Simpātiskākā un taupīgākā privātmāja. Pudani uzbūvējuši mājokli, kas kalpo cilvēkam 0
Lai rosinātu būvniekus arvien vairāk pievērst uzmanību ergonomikai, katru gadu notiek konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Šogad tajā pirmo reizi piedalījās arī savrupmāja no Rīgas, kas interneta balsojumā ieguva visvairāk balsu. To ieguva konkursa Simpātijas balvu – ērtu dārza soliņu, kur gan pašiem pasēdēt, gan ciemiņiem parādīt…
Tuvu centram
Kad pašiem ģimenē parādījās bērni, vajadzēja veidot jaunu mitekli. Pēc īsa saskaņošanas laika jau varēja sākt būvniecību, pēc deviņiem mēnešiem – sākt apdzīvot telpas un tad gada laikā māju nodot ekspluatācijā. – Izskatu un iekšējo dizainu saimnieki veidoja paši. Māja ir būvēta unikālā vietā – Bieriņos, kas ir tikai četru kilometru attālumā no Vecrīgas. Tuvākajā apkārtnē ir gan muižas, gan diženi koki, parki, piemēram, Pedvāles akmens skulptūru parks, ko katram ieteicams aplūkot, un leģendārās Mārupītes līkloči.
“Bieriņi pie pašas Rīgas robežas bija ļoti piemēroti. Ļoti inteliģents un kluss rajons, viens no tiem Rīgā, kurā viskompaktāk dzīvo latvieši un atrodas tuvu centram,” stāsta Evita. “Pārceļoties atbrīvojāmies no četrām piektdaļām mantu un arī tagad neturam lielus skapjus mantu glabāšanai. Toties mājā ir plašas telpas sporta inventāram, kas visu laiku tiek izmantots. Māju tīra robots, mauriņu ārā pļauj robots. Tikai reizēm mazliet jāpieliek rokas. Tas mūsu ģimenei dod laiku un brīvību nodarboties ar vērtīgākām lietām. Pagalma galā izveidojām akmensdārzu. Teritorijas sānus sedz tūju stādījumi, kuri izmantoti arī kaimiņiem. Pagalmā ir īpaši izturīgs, sportam piemērots mauriņš. Plašais virtuves logs man ir pagriezts uz ieliņu. Darbojoties virtuvē, pa logu redzu Bieriņu dzīvi, savus kaimiņus, mēs sasveicināmies, citreiz parunājamies. Komunikācija ar apkārtējiem cilvēkiem padara virtuves darbus daudz organiskākus un interesantākus,” tagad novērtē Evita.
Mājas anatomija
Kompakto vienģimenes māju ar mansarda izbūvi un plašu pagalmu saimnieki ekspluatācijā nodeva pērn. Plānojot ēku, akcents likts uz iekšējās vides kvalitāti, inovatīviem risinājumiem un sociālekonomiskiem ieguvumiem. Ēkai ir ekonomiskas gāzbetona ārsienas, kas siltinātas ar akmens vati, bēniņu pārsegumu veido koka brusas ar minerālvates siltinājumu 20 cm biezumā, pagraba grīdas pārsegums ir siltināts betons, jumta konstrukcijai ir koka brusas ar minerālvates siltinājumu 20 cm biezumā.
Mājā patērētais siltums tiek regulēts ar termoregulatoriem atkarībā no ārgaisa temperatūras. Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana un mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Ēkā uzstādīti dūmu detektori, ir izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, kā arī izveidota elektrotransporta uzlādes vieta un pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei.
“Ārsienas ir izolētas atbilstoši jaunajiem un stingrajiem būvnormatīviem,” stāsta Kristians. “Vienīgais, ko stingrāk siltinājām, ir mājas jumts, kas visai mājai veido it kā siltu cepuri. Līdz ar to kopējais siltumizolācijas līmenis ir tuvs zemas emisijas ēku rādītājiem. Vairāk arī neplānojām, jo tas prasītu liekus izdevumus, kas atmaksātos tikai stipri ilgākā laika periodā. Ziemā pārliecinājos, ka pašreizējais līmenis ir pilnīgi pietiekams. Logi un durvju trīskāršais stiklojums ar inerto gāzi atbilst visām siltumizolācijas prasībām. To pats var sajust ziemas laikā – pieliekot pie lielajām terases stikla durvīm plaukstu, nejūt nekādu vēsumu. Ir arī cits rādītājs, kas ļauj spriest par mājas siltumnoturību. Mājās apkure ir ierīkota grīdās. Ja ēkas siltumizolācija ir vājāka, pēdas sajūt kā grīdas siltumu. Mums mājās grīdas temperatūra ir tuvu telpas gaisa temperatūrai, mazliet virs 20 grādiem un grīdas nav karstas, kas izraisa diskomfortu un lieku gaisa kustību.”
Taupīt siltumenerģiju mājas saimniekiem palīdz arī bēniņos uzstādītais rekuperators, kurš ražots tepat kaimiņos – Lietuvā. Izstrādātais gaiss tiek savākts iekštelpu augstākajā punktā, virs kāpnēm. Svaigs, filtrēts un uzsildīts āra gaiss telpās tiek padots pa regulējamiem gaisa padeves ventiļiem katrā telpā. Rekuperatora darbībai ir trīs režīmi, tas ir ļoti kluss un mājās nav sajūtams.
Māja ir pieslēgta pie pilsētas kanalizācijas sistēmas. Tās krāna ūdens ir pietiekami gards, un nevajag no veikala staipīt plastmasas pudeles. Par karsto ūdeni rūpējas recirkulācijas sistēmas, kas ļauj izvairīties no ūdens notecināšanas, līdz tas kļūs silts, tā taupot gan ūdeni, gan enerģiju. Mājas siltumizolācija, regulējams siltuma patēriņš un rekuperācija – trīs lietas, uz ko bāzējas ekonomisks komforts, mājā ar tik lieliem logiem un tik svaigu gaisu.
Skarbais šarms
Jumts ir veidots askētiskajā skandināvu stilā, un tam nav pārkares. Līdz ar to īpaša vērība ir veltīta ūdens noteku sistēmai, kas veidota ļoti kvalitatīva. Lietus ūdens tiek savākts un pa perforētām kanalizācijas caurulēm novadīts zem mājas pagalma, kur tas sausajās smiltīs uzsūcas, pie reizes veicinot pagalma veģetāciju.
“Gudrā mājas sistēma mums netiek izmantota. Kompaktām privātmājām pagaidām tā vēl ir tikai “gadžets”, ar ko parotaļāties interesentiem, un kopumā nedod pietiekamu ekonomisku efektu, kas atmaksātos. Protams, ir atsevišķi “gudrie” mezgli. Apkures sistēma darbojas automātiski iestādītajā režīmā. Toties mājas drošībai svarīgā teritorijas videonovērošana un signalizācija sistēmas darbība gan ir aplūkojama arī attālināti, no telefona vai datora. Vēl tikai jāizveido automātiskā vārtu atvēršanas funkcija, lai īpašnieku prombūtnes laikā attālināti varētu ielaist apkalpojošā personāla transportu,” spriež Kristians.
Saimniekiem ir tuvas dabiskas virsmas. Jumts ir no metāla skārda, ēkas ārsienās izmantota vairāku toņu brūnu klinkera flīžu dekoratīva apdare. Pirmā stāva paplašinātā izbūve ir apdarināta klasiskajā trīnītī, no raupjiem koka dēļiem, kas nokrāsoti ar sedzošo koka krāsu. Dēļu raupjumu panāca, ar speciālām stiepļu birstēm apstrādājot koku.
Mājas kopējā platība ir 167 m². Ap 100 m² aizņem pirmā stāva telpas. Plašais logs virtuvi savieno ar ieliņu, pati virtuve un viesistaba ir savienotas, veidojot īpašu plašu dzīves telpu. Atverot lielās stikla durvis, tā jau lielā telpa pāriet terasē un no terases plašajā pagalmā, kas tiek izmantots sportiskām aktivitātēm un viesu uzņemšanai.
“Mājas galvenais uzsvars likts uz autordizainu. Izskats un faktūras veicina objekta iekļaušanos apkārtējā vidē, kā arī akcentē mūsu dzīves vērtības. Proti, mājas apdarē izmantoti kombinēti rupji, dabīgi materiāli ar mūsdienīgu izpildījumu. Būvējot šādu māju, nevajag lolot cerības, ka būvniecība ir lēts prieks. Sakombinēt kontrastainus materiālus, turklāt ar pulksteņa precizitāti, prasa ekstra stundas un pilnīgu iesaisti materiālu sagādē. Augošā apetīte pēc dizaina elementiem, nestandarta detaļām, mākslas krāsām un ilgtspējīgiem materiāliem – o, jā, ticiet man, tas ir kā liet ūdeni caur sietu. Bet tas noteikti ir tā vērts – tas, kas mums šobrīd ir apkārt, tā ir mūsu ikdiena, mūsu dzīve,” atzīst Kristians.
Radošā laboratorija
Arī mājas interjers veidots pēc saimnieku ieceres. Siltā grīda ir veidota, lejot betonu trijās kārtās, un virskārta ir nopulēta gluda kā zīds. Izskatās dekoratīvi un ir viegli kopt. No vecām koka paletēm, kas pabijušas daudzās pasaules ostās, izveidotas sienas. Katrs dēlītis ir laika roba skarts, turklāt veidots no pasaules koku asorti: gan no priedes, egles, bērza un eksotiskā sarkankoka. Piesūcināta ar Iecavas linneļļu un nu kļuvusi par neatkārtojamu mozaīku.
Griestos nedaudz izaicinoši sakombinēts betons, tehniskais metāls un greznas stikla lustras. Virtuves mēbeļu sānu virsmas gludi pāriet darba virsmā. Dabīgās koka faktūras kontrastē ar pelēko krāsojumu. Katra ideja ir saimnieces un saimnieka iznēsāta, arī ģimenes lokā apspriestu, kur savu, nebūt ne pēdējo vārdu saka arī meitas. Mājā katrai detaļai pievērsta īpaša rūpība – gan misiņa kalti rokturi no Francijas, itāļu travertīna akmens grīdas, ar lāzera precizitāti griezts ozolkoka parkets, rokām taisīta masīvkoka virtuve, durvīs gravētas Latvju spēka zīmes… šo uzskaitījumu varētu turpināt.
Sienas krāsotas ar Skandināvu elpojošām pretalerģiskām krāsām, droši kombinējot bordo ar zelta glazūru, olīvkrāsas haki atšķaidot ar titāna metāliku. Mājas pagalmā ir mūžīgs māla bruģis, kas tapis Latvijā un solās būt skaists vēl pēc 800 gadiem. Lievenis no čuguna flīzēm, kas nākušas no vairākus gadsimtus veca cepļa. Tās ir atraktas un izkaltas no cementa, ar skrotēšanu attīrītas un atgrieztas apritē.
“Iepriekšējās mājas interjeru es balstīju uz krāsu saskanību un izpildījuma kvalitāti, bet šoreiz akcents uz materiālu un krāsu kontrastu un dabīga materiāla rupjuma izcelšanu: māls, rupjš koks, kalts dzelzs, misiņš, čuguns, cementa sienas, travertīns ar unikāliem dabas zīmējumiem un iedobumiem. Ir emocionāla bauda pieskārties tam ar pirkstu galiem, kas noteikti kontrastē ar mūsdienu efektīvajiem materiāliem – reģipsi, laminātu. Esmu pārliecināts ka mājoklim jākalpo cilvēkam, nevis cilvēkam jākalpo mājoklim. Vadoties pēc šīs koncepcijas, mēs arī dzīvojam,” smaida Kristians.
