Simboli – tā nav maģija, tā ir pati dzīve. Kuri ir senākie un svarīgākie? 1
No antīkiem laikiem…
Simboli nebūt nav maģija, bet tā ir pati dzīve! Viss, kas mūs ieskauj, no DNS līdz pat pirmajam vārdam, no alu gleznojumiem līdz mūsdienu logotipiem un zīmoliem, uzskata ezoteriķi. Sākotnēji zīmes un simboli tika dotas cilvēcei kā sakrālas zināšanas, kā dziedināšanas veids un atveseļošanās paņēmiens, kā “visu durvju atslēga”, bet laikmetā, kas balstās uz tirdzniecības attiecībām, mēs sākām ticēt tikai tam, ko varam nopirkt. Kas ir kopīgs ZĪMEI un SIMBOLAM, kur slēpjas viņu spēks, un vai ar to palīdzību var “konstruēt” savu dzīvi?
Antīkajos laikos nebija wi-fi, tāpēc informācijas trūkumu senči kompensēja dažādos citos veidos. Katrai no senajām tautām bija savs unikāls veids, kā iegūt zināšanas: caur kolektīvām meditācijām, caur novērojumiem, caur pieredzi. Tā, piemēram, senie ēģiptieši bija slaveni ar savām “svētajām vēstulēm” un noslēpumu zināšanām. Tam pretēji Anatolijā (mūsdienu Turcijā), lieliski juvelieri un mākslinieki ievietoja “zīmes” skulptūrās. Sākotnēji vārdi “zīme”, “debesu zīme” vai “shma” tika izmantoti Senajā Grieķijā.
Pats zīmju darbības ”mehānisms” tika salīdzināts ar zvejas tīklu, kas bija izlikts noteiktā vietā. No tā radās vēl viens skaidrojums zīmju darbībai – “iegūt neredzamo realitāti caur redzamu noslēpuma zīmi.”
Krievu valodā vārds “simbols” tika atvasināts no vārdu “zīme” vai “zināt” nozīmes. Atšķirība tomēr starp šiem vārdiem arī pastāvēja, un, ja ar zīmju palīdzību bija iespējams ietekmēt materiālo pasauli, tad simboliem līdzi nāca sakrāla jēga, kas ļāva saprast un izzināt pašu lietu būtību. Tos izmantoja stingri noteiktā veidā, ievērojot visus nepieciešamos rituālus. Tajos varēja piedalīties tikai cilvēki, kuriem ir zināšanas. Katram no viņiem bija savs uzdevums, misija un mērķis.
