Simbolisks kompromiss: vai Urzula Ģertrūde fon der Leiena vadīs Eiropas Komisiju 0
Ja Urzulai Ģertrūdei fon der Leienai izdosies gūt nepieciešamo Eiropas Parlamenta atbalstu, viņa kļūs par pirmo sievieti, kura uzņemas Eiropas Komisijas vadību. Tas pats par sevi būtu simbolisks fakts. Tomēr veids, kādā viņa tika negaidīti izvirzīta, radījis daudz neapmierināto, īpaši tos, kuri paļāvās uz “Spitzenkandidaten” sistēmas ilgtspēju.
Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli vērtē viņas apstiprināšanas izredzes “drīzāk optimistiski”. Tam vajadzīgs balsu absolūtais vairākums – šobrīd 374 balsis, ņemot vērā trīs kataloņu deputātu prombūtni. Taču fon der Leienas interesēs ir sasniegt pēc iespējas pārliecinošāku rezultātu, tāpēc amata pretendente visu šo nedēļu pavadīja sarunās ar parlamenta politiskajām grupām.
Urzula izlūkgājienā
Trešdiena bija šajā ziņā sevišķi saspringta, jo notika trīs tikšanās. Sarunas ar sociāldemokrātiem noritēja aiz slēgtām durvīm. Tieši fon der Leienas tautieši no SPD ir lielāko neapmierināto pulkā un uzskata, ka Eiropadome pārāk piekāpusies populistiem un Višegradas grupas valstīm, kuras kategoriski iebilda kompromisa variantam ar sociāldemokrātu vadošā kandidāta nīderlandieša Fransa Timmermansa virzīšanu par komisijas priekšsēdētāju (pēc Eiropas Tautas partijas sākotnēji izraudzītā Manfrēda Vēbera izstāšanās no sacensības vai patiesībā “noņemšanas no trases”). Vācijā šī situācija teju izraisīja jau tā nestabilās valdības koalīcijas krīzi, bet Eiropas Parlamenta sociāldemokrātu saimē SPD īpatsvars – 16 deputāti no 154 – nav diez cik ievērojams, un citu valstu pārstāvji ieņem svārstīgu nostāju.
Savukārt politiskā grupa “Renew Europe” jeb “Eiropas atjaunotne” bija nolēmusi neko neslēpt un rādīt konsultāciju procesu tiešraidē internetā (vēlāk tāpat rīkojās zaļie). Tāpēc skatītāji varēja gūt mazu ieskatu dažās kandidātes nākotnes plānu aprisēs, ko viņa izklāstīja pārsvarā angliski, bet reizēm franciski vai vāciski.
Urzula fon der Leiena apņēmās ievērot dzimumu paritāti komisāru kolēģijā (kaut gan tas vairāk būs atkarīgs no dalībvalstu deleģētajām personām) un atvēlēt atbilstošas pilnvaras politiskās grupas favorītei tagadējai ES konkurences komisārei Margrētei Vestagerei (saskaņā ar Eiropadomē panākto vienošanos komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka portfelis tomēr pienāktos Timmermansam).
Fon der Leiena, protams, solīja ambiciozākus mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un oglekļa neitrālas ekonomikas ieviešanas jomā, par ko arvien pastāv domstarpības starp ES dalībvalstīm. Tāpat kā attiecībā uz atšķirīgi traktēto tiesiskuma ievērošanu, kas arī tika nosaukta par prioritāti. Vēl viena aktuāla tēma – robežu un krasta apsardzes aģentūras nostiprināšana: “Domāju, ka 10 000 cilvēku iesaistīšana “Frontex” līdz 2027. gadam ir pārāk vēlu. Vajag, lai tas notiktu agrāk.”
Strīdīgajā ES paplašināšanās jautājumā viņas nostāja ir, ka “Eiropas durvīm jāpaliek atvērtām”. Runājot par breksita tematiku, viņa aizstāvēja aizejošās britu premjeres Terēzas Mejas un Briseles vienošanos, ko britu parlaments ir noraidījis, tomēr fon der Leienas uztverē breksits nebūs “beigas, bet sākums” turpmāko ES un Apvienotās Karalistes attiecību veidošanā.
Tādējādi daļēja iepazīšanās ar kandidātes pamatnostādnēm, vismaz uzmetuma formā, ir notikusi. Vakar parlamenta politisko grupu vadītāji sprieda par iespējamās nākamās komisijas priekšsēdētājas apstiprināšanas tālāko grafiku.
Pārāk konservatīva vai liberāla?
Argumentus balsojumam par vai pret katrs var atrast arī viņas biogrāfijā, ko eirodeputāti droši vien tur prātā. Kreisos varbūt nevilšus atbaida pretendentes dzimtas saknes, kas ietiecas Hanzas savienības buržuāzijas un aristokrātijas aprindu vēsturē. Kāpjot pa karjeras kāpnēm, viņa ir izmantojusi savas ģimenes sakarus un ietekmi.
Nekas tomēr neliecināja, ka šī karjera būs saistīta ar politiku, kaut gan Urzula fon der Leiena dzimusi 1958. gadā Ikselā, kas ir viena no Briseles reģiona smalkajām komūnām, jo viņas tēvs Ernsts Albrehts tolaik bija augsta ranga ierēdnis Eiropas Ekonomikas kopienā (vēlāk ilgstoši ieņēma Lejassaksijas federālās zemes ministru prezidenta amatu). Viņa studēja ekonomiku (ieguvusi Londonas Ekonomikas skolas diplomu) un medicīnu Gotfrīda Vilhelma Leibnica universitātē Hannoverē. Studiju laikos sastapa dzīvesbiedru Heiko fon der Leienu – pēc profesijas arī mediķi, kas pievērsās biznesam, lai vadītu ar biotehnoloģijām saistītu uzņēmumu.
Iespējams, visvairāk zināmais Urzulas fon der Leienas personiskās dzīves fakts ir tas, ka viņu ģimenē uzaugušas septiņas atvases. Mazāk zināms, ka tagadēja komisijas priekšsēdētājas amata kandidāte iesaistījās aktīvajā politikā 44 gadu vecumā, kad kļuva par Lejassaksijas landtāga deputāti un sociālo lietu ministri, kaut gan jau krietni agrāk bija iestājusies Kristīgo demokrātu apvienībā (CDU).
Kopš 2005. gada novembra fon der Leiena ir federālā līmeņa ministre visās Angelas Merkeles valdībās. Pirmā viņai uzticētā bija ģimenes lietu ministrija (2005–2009), kurā viņa iniciēja, piemēram, valsts budžeta finansētu t. s. vecāku algu (līdz 1800 eiro pirmos četrpadsmit mēnešus pēc bērna dzimšanas vienam no vecākiem) un divu mēnešu apmaksātu atvaļinājumu jaundzimušo tēviem, par ko izpelnījās ne tikai atzinīgus vārdus vien, bet arī daža laba katoļu garīdznieka un partijas biedra nopēlumu.
Būdama darba ministre (2009–2013), fon der Leiena dažos jautājumos – kā minimālās algas noteikšana vai mēģinājums ar kvotas palīdzību veicināt sieviešu pārstāvniecību uzņēmumu administrācijā – labāk sapratās ar SPD, nevis kristīgo bloka politiķiem. Nerunājot par to, ka daudziem nebija pieņemami viņas izteikumi par adopcijas tiesību piešķiršanu viendzimuma pāriem.
Pārāk eiropeiska vai atlantiska?
Kad Merkeles kārtējā lielajā koalīcijā Darba ministriju pārņēma SPD, fon der Leienas iecelšana par aizsardzības ministri arī bija simboliska, bet tā viņai maksāja popularitātes reitingu ievērojamu kritumu. Sāka birt pārmetumi sakarā ar militārā budžeta sliktu pārvaldību un dažādiem trūkumiem Bundesvēra apgādē, kas varbūt lielā mērā bija viņas priekšteču neizdarība.
Taču starptautiskā atpazīstamība pieauga. Nācās biežāk paust savu viedokli par ģeopolitiku un reaģēt uz krīzēm, tajā skaitā Krievijas īstenoto Krimas sagrābšanu. Šajā ziņā fon der Leiena bijusi principiālāka un mazāk diplomātiska nekā kanclere. Vācijas aizsardzības ministre arī uzsvērusi, ka Ziemeļatlantijas aliansei jāvelta lielākas pūles Baltijas valstu aizsardzības spēju vairošanai, un nekad nav apšaubījusi NATO noteicošo lomu.
Gada sākumā “The York Times” publicētā rakstā viņa aicināja stiprināt transatlantiskās saites. Bet viņa arī vēl pirms Trampa nākšanas pie varas ASV ir atzinusi “Eiropas armiju” par ilgtermiņā noderīgu projektu, “ja ne maniem bērniem, tad mazbērniem”. Reiz pasenā intervijā “Der Spiegel” viņa spriedusi par “Eiropas Savienotajām Valstīm”, bet nevajadzētu piemirst, ka ideja ir krietni veca.
Iespējams, tieši Urzulas fon der Leienas iestāšanās par Vācijas un Francijas ciešāku militāro sadarbību bija apstāklis, kas pamudināja Emanuelu Makronu 2019. gada 2. jūlijā ieteikt viņas kandidatūru. (Merkele Eiropadomes balsojumā konkrētā priekšlikuma sakarā esot atturējusies, taču atbalstījusi visu amatiem ieteikto personu kopumu.) Kas zina, varbūt Francijas prezidents šoreiz pa īstam apliecināja savas vizionāra spējas.
