Ko sagaidāt no Operas jaunā valdes priekšsēdētāja Zigmara Liepiņa vadībā? 3
Komponists Pauls Dambis: “Esmu nedaudz skeptiski noskaņots. Šķiet, ka jaunā Operas valdes vadītāja muzikālie priekšstati ir mazliet piezemēti, man ir bažas, ka Liepiņa kungs nepārzina pasaules operu repertuāru pietiekami plaši. Izņemot klasiskās romantiskās operas, ir arī desmitiem citu, tajā skaitā mūsdienu operu. Mani mazliet baida, ka nākotnē varam nonākt pie zināmas vienpusības un, nedod Dievs, pie tautas operas, jo tas mūs atsviestu atpakaļ trīsdesmitajos gados, kad Operā sākās problēmas, par kurām savā grāmatā jau rakstīja Mariss Vētra.”
Komponists Mārtiņš Brauns: “Zigmars Liepiņš ir radošs cilvēks, un ceru, viņam izdosies tikt galā ar daudzajiem darbiem, lai izveidotu spēcīgu, radošu domubiedru komandu. Jaunā Operas vadība varētu veicināt vairāk latviešu jaundarbu rašanos. Šis žanrs varētu attīstīties arī demokrātiskākā virzienā. Gaismā būtu ceļami arī vecie autori, kas reiz nepelnīti nolikti malā, piemēram, Arvīds Žilinskis, kaut vai viņa “Zelta zirgs”, kas kādreiz piedzīvoja 300 izrādes. Toreizējie Komponistu savienības biedri to gan nokritizēja kā primitīvu, tomēr Žilin- ska darbi iztur laika pārbaudi un pat džezmeņi paņem viņu tēmas savu darbu pamatos. Protams, ir grūti atrast operai oriģinālas tēmas. Taču tik un tā ik sezonu repertuārā varētu ienākt kāds jauns oriģināldarbs – opera vai balets.”
Rakstnieks Alberts Bels: “Opera mums vienmēr bijusi labā līmenī. Lai izdodas tajā noturēties! Un man jau gribētos sagaidīt no Zigmara Liepiņa arī kādu jaunu opusu.”
Mākslas akadēmijas prorektors Kaspars Zariņš: “Andreja Žagara lielais veikums ir prasme iekļaut Operu Eiropas opernamu apritē. Būtu labi, ja šī iestrāde netiktu zaudēta. Nākotnē lūkojoties, es gribētu sagaidīt, ka Operā tiktu radīti mākslas darbi, kas vienlaikus ir gan lokāls, gan starptautisks notikums. Tātad – pārvērst nacionālo arī par starptautiski nozīmīgu.”
Diriģents, Senās mūzikas katedras vadītājs Mūzikas akadēmijā, asociētais profesors Māris Kupčs: “Līdz šim Operā valdīja liela repertuāra vienveidība. Tā kā opernams mums ir tikai viens, es vēlētos lai tajā būtu pārstāvēts gan baroks, gan mūsdienu darbi, gan kameroperas, gribētos redzēt eksperimentus Jaunajā zālē. Cik esmu lasījis, jaunais valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš ir uz pareizā ceļa.”
SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs, mecenāts Jānis Zuzāns: “Mēs ar dzīvesbiedri esam bieži Operas apmeklētāji. Līdz šim Andreja Žagara vadībā mūsu Opera bija sasniegusi vērā ņemamus rezultātus mākslinieciskajā ziņā un arī starptautisku atzinību. Ļoti gribētos, lai šis līmenis netiktu zaudēts. Zigmaru Liepiņu uzskatu par talantīgu cilvēku, tāpēc, līdzībās runājot, dosim viņam simt dienas laika.”
Sociālantropoloģe Dagmāra Beitnere: “Vispirms – lai izdodas noturēt standartus. Jā, Operā bijuši dažāda līmeņa darbi, taču nenoliedzams ir Andreja Žagara panākums radīt Operai atpazīstamību, viņa māka radīt un piesaistīt jaunus talantus. Ar Operu mēs izceļamies kā moderna, attīstīta nācija, tikai ar Dziesmu svētkiem vien mēs būtu kādas impērijas mazākumtautība. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai augstie standarti tiktu noturēti arī turpmāk.
Liepiņa kungs ir ļoti respektējams biznesa cilvēks, bet es nevaru aizmirst, ka viņa vadībā slēdza klasiskās mūzikas radiokanālu “Amadeuss”, jo tas, lūk, bijis nerentabls. Bet, ja vadīsimies tikai no rentabilitātes kritērijiem, tad man ir ļoti lielas rūpes, kas notiks arī ar Operu. Jo Opera ir dārgs projekts. Un es negribētu, ka mums būtu jādzird – tur vajadzīga tikai operete un tikai mūzikls. Operas apmeklētība bija diezgan laba – caurmērā 90 procenti. Un arī šo līmeni vajag vismaz noturēt.
Man arī ļoti nepatika veids, kā tika izraidīts Andrejs Žagars. Tas notika necienīgi. Viņš Operu pacēla ļoti augstā līmenī, un tā īsti paldies viņam neviens par to nepateica. Tas man joprojām ir šoks, kam grūti tikt pāri. Politiski tieši Nacionālajai apvienībai jāuzņemas atbildība, lai Operas augstie standarti tiktu saglabāti.
Slikti, ka Operas skandāla laikā tika sarīdītas dažādas sociālās grupas un kultūras cilvēki – Opera pret Jauno Rīgas teātri, ka vieniem, lūk, nauda tiek dota, bet otriem nav par ko remontēt telpas. Tas viss ir ļoti sāpīgi. Domājot par Operas nākotni, es uz to skatos ar rūpēm, lielām bažām un arī cerībām. Gribu novēlēt, lai Zigmaram Liepiņam izdodas.”
