Egils Līcītis: Uz kuru pusi pūtīs Vējonis 1
Trīs nedēļās pēc vēlēšanām valdības konstruētāji nekur nav pavirzījušies, process drīzāk stopējies un bremzējies, nevis saprātīgi attīstījies. Preses bez žēlastības ekspluatētie un izprašņātie līderi sarunu vedēji avīžniekiem borē, ka kļuvuši tīri tā kā draugi un panākuši prīmā saprašanos, taču nerezultatīvais “konstruktīvās sadarbības” teijāters publiku jau garlaiko.
Partijas bijušas ciemos pilī. No trauciņa izēdušas prezidentam visus cepumus un izdzērušas no patvāriem tējas.
Vajadzēja liet čefīru, karstvīnu un ko štengrāku, jo pēc tam politiķi atkal izolējušies pa kantoriem, ofisiem, savās migās, nekliedējot dūmaku pār izplūdušo topošās valdības kontūru un skaidrāk neiezīmējot nākamā premjera siluetu. Ir neziņa, vai koalīcijā beigās izveidosies mīlas piecstūris, sešstūris, ZZS atvienos vai piekabinās, vai premjers būs mīksta kompromisa figūra vai velns, tāds liels tēviņš, kas spējīgs saturēt kulakā harmonisku viena veseluma koalīciju.
Izretis partijas atklāj jaunas teritorijas, tiekoties darba grupās, džeza klubos un citos haotiskas komunikācijas kanālos, saošņājoties pēc smakas un sapazīstoties, bet tā arī ir šķietama koalīcijas liedēšana kabatas lukturīša gaismā. “KPV LV” sadraudzības pasākumus uztver kā lieku apgrūtinājumu un cerējas, lai no pils dotu zīmi, kaut pavicina lakatiņu no torņa – uz kuru pusi pūš Vējonis? Ja prezidents ar lūpās nolasāmu pusčukstu ieminētos, ka favorīta famīliju viņš nekādā gadījumā nevēlas nosaukt, bet tā sākas ar Pab- un beidzas ar -rix, tad gan valdības stiķēšana kļūtu intensīvāka un bez darba neviens nesēdētu.
Bet Vējonis cieš klusu un Latvijas likteņgrāmatu neatvērs agrāk par nolikto laiku 6. novembrī.
Prezidents turpina izsvērt premjera kandidātu trio, kur simpatizē Balvu cilvēka spēks un stāja, advokāta ideāli un godīgums, briselieša, ballīšu karaļa talanti, pieredze un gudrība. Visi trīs ir spējīgas, pazīstamas, rokstāriem līdzīgas personības. Izšķiršanos, kam dot virsroku, padara smagāku prezidenta informētība par izvirzītajiem valdības vadītājiem. Varbūt Vējonim nācis ausīs, ka viens līderis ik vakaru sazvanās ar Šleseru, otram novērota pārlieku taisnvirziena domāšana, aiz trešā drūzmējas ārkārtīgi ultraliberālas aprindas. Prezidents ar nopūtu secina, ka jāizvēlas starp āža kāju un klibo pīli, un rauc pieri grumbās, vai sarakstu nav pāragri slēdzis – vai kandidātos nebija jāatstāj arī nacionālais Zīle.
Toties ir skaidrība par koalīcijas ideoloģisko modeli, ko dep. Kaimiņš proklamējis par “OIK likvidācijas”, bet dep. Bordāns par “konservatīvo pārmaiņu” valdību, kas stāsies aizejošā nacionālkonservatīvā vairākuma vietā. Kas attiecas uz pēdējo – kopā salikts fenomens “konservatīvas pārmaiņas” skan radnieciski saderīgi izteikumam “krievu džentlmenis”, savukārt OIK likvidēšana ir visai pašaura nākamās darbības rūme. To varētu paturpināt ar citiem “KPV LV” plāniem – vai paredzēta arī termiņuzturēšanās atļauju biznesa pacelšana no pelniem, tranzītartēriju un tiltu celšana uz Maskavu?
Pilsoņu nomierināšanai partijas apgalvo, ka papriekš gūs viena otras pretmīlu, sakārtos “Top10” darāmo darbu listi, tad lems par krēsliem. Katram tak bija grandiozas idejas, perfekti nostrādāts sociālo jautājumu bloks, vērtīgs materiāls no ievērošanai obligātajiem dokumentiem – politisko spēku programmām. Daudzās manifestēšanās jāsavieto neapgāžami stiprā valdības deklarācijā. Papildu problēma rodas, ka korifeju ambīcijas nav sastopamas rakstiskā veidā un līdz galam izstrādātos priekšstatos, kā veikt novadu, veselības un jebkuru citu reformu.
Tas vēl saskaņojams, diskutējams, vēlētājiem ir pamatotas aizdomas, ka politiķi kārtējoreiz uz vēlēšanām ieradās pilnīgi kā baltas lapas, bez izpildītiem mājasdarbiem.
Tā mūsu valstī ir ar demokrātijas pamatšūniņām – plaši sazaroto, ļoti vājas profesionalitātes partiju tīklu un zemas kvalitātes politiku. Līdz ar to esam fāzē, kad valdības būvlaukumā teltīs, žagaru būdās, slieteņos, nojumēs, kopmītnēs un vēl zemākā kapacitātē atkritumu konteinerā, vecā, pamestā televizora kartona kastē dzīvojušās sīkpartijas mēģina uzstutēt staltu vienības namu un imitēt valsts vadīšanu. Dzīvosim ticībā, ka ilga vingrošana finalizēsies nevis ar parastu, pēc standartprakses funkcionējošu administrāciju, bet ar Ministru kabinetu – zvaigžņu izlasi, un valdības deklarācija būs vispār kosmoss!
