Garantija siltināšanas darbiem uz diviem gadiem, kredīts – uz desmit līdz 15! 8
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomjlaiku daudzdzīvokļu namos, kas ir energonegausīgi un tērē nepamatoti daudz siltumenerģijas. Pēc aptuveniem aprēķiniem, padomjlaika dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšana varētu prasīt ap četriem miljardiem eiro, bet mājas atjaunošanas un saglabāšanas pasākumi vēl papildu divus miljardus eiro. Šādas naudas parādos slīgstošai valstij nav un nebūs. Tātad savs īpašums jāsakārto pašiem īpašniekiem.
Remonti un garantijas
Ir arī labā ziņa. Pēc ekspertu datiem, reālais siltumenerģijas ietaupījums, ko iespējams iegūt no šo māju siltināšanas, ir no 30 līdz 80%. Tas dod unikālu iespēju mājas atjaunošanas darbus ilgtermiņā atmaksāt ar ietaupīto siltumenerģiju, tas ir, izremontēt mājas praktiski par velti. Līdz šim galvenais ēku atjaunošanas finansēšanas avots bija banku kredīti un ES fondu līdzekļi, kuri šādā apjomā būs pieejami tikai līdz 2023. gadam.
“Standarta procedūra mājas atjaunošanas sākšanai ir ilgtermiņa kredīta ņemšana,” atzīmē Kristaps Zvaigznītis, biedrības “Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs” (ESEB) valdes loceklis. “Tomēr šis ceļš neapmierina visus. ESEB veica pētījumu, aptaujājot iedzīvotājus par vēlmi siltināt mājas, un daudzi iebildumi īstenībā bija diezgan pragmatiski. Mājas atjaunošanu palētina siltināšanas gaitā iegūtais siltumenerģijas ietaupījums. Tomēr garantiju siltināšanas darbiem būvnieki dod tikai uz diviem, labākajā gadījumā – uz četriem gadiem, toties kredīti iedzīvotājiem jāņem uz 10 – 15 gadiem. Tā kā trūkst siltināšanas kvalitātes garantijas ilgākam laika posmam, visa atbildība siltināšanas brāķa gadījumā gulstas uz iedzīvotājiem. Ja netiek sasniegts plānotais siltuma ekonomijas līmenis, netiek pietiekami ieekonomēti līdzekļi, lai samaksātu par kredītu, un mājas atjaunošana iedzīvotājiem izmaksās dārgāk.”
Ar seju pret patērētāju
Kredīta ņemšana dzīvokļu īpašniekiem nav vienīgā iespēja. Pastāv cits – ilgtspējīgs un mūsdienīgs – risinājums, kas attāli atgādina siltumekonomijas līzingu: energoefektivitātes pakalpojuma līgums jeb ESKO modelis.
Summu, ko par siltumenerģijas vienību maksā šobrīd, iedzīvotāji turpina maksāt visu līguma darbības laiku 15 – 25 gadus. Līguma darbības laiks atkarīgs no mājas izvēlētās atjaunošanas pakāpes. Tie var būt tikai siltumenerģijas ekonomijai veltīti pasākumi, piemēram, sienu siltināšana, logu nomaiņa, bēniņu siltināšana un siltummezglu sakārtošana. Tie var būt arī darbi, kas veltīti mājas atjaunošanai, piemēram, kāpņu telpu un balkonu remonts, jumta klājuma maiņa u. c. Energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs (ESKO) mājas atjaunošanā ieguldīto ilgtermiņā atpelna no siltumenerģijas ietaupījumiem.
Energoefektivitātes pakalpojumu līgums uzliek par pienākumu kompānijai garantēt noteiktu energoefektivitātes līmeni (piemēram, 50%) visu līguma termiņu. Tā jau ir pavisam mūsdienīga attieksme un cita līmeņa atbildība. Iedzīvotāji nemaksā par to, ka siena tiek siltināta. Iedzīvotāji maksā par to, ka tiek iegūta reāla siltuma ekonomija, komforts un ilgtermiņa garantijas veiktajiem darbiem. Par ESKO var kļūt jebkurš uzņēmumus, piemēram, namu apsaimniekotājs, būvnieks, projektu vadītājs utt. Sistēma Latvijā pakāpeniski attīstās, un, piemēram, šī biznesa veida pionieris “RENesco” no 2008. gada Latvijā jau ir atjaunojis 15 mājas.
“Iedzīvotājiem ir jāsāk apzināties, cik daudz enerģijas patērē viņu nams. Ja tas patērē daudz, jāsteidz izmantot “Altum” programmu un jaunu finansēšanas mehānismu – LABEEF. Rietumeiropas pieredze un diskusijas publiskajā telpā Latvijā liecina, ka nākotnē neefektīvās ēkas varētu saskarties ar augstākiem nodokļiem. Tāpēc labs risinājums iedzīvotājiem būs ESKO, kas darbus paveiks viņu vietā un sniegs ilgtermiņa garantijas,” uzsver K. Zvaigznītis.
Vēl daudz darba
Viena no ESKO problēmām ir garais kredīta atdošanas laiks, jo firmai nepieciešami apgrozāmie finanšu līdzekļi jaunu ESKO projektu īstenošanā. Uzņēmumu kredītsaistību pārņemšanai un finanšu līdzekļu piesaistei 2016. gadā tika izveidots fonds LABEEF (Latvijas–Baltijas Energoefektivitātes fonds).
“Valsts līmenī jau šobrīd jārada finanšu instrumenti padomju laiku ēku atjaunošanai, kas nebalstītos tikai uz Eiropas Savienības fondu programmām un spētu nodrošināt atjaunošanas finansēšanu arī pēc to beigšanās 2020. gadā,” piezīmē Nikolass Stančofs, LABEEF līdzdibinātājs un valdes loceklis. Ir skaidrs, ka valstij tādos apjomos nepieciešamo līdzekļu nebūs. Fonda izveidotāji cer, ka drīzumā šādas investīciju platformas izveide būs unikāls privātās un publiskās partnerības piemērs Latvijā. LABEEF var nodrošināt labākos speciālistus, konsultantus un juristus, kas darbotos iedzīvotāju labā. Tas vienlaikus šajos projektos būs sargsuns, kas nodrošinās projekta caurspīdīgumu gan no būvnieku, gan apsaimniekotāju puses.
Lai veiktu mājas atjaunošanu, ESKO ņem bankā īstermiņa kredītu (2 – 3 gadi). Kad mājas atjaunošanas projekts īstenots, ESKO pārdod savas kredītsaistības LABEEF un iegūst naudu, par kuru var turpināt darboties. LABEEF nokārto ESKO attiecības ar banku, turpmāko 12 – 22 gadu laikā uzrauga projektu un izmaksā ESKO atlikušo peļņu. Katra ESKO spēks ir mākā organizēt, pārdot savu ideju daudzdzīvokļu mājai. Labs ESKO var būt arī namu pārvalde, kurai ir labas attiecības ar iedzīvotājiem.
