Juris Ciganovs: 1.Pasaules kara atcere sasaucas ar mūsdienu notikumiem 17
Šajās dienās Eiropā plaši atzīmē Pirmā pasaules kara sākuma simto gadadienu. Arī Krievijā, lai gan līdz pat neilgai pagātnei šo pirmo lielo pasaules karu tur neatcerējās vai, patiesību sakot, atcerējās ar lielu nepatiku, uzskatot to tikai par tādu kā ievadu “vispasaules proletariāta revolūcijai” jeb, vienkāršāk runājot, par vācu naudu realizētajam, lielinieku vadītajam valsts apvērsumam. Tāpēc arī plašajā Krievijā nav daudz piemiņas vietu un muzeju ekspozīciju, kas būtu veltītas tieši Pirmajam pasaules karam, lai gan Krievija bija viena no galvenajām kara dalībniecēm. 1. augustā – dienā, kad pagāja simt gadu, kopš Krievija iesaistījās karadarbībā, – Maskavā, Poklonnaja kalnā, atklāja pieminekli šā kara varoņiem.
Atklāšanā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sakot runu, kas citkārt izklausītos ļoti ikdienišķa, taču šodienas apstākļos kaimiņvalsts vadītāja uzstāšanās sasaucas ar konkrētiem notikumiem. Runas būtība: Krievija izdarīja visu, lai saglabātu mieru Eiropā, taču to piespieda iesaistīties karadarbībā. Krievija viena pati esot iznesusi karadarbības smagumu, krietni palīdzot sabiedrotajiem. Krievija karoja labāk par visiem, taču uzvaru tai nozaga vārdā nenosaukti ļaundari.
Uzreiz jāteic, ka Krievijas impērijas politiskā elite pirms simt gadiem gribēja šo karu – tāpat kā visu lielāko Eiropas valstu vadītāji. Lai realizētu savas ģeopolitiskās intereses. Tiesa, tāpat kā pārējie Eiropas karaļnami un valdības, arī Krievijas imperatoram pietuvinātie un krievu armijas vadība domāja, ka karš būs īss un uzvarām bagāts. Krievija gribēja sakaut un paplašināt savas teritorijas uz Turcijas, Vācijas un Austroungārijas rēķina, iegūt pilnīgu kontroli pār Melno jūru – tas rakstīts jebkurā normālā vēstures mācību grāmatā. Krievijas prezidents par to neko neteica… Tāpat, uzsverot, ka Pirmajā pasaules karā karojošie karavīri vēlāk cīnītās tā sauktā Lielā Tēvijas kara frontēs, viņš nepateica, ka Staļina režīms bezizejas apstākļos bija spiests veikt totālu mobilizāciju, kurai bija pakļauti pat tolaik jau 50 gadus vecie Pirmā pasaules kara veterāni. Ka lielinieki pēc savas nākšanas pie varas vai nu fiziski iznīcināja, vai piespieda bēgt no valsts visu Krievijas armijas virsnieku korpusu.
Visbeidzot, Krievijas prezidents savā runā uzsvēra, ka vienmēr bijuši valstu vadītāji vai politiskās elites, kas negrib stabilitāti Eiropas kontinentā un tā vietā, lai stiprinātu mieru, dara visu, lai īstenotu savas ambīcijas. To vajagot atcerēties arī šodien. Vārdā gan neviens nosaukts netika, taču Putins ieteica skatīties arī nākotnē. It kā jau nekas īpašs – kārtējā runa par Krievijas milzīgo lomu miera saglabāšanā. Vēsture kā valsts ideoloģijas sastāvdaļa.
