabiedriskā televīzija?
Raksta turpinājumu lasiet 3. maija “Latvijas Avīzes” pielikumā “Kultūrzīmes” vai arī e-izdevumā.
