KNAB simbola Strīķes lieta vēl nav galā… 18
Valdība gatavojas speciāli pieņemt Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei liktu pildīt valsts iecelta darba devēja Jaroslava Streļčenoka rīkojumus.
Ģenerālprokurors pats tā nerīkotos
Pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē uzsaukti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nolikuma grozījumi, kuros noteikta abu biroja priekšnieka vietnieku – gan korupcijas novērsēja, gan apkarotāja – pienākumi. Tādi dokumenta labojumi ir nebijis gadījums valsts pārvaldē, kad iestādes iekšēju konfliktu, vietnieka nepakļaušanos priekšniekam, valsts iestādē grib novērst, grozot tiesību aktu. Kurš ir šīs “idejas” autors?
Konflikta sakarā tā novēršanai bijušā valdības vadītāja Valda Dombrovska parakstītajā rīkojumā nepārprotami norādīts, ka izveidojama darba grupa, lai “izvērtētu biroja darbību regulējošo tiesību normu efektivitāti un sagatavotu priekšlikumus par nepieciešamo pasākumu kopumu biroja darbības efektivitātes uzlabošanai”. Jādomā, ka ar “efektivitātes uzlabošanu” domāta ieilguša konflikta (jo šo tā var dēvēt) likvidēšana starp priekšnieku un padoto. Šā uzdevuma izpildīšanu Dombrovska k-gs uzticēja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kuru iecēla par darba grupas vadītāju, kā arī Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim, Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam, un nez kāpēc atkal neizpalika arī bez “Providus” pētnieka Valta Kalniņa un sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētājas Ineses Voikas klātbūtnes, kaut gan par viņu objektivitāti varētu šaubīties. Tieslietu ministriju pārstāvēja valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Pēc tāda sastāva spriežot, izskatās, ka valstī nav svarīgāka jautājuma par divu personu konfliktu. Nevienam šajā darba grupā nav radies jautājums, kāpēc kompetenču noteikšanā ir jāiesaista pat drošības ie-stāžu vadītāji, ja valstī darbojas īpašs KNAB likums, kurā norādīts, ka biroja darbu vada Saeimas iecelts priekšnieks, kurš nosaka amatpersonu un darbinieku pienākumus, tiesības un uzdevumus. Kāpēc tas ir no jauna jādara Kalnmeieram, Dreimanei, Reinikam, Maizītim? Arī Valsts kancelejas direktore neiebilst pret šo jaunumu. Darba grupas sagatavotajos MK noteikumos rakstīts, ka biroja priekšnieka vietniekam korupcijas apkarošanas jautājumos (tātad Strīķei) KNAB priekšnieks ir jāinformē “par lietvedībā esošu krimināllietu un operatīvas uzskaites lietu virzību”, ka ir jāplāno korupcijas apkarošanas darbs un jāorganizē darba plāna izpilde utt. Bet arī KNAB ir valsts pārvaldes iestāde un katrs tās darbinieks darbojas amata apraksta, darba līguma noteiktos ietvaros, un tur, tāpat kā citās ie- stādēs, pastāv elementārs pienākums izpildīt priekšnieka rīkojumus. Vai tad arī ģenerālprokurors neticamā gadījumā, kad kāds virsprokurors nepildītu viņa pavēles, rīkotos līdzīgi – lūgtu tieslietu ministram pārrakstīt tiesību aktus vai grozīt kādu no spēkā esošajiem, lai virsprokuroru ieliktu grožos? Ē. Kalnmeiers atbildēja, ka nē, tā viņš vis nerīkotos. Bet kāpēc tad viņš pieļāva to KNAB? Ģenerālprokurors tad norādīja, ka viņa vadītā darba grupa neesot vērtējusi kādas konkrētas personas darbību, bet gan sagatavojusi priekšlikumus biroja darba efektivitātes uzlabošanai. Grūti saprast, kā to var izdarīt, skaidri un nepārprotami neatjaunojot elementāru disciplīnu.
Bukane – procesa virzītāja
Vēl tad, kad V. Dombrovskis bija valdības vadītājs, J. Streļčenoka k-gs viņam iesniedza dokumentu mapi ar savu rīkojumu kopijām, no kurām var uzzināt, ka J. Strīķe nav pildījusi ne tikai viņa rīkojumus, bet arī Ministru kabineta noteikumus. Biroja priekšnieks ar rīkojumu uzdevis savai vietniecei iesniegt pusgada un visa gada darba atskaiti, bet viņa rīkojumu ignorējusi. “Strīķe sistemātiski un ilglaicīgi nepilda tiešā vadītāja – biroja priekšnieka – dotos darba uzdevumus,” J. Streļčenoks raksta Dombrovskim un turpat secina, ka līdz ar to Strīķe esot zaudējusi darba devēja uzticību. Biroja priekšnieks divas reizes izdod pavēli par J. Strīķes atbrīvošanu no darba, bet V. Dombrovskis abos gadījumos vietnieci atjauno amatā, jo KNAB neesot iesniedzis nekādus jaunus argumentus, kas V. Dombrovskim ļautu domāt, ka Strīķe no amata atbrīvota pamatoti. Tas, ka vietniece nepilda priekšnieka rīkojumus, nav arguments.
Tikmēr valdības vadītāja juridisko jautājumu padomniece, Ventspils brīvostas valdes locekle Sandra Bukane, kas bija arī faktiskā premjera biroja vadītāja (oficiāli šis amats bija uzticēts Olitai Augustovskai), saņemot ģenerālprokurora vadītās darba grupas ieteikumus jeb iepriekšminētos labojumus par KNAB priekšnieka vietnieku kompetenci, tos atdod Valsts kancelejai tālākai uzsaukšanai valsts sekretāru sanāksmē. Šīs amatpersonas gan nedrīkstētu izlikties neredzam, ka iestādes vadītāja vietnieka nepakļaušanās vispārējām administratīvajām prasībām tiek iepīta tiesību akta labojumos. Kancelejas komunikācijas dienestā uzzinu, ka Valsts kancelejas loma bijusi simboliska – visu procesu virzījusi Bukane.
Draudzēšanās ar “Saskaņas centru” – baumas vai fakts?
Ja Strīķe ilgstoši nav pildījusi darba devēja rīkojumus, vai pēc KNAB nolikuma labojumu pieņemšanas pildīs? Viņu neinteresējot birokrātisku atskaišu rak-stīšana, bet gan operatīvais darbs, aizstāvot Strīķi, stāsta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkov- skis. Tātad, ja Streļčenoks turpinās pieprasīt plānus un atskaites, viņai būs aizstāvji parlamentā. Daži no tiem pat stāsta, ka Streļčenoks, lūk, neesot uzticams KNAB vadītājs, jo viņš esot ļoti draudzīgās attiecībās ar “Saskaņas centru”, par ko liecinot regulāras tikšanās ar šīs partijas pārstāvjiem Rēzeknē. Tas būtu nepieļaujami iestādes vadītājam, kam uzticēti valsts noslēpumi un politisko partiju finansēšanas kontrole. Taču neviens nav aicinājis drošības iestādēs pārbaudīt šādas runas. Kad deputātam Latkovskim vaicāju, kāpēc šā jautājuma noskaidrošanā nav iesaistītas drošības iestādes, viņš atbildēja: “Runāts ir, bet pierādījumus nevar atnest. Tas nav tik viegli.”
V. Dombrovska izdotajā pavēlē J. Streļčenokam par J. Strīķes atjaunošanu amatā ir norādīts, ka viņam atkārtoti esot jānovērtē Strīķes darbs. Pats J. Streļčenoks savas vietnieces Strīķes 2012. gada darbu novērtējis ar zemāko līmeni, kas liek domāt, ka biroja priekšniekam dots mājiens, ka tam jābūt augstākam.
Kā ziņo aģentūra LETA, premjerministre Straujuma izteikusies, ka J. Strīķe esot zināms KNAB simbols jau no (KNAB – M. L.) pirmsākumiem un līdz ar to esot jāsaprot, kādas pēkšņi (radušās) problēmas šā pusotra gada laikā. Ja tādas patiešām ir, kas notiek ar simboliem?
