Pagājušas 100 dienas, kopš spēkā stājusies jaunā novadu reforma. Kas mainījies? 30
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ja administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija labāk un kvalitatīvāk, tad Kurmenē nedrīkst būt sliktāki pakalpojumi kā Iecavā vai Bauskā. Tur nevar visu slēgt ciet un likt iedzīvotājiem nākt uz Bausku,” sacīja Bauskas novada priekšsēža vietnieks Aivars Mačeks (NA) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā diskusijā.
Teiktais nav tas, ko sagaida VARAM vadība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) minētajā tikšanās reizē aicināja centralizēt pašvaldības pārvaldi un resursus, lai ietaupīto naudu ieguldītu attīstībā, nevis izkliedētu to pa visu teritoriju.
Taču ministrs atzina, ka viens no izaicinājumiem būs lielo atšķirību izlīdzināšana.
Atzīmējot simt dienas, kopš stājusies spēkā administratīvi teritoriālā reforma un darbu sākušas jaunās pašvaldības, VARAM oktobrī rīkoja diskusijas Aizkraukles, Balvu, Bauskas, Dienvidkurzemes un Valmieras novados, kuru vadmotīvs bija “Kopā mēs varam vairāk”.
Tās ikviens interesents var noskatīties VARAM mājas lapā. Ministrijas mērķis bija parādīt, ka administratīvi teritoriālā reforma dos iespēju ietaupīt finansējumu, ko varēs izmantot teritorijas attīstībai, kā arī konstatēt lietas, ko pašvaldības pēc apvienošanās var veikt labāk.
Diskusijas parādīja, ka dažos gadījumos lielā teritorija tiešām ir priekšrocība, jo, piemēram, apvienojot finanšu līdzekļus, var īstenot lielākus projektus.
Tāpat, izveidojot vienotu pašvaldības interneta lapu, par notiekošo tālākajā ciemā uzzina arī centrā un pasākums ir kuplāk apmeklēts. Jāteic, ka Dienvidkurzemes novadā savas interneta lapas vēl nav, bet informāciju var atrast agrāko astoņu novadu mājas lapās.
Pašvaldībās ir samazinājies deputātu un vadošo amatpersonu skaits, kas tiešām dod finanšu līdzekļu ietaupījumu. Piemēram, Aizkraukles novadā, kur iepriekš visās apvienotajās sešās pašvaldībās bija 78 deputāti, seši domju priekšsēdētāji un četri vietnieki, tagad ir 19 deputāti, viens priekšsēdis un divi vietnieki.
Te ietaupījums gadā būs 243 195 eiro. Taču lielākajā daļā pašvaldību vēl turpinās administratīvās struktūras veidošana, tāpēc galīgos skaitļus neviens vēl nevar pateikt.
Pieņēmums, ka pašvaldībā, kur apvienojās četri novadi, tagad četru darbinieku vietā būs viens, esot maldīgs, jo tam vienam tādā gadījumā būs četrkāršojies darba apjoms, par kuru nevarēs maksāt tādu pašu atalgojumu, kāds šim cilvēkam bija, pārvaldot daudz mazāku teritoriju, norādīja vairāki pašvaldību pārstāvji.
Pakalpojumu izlīdzināšana maksā vairāk
Diskusijas arī atklāja, ka nevar visām pašvaldībām piemērot vienotu pieeju, jo tās ir atšķirīgas, ko nosaka daudzi apstākļi, ieskaitot attālumu no Rīgas.
VARAM ministra padomnieks Madars Lasmanis uzskata, ka reformas īstenošanas gaitu, kas visur nav vienāda, ietekmē arī tas, kāda ir novada politiskā vadība un cik stabils ir vairākums.
Aplūkojot tikai divus – Balvu un Bauskas – novadus, kuros VARAM organizēja diskusijas, kas gan notika attālināti, abās pašvaldībās politiskā situācija ir stabila.
“Mēs nevaram atļauties tādu ekstru kā opozīcija. Pagaidām visi 15 deputāti strādā kopā,” sacīja Balvu novada priekšsēdis Sergejs Maksimovs (Latgales partija), kurš pirms tam vadīja Viļakas novadu.
No reformas īstenošanas procesa viedokļa skatoties, dažādību nevar pamanīt. Balvu novadā apvienojās četras pašvaldības – Balvu, Rugāju, Baltinavas un Viļakas novads. Tajā ir divas pilsētas un 19 pagasti.
Arī Bauskas novadā apvienojās četri novadi – Bauskas, Vecumnieku, Rundāles un Iecavas novads. Te ir 20 administratīvās teritorijas. Taču Balvu novadā lielākais darba devējs ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, bet Bauskas novadā ir vairāki lieli uzņēmumi.
“Attālums mums ļoti traucē – atbrauc investors, kas gatavs veidot biznesu Mežvidos. Viņš prasa, vai varēsim piedāvāt 60 darbiniekus, bet tas ir tikai sākumā. Kopumā vajadzēs 200 cilvēkus. Kā lai mēs uz Mežvidiem nogādājam tik lielu cilvēku skaitu?” sacīja S. Maksimovs.
Bauskas novadā iedzīvotāju skaitam atsevišķās teritorijās pat ir tendence pieaugt, jo rīdzinieki tagad grib dzīvot laukos (tiesa, daļa paliek deklarēti Rīgā).
Savukārt Balvu novadā iedzīvotāju skaits samazinās un attiecīgi rūk arī ieņēmumi pašvaldības budžetā.
Bauskas novada priekšsēža vietnieks A. Mačeks gan atklāja, ka milzīgas atšķirības ir arī starp Bauskas novada teritorijām – Iecavas un Bauskas attīstību ietekmē Rīgas tuvums, bet Lietuvas pierobežā – Kurmenē un Vallē – ir pavisam cita situācija. Arī šeit ir neliels iedzīvotāju skaits.
Iecavā un Bauskā, no kurienes daudzi brauc strādāt uz Rīgu, ir arī augstākas prasības pēc pakalpojumiem, kādas nav Lietuvas pierobežā.
Kā vienā, tā otrā pašvaldībā pakalpojumu līmeņa izlīdzināšana būs viens no grūtākajiem uzdevumiem, kā tas ir arī citviet Latvijā. Piemēram, Balvu novadā Rugājos, Viļakā un Baltinavā bija brīvpusdienas visiem skolēniem, tagad tā būs arī tur, kur iepriekš nebija.
Bauskas novadam papildus būtu nepieciešami 1,5 miljoni eiro, lai izlīdzinātu pakalpojumus, jo atšķirība starp teritorijām ir milzīga, norādīja A. Mačeks.
Viņš arī kā pirmo pieminēja brīvpusdienas skolās – ja gribētu tās paredzēt visiem, tad papildus vajadzētu ap 200 000 eiro. Pašvaldības policijas vienā novadā nebija vispār, bet citā tā strādāja 24 stundas diennaktī, kā tam vajadzētu tagad būt visā teritorijā. Taču tie papildus būtu vēl 200 000 eiro, skaidroja A. Mačeks.
Viņš turpināja: “Mums Iecavā bija speciālisti, kuri no rīta līdz vakaram darbojās ar jauniešiem, citur tā nebija. Taču tagad tam tā ir jābūt visur, jo visiem jādod vienādas iespējas.”
Arī atalgojuma atšķirība par vienādi veicamu darbu ir ap 300 eiro, taču visiem pacelt līdz augstākajam līmenim nav iespējams. “Ja kādam samazinās algu, var sagaidīt atlūgumus, jo Rīgas tuvums ļauj izvēlēties labāk atalgotu darbu arī citur,” piebilda pašvaldības pārstāvis.
Viņš uzskata: “Ja kādā vietā ir mazāk iedzīvotāju, tur tāpat ir nepieciešama bibliotēka un kultūras nams. Ja tos likvidē, tad reforma nenesīs nekādu labumu. Tās visas lietas ir jāsaglabā,” uzskata A. Mačeks.
Bibliotekāram lielākas pilnvaras
A. Mačeka iepriekš vadītais Iecavas novads bija vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot iekļaušanu Bauskas novadā. Uz vaicāto, vai viņš ir samierinājies ar esošo situāciju, A. Mačeks atbildēja: “Mums ir jāpilda likums un jāstrādā jaunajā novadā, bet iedzīvotājiem skepse ir palikusi par apvienošanos, jo uz vietas vairs nav priekšnieka.”
Saiknes saglabāšana ar iedzīvotājiem bija viens no VARAM rīkoto diskusiju galvenajiem tematiem. Jaunajā Pašvaldību likumā ir paredzētas iedzīvotāju padomes, bet likums vēl tik drīz nebūs. Taču tālāko vietu iedzīvotājus cenšas neatstāt novārtā. Īpaši par to piedomā Balvu novadā.
Šķilbēnu pagasta Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns uzskata, ka ir jādod daudz lielākas pilnvaras vietējās bibliotēkas vadītājam, jo bibliotēka ir pirmā vieta, uz kuru dodas cilvēki, ar tās vadības palīdzību var arī sakontaktēties ar pašvaldības vadītāju vai izpilddirektoru.
“Ja viss ir labi, tad iedzīvotājiem pietiek ar to, ka parunājas ar pagasta pārvaldnieku vai bibliotekāru. Ja uzliktu zīmīti, ka būs tikšanās ar deputātu, tad neviens nenāktu,” teica A. Slišāns.
“Man kāds iedzīvotājs vaicāja, kad mums ir pieņemšana. Kāda tur pieņemšana! Sazvanīsimies un vienosimies par tikšanās laiku. Aizbraucu pats pie viņa uz Baltinavu, lai pie reizes paskatītos, kas notiek pagastā. Satikāmies tirgus laukumā un izrunājāmies,” sacīja S. Maksimovs.
Viņš vēl atgādināja, ka pašvaldībai ir svarīgi izveidot Tilžas klientu apkalpošanas centru, ko plānots darīt tieši uz bibliotēkas bāzes, bet šeit būtu nepieciešams VARAM atbalsts. Arī Bauskas novadā bibliotēkas ir tā vieta, uz kuru iedzīvotāji dodas, jo tur viņus uzklausa.
Ministra padomnieks M. Lasmanis un VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša apstiprināja, ka bibliotēkas kļūst daudzfunkcionālas un tā ir viena no lietām, kuru iedzīvotāji lūdza katrā vietā saglabāt un neslēgt.
Izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, ir plānots paplašināt klientu apkalpošanas centru tīklu, lai katrā pagastā būtu tāds punkts, kur var saņemt pakalpojumus. Tagad ir aptuveni 100 klientu apkalpošanas centri.
