Simboliska ārlietu ministru tikšanās 0
“Tas bija melnais datums Eiropas vēsturē, un Hitlera–Staļina pakts pavēra ceļu necilvēcībai. Tagad esam kopā Eiropā kā ģimenes locekļi, taču mums jāatceras par šo dienu,” 23.augustā pēc Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru politiskajām konsultācijām preses konferencē teica Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle. Ministri atzina, ka tā nav bijusi nejaušība, ka Baltijas valstu un Vācijas politiskās konsultācijas notika 73. Molotova–Ribentropa pakta gadadienā.
“Eiropa kādreiz bija konfliktu kontinents, taču tagad tas ir sadarbības kontinents. Tā ir atbilde uz melnāko lapaspusi Vācijas un Eiropas vēsturē. Pirms vairāk nekā 20 gadiem krita Berlīnes mūris. Mēs dzīvojam brīvībā, mierā un taisnībā. Mums tas jānovērtē. ES ir vērtību kopiena – ne tikai Rietumu – Austrumu virzienā, bet arī Ziemeļu – Dienvidu dimensijā,” piebilda G. Vestervelle. Viņš arī sacīja, ka Rīga ir viena no skaistākajām Eiropas pilsētām, kurā ministrs bijis, un priecājās par to, ka Rīgu kā galamērķi izvēlas daudzi vācu tūristi, kas apliecina arī rīdzinieku viesmīlību un draudzīgumu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 23. augustu un tikšanos starp Baltijas un Vācijas ārlietu ministriem nosauca par simbolisku. “Dienu mēs sākām ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pieminot Molotova–Ribentropa paktu. Pēc ļoti smaga vēstures perioda atkal dzīvojam Eiropā, un tā ir pavisam cita nekā tolaik,” teica E. Rinkēvičs. Viņš piebilda, ka daudzos reģionālos, ES un starptautiskos jautājumos Baltijas valstu un Vācijas pozīcijas sakrīt, un atzina, ka ES jābūt vienotākai ārpolitikas jautājumos, kā, piemēram, par situāciju Irānā.
“Šodien mēs Eiropā gūstam kopēju sapratni par savu pagātni. Mēs esam valstis, kas cietušas no totalitāriem režīmiem. Ir jāsaprot, ka mūsu tiešajiem kaimiņiem nepieciešama patiesa vēstures izpratne un viņiem jāatver acis. Man ir cerība, ka reiz mēs šo traģisko un simbolisko dienu pieminēsim kopā ar Krievijas ārlietu ministru,” sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis.
Ministri tika iztaujāti arī par aktuālo politiku, tajā skaitā par ES lauksaimniecības tiešmaksājumiem. “Kā lielas valsts pārstāvis nevēlos dot mazām lielas cerības,” atbildot uz jautājumu par taisnīgākiem tiešmaksājumiem Baltijas valstīm, teica G. Vestervelle. Viņš uzsvēra, ka ES budžeta un lauksaimniecības tiešmaksājumu kontekstā jāievēro iesaistīto valstu reģionālās un nacionālās intereses. “ES ir vienlīdzīgo savienība,” sacīja G. Vestervelle, piebilstot, ka tiek strādāts pie risinājuma, kas attiecībā uz lauksaimniecības tiešmaksājumiem varētu apmierināt visas ES valstis. E. Rinkēvičs piebilda, ka ES kontekstā diskusijas par šo jautājumu ir vidusposmā un risinājums tiks panākts. G. Vestervelle preses konferencē cildināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veiksmes stāstu, pārvarot ekonomisko krīzi, kas var būt piemērs citām valstīm. “Mēs neprasām fiskālo disciplīnu, lai kādu vainotu, bet lūdzam to darīt, jo tas ir vienīgais veids, kā iziet no krīzes. Mēs nevaram uzņemties jaunus parādus, jo tie nerada jaunu izaugsmi. Izaugsmi rada konkurence. Baltijas valstu modelis ir piemērs, kā veidot reformas, un tas jāizplata pārējām valstīm, kas saskaras ar finanšu problēmām,” sacīja G. Vestervelle.
Viņš piebilda, ka Baltijas valstīs cilvēki nesuši lielus upurus un arī cilvēki citās valstīs ir gatavi nest upurus, lai izietu no ekonomiskās krīzes. “Es negribu prognozēt, kad krīze eirozonā beigsies. Taču vēlos izcelt pozitīvo attīstību Īrijā, labās ziņas no Portugāles un Spānijas valdības centienus – šīs lietas arī parāda, ka tas ir īstais ceļš,” teica Vācijas ministrs.
Ministri diskutējuši arī par Austrumu partnerību, un Vācijas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka, domājot par ES dienvidu kaimiņiem, nekādā gadījumā nav jāzaudē uzmanība Austrumu partnerībai, bet jāveicina izmaiņas šajās valstīs (AP valstis ir Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Gruzija, Azerbaidžāna un Armēnija), lai panāktu cilvēktiesību ievērošanu.
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets vērsa uzmanību uz negatīvajām ziņām, kas saistītas ar situāciju eirozonā. Tās, viņaprāt, nomāc vērtīgos panākumus, ko iepriekšējos gadu desmitos sasniegusi ES.
