Simtgade atbalsosies visos kontinentos 0
Latvijas simtgadi svinēsim ne tikai savā zemē, ir izveidota arī Latvijas valsts simtgades svinību programma ārvalstīs, kas veidota, lai popularizētu Latvijas devumu pasaulei, svinētu Latviju kā kultūras lielvalsti un dotu devumu ilgtspējīgas Latvijas nākotnes mērķu sasniegšanai.
Kā vakar uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde, ir svarīgi parādīt, ka Latvija dzīvojusi mijiedarbībā ar kaimiņiem, un vērts padomāt, cik aktīvi esam starptautiskās darba kārtības noteicēji šobrīd. Un tāpēc ir divas svinību partneru grupas – valstis simtgadnieces un valstis, kas bijušas mums blakus, gan neatkarību iegūstot, gan to atjaunojot.
Starptautiskajā programmā iekļautas 112 norises 16 valstīs, publiskās diplomātijas programmā Latvija tiks reprezentēta visos kontinentos. Kultūras programmas devīze ir izcilība, daudzveidība, radošums. No trīspusējās sadarbības programmas Melbārde izcēla Londonas grāmatu tirgu, Baltijas mūzikas festivālu Berlīnē, Baltijas jūras valstu mūzikas festivālu Zviedrijā un Francijā. “Īpašs notikums būs arī Baltijas valstu nacionālo muzeju izstādes Parīzē. Notiks apmaiņa ar nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem, izstādēm, māksliniekiem. Notiks sadarbība starp Latvijas un Somijas arhīviem, sarīkojumi Polijā, Čehijā un ASV. Būs arī kopīga Latvijas un Igaunijas armiju parāde, godinot Cēsu kauju simtgadi. 2016. gada decembrī Latvijas karogs sāks apceļot pasauli.
Taču pirmā simtgadi sāks atzīmēt Somija – svinības sāksies jau gadumijā un norisināsies līdz valsts neatkarības dienai 6. decembrī. Somija svētkus rīkos 70 valstīs ar devīzi “Kopā!”. Radīti 1900 projekti, kas saistīti ar valsts identitāti: lielākā daļa (70%) projektu saistīti ar meža tēmu, 25% – ar saunu, kas tiks prezentēta kā Parīzē, tā Ņujorkā. 156 projektos iesaistīti somu kori. Par Somijas ietekmi pasaulē vēstīs ledlaužu ekspedīcija, kā arī simt Somijas satelīti Visumā. Cilvēki tiks iesaistīti balsojumā par šodienas izaicinājumiem, kuriem meklēs risinājumus. Tiks atklāta jauna bibliotēka Helsinkos, kā arī pirmā zvejniecībai veltītā bibliotēka.
Igaunijai simtgade apritēs 2018. gadā, bet svinības noritēs no 2017. līdz pat 2020. gadam. Īpaši tiks atzīmēti Tartu Miera līguma 100 gadi. Tāpat kā Latvijā arī Igaunijā cilvēki aicināti domāt par dāvanām valstij, kas uzlabotu cilvēku dzīvi. Igauņi lielā mērā koncentrējušies tieši uz jaunatni, piemēram, ir programma “Mūzikas instrumentu katram bērnam”. Igaunijas teātri apņēmušies katram valsts gadu desmitam veltīt pa izrādei. Tāpat kā Latvijā arī Igaunijā noticis simtgades filmu konkurss, tapušas ne tikai vēsturiskas, bet arī lentes par mūsdienām. Projektā “100 Igaunijas ozoli” skolēni aicināti stādīt parkos ozolus, bet programmā “100 Igaunijas dārgumi” atklās valsts dabas un kultūrvēsturisko mantojumu. Kopīgi ar Latviju tiks svinēta Cēsu kauju simtgade.
Lietuvas valsts atjaunošanas simtgades svētki norisināsies 2018. gadā. Kaimiņvalsts iecerējusi svinības izmantot, lai mobilizētu sabiedrību un pilsoņus padarītu sociāli atbildīgākus. Ir iecerēts radīt 71 pieminekli neatkarības iedvesmotājiem un ar to saistītām personībām. 16. februārī – neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā – tiks pacelti visu triju Baltijas valstu karogi, skanēs baznīcu zvani, Ģediminas gatvē degs ugunskuri, Operā notiks valsts svētku koncerts. No 30. jūnija līdz 6. jūlijam dziesmu arēnā Viļņā notiks dziesmu festivāls ar vairāk nekā 40 000 dalībniekiem un 170 tūkstošiem apmeklētāju. Lietuvas prezidenta pilī tiks atklāts vēstures izpētes centrs, bet īpašu valsts vēsturei veltītu izstādi atvērs arī Lietuvas Nacionālajā muzejā. Kā zināms, kādreizējā Jelgavas ģimnāzijā mācījušies kā Latvijas, tā arī Lietuvas valstiskuma veicinātāji, kuriem veltīta izstāde būs aplūkojama kā Jelgavā, tā Šauļos.
