Siltumsūkņi iztur laika pārbaudi, kļūstot par nopietnu spēlētāju apkures iekārtu tirgū 2
Ogļskābās gāzes “spilvena” izveidošanās atmosfērā, pēc zaļi ietonētu speciālistu domām, varot izraisīt grūti prognozējamas sekas. Daži no viņiem dedzīgi pauž viedokli par globālu sasilšanu, citi – par atdzišanu. Lai no abām iespējām izvairītos, pasaules attīstītākās valstis visiem spēkiem cenšas samazināt CO2 izmešus.
Viens no varenākajiem draudiem atmosfērai ir mājokļu apkure. Lai to padarītu videi draudzīgāku, izgudrotas alternatīvās apkures tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņi. Savstarpējā konkurencē uzlabojot tehniskos rādītājus un ieviešot arvien progresīvākus jauninājumus, to saime jau izturējusi laika pārbaudi un kļuvusi par patiesi nopietnu spēlētāju apkures iekārtu tirgū, liekot sarūmēties pieredzējušajiem katlu un krāšņu ražotājiem.
Siltumsūkņa darbības princips līdzīgs kā ledusskapim. Izmantojot vienkāršus paņēmienus, gāzes kompresiju un izplešanos, ledusskapis izsūknē siltumu no sava korpusa un pārnes telpā. Siltumsūknis izsūknē siltumu no zemes, ūdens vai gaisa un atdod telpām. Siltumenerģijas daudzumu (kW), ko iegūst, iztērējot 1 kW elektroenerģijas, sauc par siltumsūkņa lietderības koeficientu COP (Coefficient of Performance – angļu val.). No siltumsūkņu saimes vislabākais COP ir zemes siltumsūkņiem, kur tas reizēm pārsniedz 5. (Salīdzinot – elektriskā kalorifera COP ir 0,9).
Dažādās gaisa temperatūrās siltumsūkņi uzvedas dažādi, tāpēc, lai raksturotu siltumsūkņa reālo darbību, izmanto sezonas vidējo COP. Zemes siltumsūkņu efektivitātes noslēpums ir vienkāršs, zemes temperatūra jau 150 cm dziļumā augu gadu turas 6 – 7 grādu robežās, kas ir izdevīgi siltuma iegūšanai. Lai nodrošinātu pietiekamu jaudu horizontālā siltumsūkņa kontūrai, nepieciešama 3 – 4 reizes lielāka zemes platība nekā apkurināmā. Nozīmīgs ir arī zemes mitruma līmenis. Jo sausāka zeme, jo garākam jābūt siltummainim. Aprēķinus palīdzēs veikt veikala konsultants. Siltumsūkņa sagatavotais temperatūras nesējs ir + 55 – 65oC silts un īpaši piemērots siltajām grīdām, kurām, pateicoties biezajam betona masas slānim, ir liela siltuma inerce. Tik liela, ka, pat atslēdzot mājas apkuri, temperatūra dienā nokristos tikai par pāris grādiem.
“Ekonomisks un stabils ir gruntsūdens siltumsūknis. Ūdeni izsūknē no akas un, izlaižot caur siltummaini, atgriež vidē. Sistēmai ir vairākas priekšrocības. Tīrs ūdens ļoti labi vada siltumu. To var ņemt kaut no visseklākās (lētāka izbūve!) akas, galvenais, lai akai ir pietiekami liela ražība. Siltummainis atrodas virs zemes un viegli apkopjams. Izmantoto ūdeni var novadīt upītē, ezera, notekgrāvī vai gruntī,” uzskata apkures eksperti.
