Apkures sezonas sākums priecē ar mazāku maksu un biedē ar brīvo gāzes tirgu 0
Gandrīz visās pašvaldībās apkures sezona sākusies ar siltuma cenas kritumu, kas daļai patērētāju varētu turpināties arīdzan nākamajos mēnešos.
Priecējošās pārmaiņas
Nākamajos mēnešos gaidāms tālāks gāzes cenas kritums, tāpēc, piemēram, Rīgā novembrī siltums būšot par 1% lētāks nekā patlaban, mazāk būšot jāmaksā arīdzan Jelgavā un citās pilsētās. Tikai Aizkraukles pagastā ir sadārdzinājums par 11,6%, sasniedzot 43,75 eiro/MWh (bez PVN), ko SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis skaidro ar tarifa izlīdzināšanu ar pilsētu. Visstraujāk cena kritusi pilsētās, kur par kurināmo izmanto gāzi, ar šķeldas kurināmo kritums ir lēzenāks. Pēdējo gadu siltās ziemas bija iemesls šķeldas krājumu izveidei un siltuma cenas kritumam arī šajās pašvaldībās, skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītāja Ina Bērziņa-Veita.
I. Bērziņa-Veita noliedz, ka siltuma ražotāji neko nedarot un neesot ieinteresēti lētāka siltuma ražošanā, kas mazina to naudas ienākumus. “Siltuma ražošana ir regulēts pakalpojums. Mums ir fiksēts peļņas līmenis, mums ir jābūt konkurētspējīgiem, lai jaunās mājas pieslēgtos centralizētajai siltumapgādei, nevis būtu apsildītas no autonomā katla,” teic uzņēmēju pārstāve.
Silto ūdeni remontu laikā neatslēdz
A/s “Rīgas siltums” pārstāve Linda Rence vēsta, ka vasarā pavisam pārbūvēti 10 kilometri galvaspilsētas siltumtīklu. “Nu jau vairākus gadus esam ieviesuši labo praksi – izbūvēt pagaidu siltumtīklus remontdarbu laikā, lai klientiem visu šo periodu nodrošinātu karsto ūdeni. Izbūvējot pagaidu siltumtīklus 2016. gada vasarā, no karstā ūdens apgādes kopā neatslēdza 739 ēkas, kur dzīvo tūkstošiem rīdzinieku,” stāsta L. Rence.
“Rīgas siltums” lepojas, ka maksa par siltumu Rīgā ir vismazākā salīdzinājumā ar Latvijas lielajām pilsētām Valmieru, Daugavpili, Jelgavu, Rēzekni, Liepāju, Jēkabpili, Jūrmalu un Ventspili. Tallinā par siltumu ir jāmaksā par 23%, bet Viļņā par 24% vairāk. Pēc nekustamo īpašumu krīzes Latvijā jau trīs gadus jaunpieslēgto objektu siltumslodze Rīgas centralizētajai siltumapgādes sistēmai ir pieaugusi gandrīz par 50% un turpina saglabāties šajā līmenī.
Turpinoties darījumu skaita pieaugumam nekustamā īpašuma tirgū un būvprojektu realizācijai Rīgā, uzņēmums paredz, ka arī nākamajos gados centralizētajai siltumapgādei pieslēgsies aizvien jauni objekti. Pēdējos trīs gados aptuveni 40 jaunajiem pieslēgumiem gadā vajadzēja vairāk nekā 20 MW siltumslodzes ik gadu. No centralizētās siltumapgādes atslēdzas renovācijai paredzētās ēkas un ēkas, kuru īpašnieki vēlas savu īpašumu pārdot. Esot gan arīdzan izņēmumi, atsevišķas dzīvojamās ēkas, kurās jau agrāk lielākajā daļā dzīvokļu izmanto alternatīvu siltumapgādi un atlikušajiem dzīvokļiem ir ļoti neracionāli tērēt centralizēti piegādāto siltumenerģiju. Piemēram, 2015./2016. finanšu gadā siltumapgādes līgumi lauzti astoņām ēkām.
