Šogad PVN neaiztiks 1
Tarifi krituši. Cik ilgi tie turēsies šā brīža līmenī? No gāzes cenas atkarīgie patērētāji, visticamāk, nevar būt droši par stabilitāti. Šķelda patlaban maksā divarpus reizes lētāk nekā gāze. Turklāt tās izmantošanai nevajag tērēt arī CO2 emisijas kvotas. Arī nākamā gada budžeta veidošanas laikā valdības sociālie partneri piedāvāja celt siltumenerģijai PVN no 12% līdz 22%, vienlaikus mazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Finanšu ministrijā teic, ka patlaban ieceres celt PVN siltumenerģijas ražošanai nav.
LSUA neatbalsta PVN celšanu apkurei mājsaimniecībām. Iemesls – likme palielinātu arī parādus par siltumenerģiju. “Jutīgiem patēriņa produktiem daudzās valstīs samazina PVN likmes. Latvijā, kur ir salīdzinoši auksta ziema, siltumenerģija ir pirmās nepieciešamības prece. Jau ilgu laiku lielai sabiedrības daļai ir novērojamas maksātspējas problēmas. Var siltumam piemērot pilno likmi, bet maznodrošinātajiem cilvēkiem dot atlaides, kuras kompensētu no likmes celšanas. Ir, protams, arī turīgāka sabiedrības daļa, kurai PVN celšana problēmas neradītu. Neatbildēts ir jautājums, kā šādu rīcību vērtētu Latvijas sabiedrība. Visticamāk, nebūtu pareizi diferencēt maksātspējīgos un maznodrošinātos cilvēkus ar nodokļu likmi,” uzskata G. Cimdiņa.
Neārstējamie parādnieki
Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pieļauj peļņas rentabilitātes līdz 10% iekļaušanu siltumenerģijas tarifā, ko gan ne visi uzņēmumi izmanto, tomēr ne cents nav paredzēts nemaksātāju parādu segšanai. “Ja ir privātmāja ar vienu saimnieku, tad nav problēmu. Piegādājam siltumu līdz brīdim, kad saņemam maksu. Ja saimnieku ir daudz, proti, katrs dzīvokļa īpašnieks, tad nevaram pārtraukt siltuma piegādi dažiem patērētājiem. Piegāde ir jāpārtrauc vai nu visai mājai, vai jāturpina siltumu piegādāt. Pēdējos gados nav redzama parādu mazināšanās tendence, lai gan ziemas ir siltas un siltums ir lētāks,” skaidro Cimdiņa. Viņa atzīst – daļa cilvēku par siltumenerģiju nemaksā ļaunprātīgi, tāpēc ka siltumenerģijas piegāde turpinās. Viņi reaģē vien tiesvedības sākšanas gadījumā.
“Jautājumu var uzdot no diviem skatpunktiem – cik godīgi vai negodīgi mājai ir nepiegādāt siltumenerģiju, ja tajā 80% ir samaksājuši. Protams, tas būtu negodīgi pret tiem, kas ir samaksājuši. Ja situācija ir pretēja, proti, vien 20% mājsaimniecību ir samaksājušas? Vai ir godīgi piegādāt siltumu, saprotot, ka mājai radām fundamentālu parādu, kas, visticamāk, būs “jāizstrebj”, ja tā var teikt, vai nu siltuma piegādātājiem, vai tiem 20% mājsaimniecību, kas ir norēķinājušās par siltumu. Ne mums kā piegādātājiem, ne pārvaldniekiem nav tiesību savos tarifos cenot parādu nemaksāšanu,” bezspēcību atzīst G. Cimdiņa. Viņa piebilst – enerģijas pakalpojumam diez vai būtu pareizi piecenot debitoru risku, tas būtu ļoti dārgi. Pareizā izeja no situācijas varētu būt priekšapmaksa, līdzīgi kā Anglijā bija daudzus gadus.
