“Fortum” komunikācijas vadītāja Latvijā Guntra Matīsa teic, ka vienmērīgu apkures pieslēgšanu ēkām un ražošanas objektiem sekmēja arī tas, ka šogad jau vairāk klientu nekā agrāk izmantoja ēkā uzstādītos individuālos siltumpunktus. Tajos var ieregulēt vēlamo temperatūras režīmu, pie kuras apkure ēkā automātiski vai nu ieslēdzas, vai izslēdzas. G. Matīsa vērš uzmanību, ka sabiedrībā aizvien ir saglabājies priekšstats par to, ka apkures sezona sākas rudenī un beidzas pavasarī un ir saistīta ar lieliem pieslēgšanas un atslēgšanas darbiem, lai gan mūsdienu attīstīto tehnoloģiju laikmetā tas tā vairs nav. Svarīgi, ka lēmums par komforta temperatūras nodrošināšanu ir jāpieņem mājai pašai. 0
Virzība uz šķeldu
“Latvijā vērojama tendence atsacīties no dabas gāzes kā kurināmā. Eiropas Savienība ir uzdevusi valstij sasniegt mērķus atjaunojamo energoresursu izmantošanā, un valsts ar nodokļu politikas un ar ES fondu naudas atbalstu to īsteno. Turklāt šķeldas kurināmā izmantošana nozīmē arīdzan to, ka nauda paliek Latvijā un ka ir salīdzinoši stabila kurināmā cena,” norāda I. Bērziņa-Veita.
Apstiprinājums viņas teiktajam ir aizvadītajā nedēļā Ogrē nesakoptā rūpnieciskās apbūves teritorijā ekspluatācijā nodotā ar šķeldu un mežizstrādes atlikumiem darbināmā 14 MW jaudas katlumāja. Katlumājas un siltumtrašu būvniecības izmaksas bija 5,9 miljoni eiro, no tām daļu segs no RES Kohēzijas fonda naudas. Siltuma tarifs pilsētā būs nemainīgi zems un prognozējams, tādējādi patērētāji ietaupīs aptuveni vienu miljonu eiro gadā salīdzinājumā ar rēķiniem par apkuri pēdējos sešos gados, vēsta Ogres pašvaldība. Šķeldas katlumāja pilsētai bija ļoti vajadzīga tāpēc, ka nākamā pusotra gada laikā beidzas atbalsts pilsētā uzbūvētajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām. Savukārt esošās dabasgāzes stacijas būvēja pirms 15 gadiem un pilsēta bija atkarīga no ļoti dārga un neprognozējama kurināmā. Lai arī gandrīz visas citas lielākās Latvijas pilsētas šo loģisko soli bija veikušas pirms 3 – 10 gadiem un projektus jau atpelnījušas ar zemākiem tarifiem, Ogre agrāk katlumājām un siltumtrašu renovācijai nebija pratusi piesaistīt ES fondu naudu.
Ogres pašvaldībā vērš uzmanību, ka jaunā katlumāja dos iespēju šosezon 60%, bet no 2019. gada 75% no pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas ražot no vietējā kurināmā – šķeldas. Tā ir 2,5 reizes lētāka nekā dabasgāze. Pat šajā situācijā, kad dabasgāzes cena ir būtiski kritusi, biomasas staciju ražošanas izmaksas ir lētākas, nekā ražojot ar dabasgāzi. Līdz ar katlumājas izbūvi nākamajā apkures sezonā pilsētā būs zemākie siltumenerģijas tarifi pēdējo gadu laikā. Ir aprēķināts, ka par 1 MWh iedzīvotāji maksās par 30% mazāk nekā gadu agrāk un par 40% mazāk nekā pirms diviem gadiem.
Šķeldu galvenokārt piegādās no Ogres novada – 35 kravas mašīnas ar šķeldu nedēļā, kam vajadzēšot vismaz desmit darbinieku slodzes mežizstrādē, bet šķeldas ražošanā un transportēšanā – vēl sešas darbinieku slodzes. Pavisam ražošanas ķēdē būs iesaistīti vismaz 50 cilvēki.
