Siltumsūknis efektīvai apkurei 0
Latvijā tradicionālos apkures veidus pēdējos gados papildina vairāki jauni. Dažādas biomasas izmantošana jau ir ierasta lieta, bet siltumsūkņi un it īpaši alternatīvā enerģija vēl tikai ienāk sadzīvē.
Apkures veidu drošību un izmešu normatīvus nosaka likumdošana. Izvēloties mājoklim apkures veidu, svarīgi, cik viss kopā – iekārta, uzstādīšana, patērētā enerģija, apkope un remonts – izmaksā. Ja iekārta sevi atpelna kādos piecos sešos gados, var teikt, ka tā atmaksājas. Ja smalka ekoloģiska iekārta atmaksājas tikai vairākos gadu desmitos, tad pagaidām tā ir tikai investīcija zaļo tehnoloģiju ražotājiem.
No modernajām apsildes iekārtām rentabilitātes zonā stabili atrodas siltumsūkņi. To trīs variācijas – zemes (ģeotermālie), ūdens (hidrotermālie) un gaisa (aerotermālie) sūkņi spēj saražot pietiekami lētu siltumenerģiju un reāli konkurēt apkures sistēmu tirgū.
Zemes un ūdens siltumsūkņi ir monovalenti, tiem nevajag uzstādīt papildapkuri. Bivalentajiem gaisa siltumsūkņiem vēlams otrs papildu siltuma ražotājs, iesaka “Latvenergo” energoefektivitātes centra projektu vadītājs Andris Spīgans. Šobrīd visvairāk pasaulē izplatīti gaisa siltumsūkņi, kurus izmanto privātmāju, dzīvokļu, vasarnīcu, biroju, veikalu un noliktavu apsildei. Tā kā gaisa siltumsūkņus karstā laikā izmanto kā dzesētājus, tad uzskatiet, ka vienlaikus esat iegādājušies arī kondicionieri. Bet ar modernajiem siltumsūkņiem gaiss–ūdens ir visas iespējas izveidot arī monovalentu apkuri. Siltumsūkņu efektivitāti nosaka energoefektivitātes koeficients COP, kas rāda saražotā siltuma attiecību pret patērēto elektroenerģiju.
Dari tā
Siltumsūkņa darbību nodrošina iztvaikotājs, vītnes kompresors, kondensators un izplešanās ventilis. Siltais gaiss tiek iepūsts telpā un tālāk izplatās, pateicoties gaisa apmaiņai. Siltumsūkņi gaiss–ūdens silda ūdeni. Šie siltumsūkņi ir universālāki un, iespējams, Latvijas vidē iesakņosies straujāk. Moderns automatizēts siltumsūknis darbojas kā patstāvīgs temperatūras uzturētājs. Sezonas sākumā siltumsūkni ieslēdz un, variējot jaudu, darbina līdz sezonas beigām. Sākoties siltajai sezonai, to ieslēdz dzesēšanas režīmā. Mūsdienīgi siltumsūkņi aprīkoti ar daudzpakāpju gaisa attīrīšanas sistēmu. Visizplatītākais gaisa siltumsūkņa modelis ir divdaļīgais SPLIT, kura vienu daļu stiprina mājas ārpusē, otru iekšpusē. Privātmājā siltumsūkņa ārējo daļu pie mājas fasādes stiprina vismaz 60 cm no zemes (iespējamā sniega kārta!) un ne mazāk kā 10 cm no sienas. Daudzdzīvokļu mājās iekārtas piemontē sienas augšējā daļā.
Vislabāk iekārtas uzstādīšanu uzticēt siltumsūkņa pārdevējam, kas to paveiks dienas laikā par Ls 100 – 150. Uzstādot siltumsūkni, teiksim, piektā stāva augstumā pie daudzstāvu mājas fasādes, būs nepieciešams pacēlājs (Ls 60 – 80). Tāpat nepieciešama mājas īpašnieka piekrišana. Siltumsūkņus parasti novieto ēkas pagalma pusē, kur tie nebojā fasādes kopskatu.
Lai uzstādītu siltumsūkni pie vēsturiskām ēkām, nepieciešama atļauja. Ja dzīvoklī ir balkons, tad tur sūkni var novietot, īpašu atļauju neprasot. Latvijā izplatīti ir “Panasonic”, “Mitsubishi”, “Toshiba”, “Fujitsu” un “LG” markas siltumsūkņi, veikalos var pasūtīt “Sharp”, “AUX”, “Argo”, “Alpic Air” un “Daikin Midea” markas iekārtas.
Kādu papildapkuri izvēlēties?
Apvienojot lēto malkas (briketes, granulas) apkuri (ātrās degšanas krāsniņu, kamīnu vai krāsni) ar gaisa–ūdens siltumsūkni, var izveidot lauku apstākļiem ideāli piemērotu dubultu apkures sistēmu. Gaisa temperatūrās no +7 C līdz – 10 C lieliski noderēs automātiskā režīmā strādājošs siltumsūknis. Temperatūrai pazeminoties, talkā nāks apkure ar cieto kurināmo. Piemēram, Zviedrijā lauku apvidū renovējot savrupmājas, malkas apkures katlus savienoja ar “Panasonic NORDIC WaterBox” gaisa–ūdens tipa siltumsūkņiem. Ieguldot ap Ls 1800, saimnieki ieguva daudz lielāku brīvību, ikdienā nebija jānes malka un jākurina krāsns. Tāpat gaisa–ūdens tipa siltumsūkni var izdevīgi savietot ar citu automātisku apsildes sistēmu, piemēram, ar dīzeļdegvielu darbināmu. Gaisa temperatūrai sasniedzot -15 0C, automātika izslēdz gaisa–ūdens siltumsūkni un ieslēdz dīzeļdegvielas katlu.
Tests
Lai noteiktu moderno gaisa–ūdens tipa siltumsūkņu efektivitāti Latvijas ziemas apstākļos, 2011./2012. gada apkures sezonā tika veikta 30 gaisa–ūdens siltumsūkņu “Panasonic AQAEREA” testēšana dažādās Latvijas vietās. Visefektīvākā siltumsūkņu darbība ir gaisa temperatūrā no +7 C līdz -10 0C, un testētajā apkures sezonā tāda gaisa temperatūra noturējās 97% no kopējā laika un tikai 3% bija zemāka. Jāatgādina, ka gaisa–ūdens siltumsūkņu boileri var būt aprīkoti ar papildu elektrisko tenu, ko var ieslēgt, ja gaisa temperatūra nokritusies zem -10 – -15 0C. Testēto dzīvokļu apkures vidējās izmaksas svārstījās no Ls 0,4 samērā siltajā decembrī līdz Ls 1 par m2 aukstajā februārī, kad vidējā gaisa temperatūra bija nokritusies līdz -9 0C.
Salīdzinot apkures izdevumus divām līdzīgām daudzdzīvokļu ēkām Purvciemā, noskaidrojās, ka telpu apsilde ar modernu siltumsūkni šobrīd izmaksā par 35 – 40% mazāk nekā SIA “Rīgas siltuma” pakalpojumu izmantošana. Modernie gaisa–ūdens tipa siltumsūkņi daudzdzīvokļu mājās spēj reāli konkurēt ar centrālapkuri. Apkures sezonā jaunās paaudzes siltumsūkņi “Panasonic AQAEREA” sasniedza augstu vidējo energoefektivitātes koeficientu (COP 3,0 – 3,5) un pierādīja, ka šīs ierīces var izmantot arī ēkām, lielākām par 200 – 300 m2, stāsta SIA “RIKON AC” valdes priekšsēdētājs Andris Dancigs.
Padoms
– Siltumsūkņa efektivitātes koeficients (COP) rāda, cik nosacītās siltumvienības iegūst par katru iztērēto latu. Pērkot siltumsūkņus, jāraugās, kādā temperatūrā aprēķināts to efektivitātes koeficients, iekārtai darbojoties nominālā slodzē (nominālā noslodze ir tad, ja iekārta darbojas apmēram ar 50% jaudu no maksimālās). Standarta temperatūra, ko efektivitātes koeficienta noteikšanai izmanto arī laboratoriju mērījumos, ir +7 0C ārā un iekštelpās +20 0C. Dažreiz mazāk pazīstami uzņēmumi, lai iespaidotu pircēju, manipulē ar gaisa temperatūru un uzrāda efektivitātes koeficientus, izmantojot citus temperatūras režīmus.
Jārēķinās, ka lētākās iekārtās parasti ievietoti vecāka parauga tehniskie mezgli, kas var radīt lielāku troksni. Tāpat vērtīgi papētīt, kā gaisa siltumsūknis darbosies (un vai vispār darbosies), ja ārā būs 15 – 20 grādi zem nulles. Vēlams, lai pārdevējs preci arī uzstāda un nodrošina servisu, – iesaka SIA “Commodus” instalāciju vadītājs Sandis Ainārs.
– Pērkot labāk izvēlēties siltumsūkni ar jaudas rezervi vismaz 30% apmērā, tas noderēs neparedzētiem gadījumiem. Ja siltumsūknis nedarbosies ar maksimālo jaudu, tas būs klusāks. Toties iegādāties pārāk lielu un jaudīgu siltumsūkni nav ekonomiski izdevīgi, – iesaka SIA “N.K.” tirdzniecības vadītājs Aleksandrs Aksinovičs.
