Simboliska Latvijas un Igaunijas valdību kopsēde 2
Vakar Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notikusī Latvijas un Igaunijas valdību kopsēde uzskatāma par apliecinājumu sevišķi tuvām abu valstu attiecībām, tomēr vairāk tai ir simboliska, nevis praktiska nozīme.
Sēdē abas valdības apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Baltijas jūras reģiona enerģētiku, elektrības tirgus sinhronizēšanu ar Eiropas tirgu, “Rail Baltica”, kā arī jautājumus par reģionālo sadarbību un drošību. Sēdes sākumā premjers Māris Kučinskis teica, ka viens no būtiskākajiem pārrunājamiem jautājumiem ir pārrobežu sadarbība, lai dzīve abpus robežai abu valstu iedzīvotājiem būtu ērta. Īpaši tas attiecas uz pakalpojumu pieejamību veselības aprūpē. “Jāstrādā ar mākslīgā intelekta risinājumiem, lai saziņa igauņu un latviešu valodā būtu labāka,” teica M. Kučinskis. Savukārt Igaunijas premjers Jiri Ratass uzsvēra, ka šī ir pirmā reize, kad Igaunijai valdības sanāksme tiek rīkota ārpus Igaunijas. “Latvija mums ir draugs, ar ko valda īpašas attiecības. Mūsu valodu vārdu krājums ir tuvāks un tajos ir daudzi līdzīgi vārdi. Mēs sakām “maja”, angļu valodā ir “home”, jums – “māja”,” piebilda J. Ratass.
Starp abiem premjeriem valdīja draudzīga noskaņa, piemēram, preses konferencē Māri Kučinski viņa Igaunijas kolēģis uzrunāja uz “tu”. “Starp mūsu valstīm valda īpašas attiecības un dziļa draudzība, ko mēs parādām abpusējā sadarbībā,” norādīja J. Ratass. Abām valstīm ir līdzīgi viedokļi NATO un ES jautājumos, kā arī ekonomikā un infrastruktūras projektos.
Igaunijas premjers uzsvēra, ka kopēju sēžu tradīcijas esot jāturpina, un jau šonedēļ Igaunijas un Latvijas premjeri dosies arī pie Lietuvas premjerministra.
Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka abu valstu nodokļu kontroles iestādes slēgs sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu, lai cīnītos pret PVN shēmām un negodīgu uzņēmējdarbību. Ekonomikas ministrija informējusi, ka Latvijas un Igaunijas valdības kopīgā sanāksmē otrdien vēlreiz apstiprināja savu apņemšanos izveidot kopēju reģionālu dabasgāzes tirgu līdz 2020. gadam, kas sekmēs konkurenci gāzes tirdzniecībai reģionā un veicinās gāzes apgādes drošību.
“Šādas sēdes vairāk uztveru kā simbolisku soli, grūti iedomāties, ka pēc tām gaidāmi kādi būtiski pavērsieni,” uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns. Praktiski par dažādiem jautājumiem esot iespējams vienoties arī citos formātos, piemēram, premjeru un nozares ministru tikšanās reizēs. M. Andžāns atgādina, ka 7. maijā Tallinā Igaunijas valdībai pirmā kopsēde bija ar Somiju, tādējādi nedaudz signalizējot par savām prioritātēm. Tā tika rīkota par godu abu valstu simtgadei.
M. Kučinskis pēc sēdes žurnālistiem arī sacīja, ka Latvija un Igaunija kopīgi risinās iepakojuma depozīta sistēmas jautājumu, ziņo LETA. Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, ka daļa Latvijā pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, tādējādi radot zaudējumus sistēmas uzturētājiem, Kučinskis sacīja, ka minētais jautājums netika šodien apspriests, tomēr šo jautājumu tuvākajā laikā pārrunās abu valstu atbildīgie ministri. Šī mēneša sākumā Igaunijas vides ministrs Sīms Kīslers pauda gatavību ierosināt izveidot kopīgu Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un otrādi. Šādu priekšlikumu Kīslers iecerējis iesniegt Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijai. Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas kopš 2005. gada.
