“Rītausma” pēc trīs gadu stabilizācijas gatava peļņas kāpumam 0
Sadarbība ar piegādātājiem bez starpniekiem, jaunu uz zināšanām un rezultātu tendētu darbinieku piesaiste, 80% ražas pārdošanas uzticēšana kooperatīvam, atvērtība saziņā ar sabiedrību un atteikšanās no ES projektu īstenošanas pēc trīs gadu ilga stabilizācijas posma vienam no valstī lielākajiem dārzeņu audzētājiem segtajās platībās SIA “Rītausma” šajā sezonā nodrošinās peļņu – neraugoties uz būtisku energoresursu cenas kāpumu. Saruna ar uzņēmuma jauno īpašnieci un vadītāju Lāsmu Bekinu.
– Vai šāgada ekstrēmie dabas apstākļi ietekmēja arī dārzeņu audzētājus segtajās platībās?
– Aizvadītā vasara bija ļoti pateicīga, lai nodrošinātu optimālus klimatiskos apstākļus siltumnīcā. Bija iespēja nedaudz ietaupīt uz bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu rēķina, ierobežojot kaitēkļus. Pērn mitrums radīja perfektus nosacījumus slimību un kaitēkļu attīstībai.
– Segtajās platībās svarīga ir laistīšana un ūdens kvalitāte. Kur ņemat ūdeni?
– Laistīšanai ūdeni ņemam no dziļurbumiem. Maksimāli varam ik dienu patērēt 350 m3 ūdens. Parasti tērējam 70–170 m3 ūdens. Patlaban salātu audzēšanā izmantojam recirkulācijas sistēmu. Ir konteiners, kur nepaņemto barības šķīdumu uzkrāj, attīra un dezinficē, kā arī pievieno nepieciešamo ūdens daudzumu, atkārtoti veic analīzi un pievieno barības vielas. Tas atkal nonāk apritē.
Vecajās siltumnīcās nav jēgas šādu sistēmu ieviest, jaunajās to darīsim. Par patērēto ūdeni ir jāmaksā dabas resursu nodoklis, tāpēc tā atkārtota izmantošana samazinās izmaksas.
Rītausmai ir sava katlumāja ar 18 MW jaudu, mums ir jāfiksē izmešu daudzums un citi rādītāji. Rūpju mums pietiek. Nav tikai tā, ka darbojamies ar mērķi gūt iespējami lielāku peļņu. Visam ir savas prasības, un tās ir jāizpilda.
– Rūpes siltumnīcu saimniecībā varētu raisīt arī energoresursu sadārdzinājums.
– Lai nodrošinātu nepieciešamās augšanas temperatūras režīmus, kā arī lai uzturētu vispārējo temperatūru, izmantojam gan dabas gāzi, gan elektrību pieklājīgos apjomos, lai pievienotos lielajiem patērētājiem. Pusotru gadu pēc izmaiņām gāzes tirgū nākas pielāgoties jaunajai gāzes cenas aprēķināšanas kārtībai. Ja vēlamies plānot nākotnes izdevumus, ir jāseko līdzi biržā notiekošajam. Plānojot nākamā gada budžetu, aizvien grūtāk kļūst paredzēt, kāda būs cena un kāda naudas summa jārezervē energoresursiem. Klāt vēl nācis sadales un pārdales maksājums. Ja palūkojamies pagātnē, saprotam, ka patlaban Latvijas gāzes sadalīšanas sekas ir kā savulaik ar Latvenergo – pēc sadales solīja zemāku elektrības cenu. Jau dažus mēnešus pēc sadales bija skaidrs, ka Latvijas gāzes pakalpojums ir kļuvis dārgāks.
– Cik liels vidēji bija gāzes izmaksu sadārdzinājums pēc jaunās kārtības ieviešanas?
– Aptuveni 120–130 tūkst. eiro jeb par 10–15% gada laikā. Tas ir jūtams sadārdzinājums. Mums atliek mazāk naudas reinvestēšanai atpakaļ ražošanā. Rītausmā neviens no vairāk kā 70 darbiniekiem nesaņem minimālo algu. Līdz ar to mums nav problēmu ar darbinieku trūkumu un rotāciju. Vislielākā izdevumu pozīcija ražošanā mums ir energoresursi un darba algas.
– Klasiskajā lauksaimniecībā ir liels pieprasījums pēc ES fondu naudas atbalsta. Kāpēc šobrīd Rītausma to neizmanto?
– Nevaram droši paredzēt katras sezonas naudas ienākumus un izdevumus, provizoriski aprēķinām nepieciešamās izdevumu summas, tomēr ir grūti paredzēt, vai būs lieki naudas līdzekļi. Tādējādi nav iespējams prognozēt, vai būs brīva nauda kāda projekta īstenošanai. Mūs interesējošās programmas atver tikai rudenī, kad sākam taupīt resursus nākamās sezonai sākumam, jo ziemas mēnešos nenorit aktīva saimnieciskā darbība un ienākumu pozīcija ir 0, bet izdevumi tikai pieaug – energoresursi, darba algas.
ES fondu projektiem ir salīdzinoši ilgs iesnieguma apstiprināšanas laiks. Konkrētā iekārta vai pakalpojums ir vajadzīgs tūlīt, bez kavēšanās, tomēr uz atbalsta saņemšanu ir jāgaida gads vai pusotra, ja kādam ierēdnim nepatīk, kā projekts ir sagatavots. Iespējams, vēl ilgāk. Projektu var vispār neapstiprināt. Ja ir iespējams, mēs aizņemamies naudu bankā. Patlaban naudu esam aizņēmušies četru projektu īstenošanai, tostarp biroja būvniecībai, ko īstenojām ļoti īsā laika periodā, un jau pavasara beigās ēku nodevām eksplutācijā.
Otrais mūsu īstenotais projekts par bankas aizdevuma naudu ir ūdens attīrīšanas iekārta. To visu varēja palaist pavasarī, tomēr notiek kavēšanās saistībā ar būvniecības saskaņošanu un citiem nosacījumiem. Faktiski iekārta ir gatava uzstādīšanai jau no marta, bet…
Vēl klāt nāks CO2 sistēma, ko nolēmām atjaunot, lai palielinātu produktivitāti un rekuperācijas sistēmu, kas ļaus racionāli izmantot ūdens resursus gan ražošanas, gan barības vielu aprites procesos.
Ar bankas aizdevumu attīstības projektu īstenošana notiek ātrāk, nekā tērējot laiku un meklējot cilvēku, kas rakstīs projektu. Mūsu ekonomiskajā situācijā uzņēmējam jau tā sokas grūti. Ja viņam vēl ir jāmeklē kāds, kas raksta projektu, tas rada papildu izdevumus. Dažkārt šķiet, ka Latvijā pārspīlēti uzsver ES prasību izpildi, turklāt no ES vadlīnijām izveidojam kaut ko tādu, ko paši nesaprotam. Man radies iespaids, ka mūsu noteikumu gatavotāji ir atrauti no prakses. Izlasot dažus likumus, šķiet, ka ir jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai, lai saprastu, par ko likumā ir runāts un ko no tevis prasa. Ir jāizlasa trīs lappuses, kur būtība beigās ir pateikta vienā teikumā. Vairākkārt ir bijis jāsaskaras, ka rakstītais neatbilst reālajai dzīvei. Tas attiecas, piemēram, uz vides pārbaudēm, dažkārt uz PVD un VAAD, kur burta kalpiem vissvarīgākais ir likums. Esmu secinājusi, ka ne visas ES regulas vienmēr ir precīzi tulkotas latviešu valodā. Ir skaitļu kļūdas un arī terminu kļūdas vai arī ačgārni interpretēts. Ja vēlies precīzi zināt kādu likumu, kas nav Latvijā apstiprināts, tas ir jālasa oriģinālvalodā. Labi, ja tā ir angļu vai vācu valoda, ko es pārvaldu labā līmenī, tomēr mācīties franču, kas ir pamatvaloda visām ES regulām, nav ne vēlmes, ne laika.
– Jūsu pāragri aizsaulē aizgājusī mamma, Rītausmas izveidotāja, pirmā Latvijā ieviesa tomātu audzēšanu akmens vatē un pilienlaistīšanu, vēlāk no akmens vates pirmā pārgāja uz audzēšanu kokosa šķiedras substrātā. Kādas audzēšanas tehnoloģijas jūs patlaban izmantojat?
– Gada griezumā visvairāk audzējam trīs produktus: tomātus, salātus un garos gurķus. Rītausmas kopējā zemstiklu siltumnīcu platība ir 5,6 ha. Audzēšanas procesi tiek sadalīti divās apritēs. Pirmajā apritē tiek audzēti tomāti 2,6 ha platībā. Tiem ir pilna cikla augšana – no februāra līdz oktobra beigām. No februāra arī audzējam garos gurķus 2,5 ha platībā. Ražu vācam līdz jūnija vidum. Otrajā apritē garo gurķu vietā nāk tomāti – tos vācam no jūlija sākuma līdz oktobra beigām. Augi tiek audzēti bioloģiskas izcelmes kokosa šķiedras substrātā, ko iegūst Šrilankā. Mums šo substrātu piegādā Nīderlandes kompānija Van der Knaap.
Mums pie siltumnīcām atrodas kiosks, kur notiek mazumtirdzniecība. Apgādājam arī tuvākās apkārtnes veikalus un dažreiz arī kādus konceptveikaliņus Rīgā. Mēs vēlamies vietējam patērētājam piedāvāt iespējami plašāku produktu sortimentu, tāpēc nelielā daudzumā audzējam arī zaļumus, dilles, pētersīļus un griezto salātu mix. Šogad mums ir arī paprika, ko jau agrāk šeit audzēja, tomēr pārtrauca mazā pieprasījuma dēļ, tās vietā sāka audzēt tomātus. Cenšamies piedāvāt to, kas tirgū mazāk piedāvāts, lai saņemtu nedaudz augstāku cenu. Mazumtirdzniecībā vairāk dodam to, kas patērētājam patīk, un nedaudz vadāmies pēc viņu vēlmēm.
Loģistikas un realizācijas pakalpojumu mums nodrošina kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi, ar kuras starpniecību, vadoties pēc ES direktīvas, jāpārdod ne mazāk kā 75% ražotās produkcijas. Faktiski ar kooperatīva starpniecību realizējam vairāk nekā 80%.
– Kādas šķirnes audzējat?
– Galvenokārt audzējam vienas šķirnes – ‘Admiro’ – tomātus. Šī šķirne ir izturīgāka salīdzinājumā ar citām, 2BB izmēra. Tai ir vidēji liels tomāts, sver 165–180 gramus. Nelielos eksperimentālos daudzumos mums ir arī citas šķirnes, bet tās nepārdodam lielveikalu ķēdēs.
Tomātu un gurķu stādus iepērkam no somu partneriem Sigg Plant. Vasaras beigās rezervējam nākamajai sezonai nepieciešamo stādu daudzumu un rudens beigās precizējam arī šķirnes. Pērkam potēto tomātu stādu ar divām galvām. Salīdzināšu to ar ābelīšu potēšanu – apakšā ir izturīgāka šķirne ar spēcīgu sakņu sistēmu, virsū ir izvēlētā hibrīda šķirne. Februāra sākumā stādīšanas periods ilgst divas nedēļas. Viena nedēļa rezervēta tomātu, otra – gurķu stādīšanai.
Šķirnes izvēli nosaka ne tikai patērētāju gaume, kas šobrīd ir ļoti dažāda – vienam vajag mazus, citam lielus, kādam cietus, kādam mīkstus dārzeņus. Tas pats ir ar krāsu, formu un izmēru. Otrs izvēles nosacījums – kā šķirne der mūsu klimatiskajiem apstākļiem, vai iztur transportēšanu un cik ilgi var atrasties veikala plauktā. Nevaram audzēt produktu ar īsu glabāšanas termiņu vai arī ļoti jutīgu pret transportēšanu.
Tomāta garša ir atkarīga arī no dabas apstākļiem. Pavasara beigās un vasarā tā pati šķirne būs saldāka un struktūrā gaļīgāka nekā rudenī, kad dārzeņi būs nedaudz skābāki un ūdeņaināki. Dabiskajā saules gaismā cukuri veidojas izteiktāk, tāpēc, lai arī kādas būs šķirnes īpašības, tomāts garšīgāks būs saulainā vasarā. Tas arī ir jāņem vērā, pērkot vietējos produktus. Spānijā saule ir gandrīz visu laiku, tomāts būs atšķirīgs no Latvijā audzētā, tā smarža būs intensīvāka.
Gurķu stādīšana, kā teicu iepriekš, notiek vienlaikus ar pirmās aprites tomātiem – februārī. Gurķus audzē līdz Līgo svētkiem. Tad slēdzam vienu apriti un sākam otru apriti ar tomātiem. Vecajās siltumnīcās apstākļi un laistīšanas sistēma ir tāda, kāda tā ir, līdz ar to vieglāk ir audzēt vienu kultūru. Abām tomātu apritēm sezona beidzas vienlaikus.
Garo gurķu pamatšķirne ir ‘Kostas’, eksperimentālos nolūkos ir mums arī kāda blakusšķirne. Blakusšķirnes visu laiku cenšamies mainīt un atrast to, kas mums būtu vispiemērotākā. Visu laiku mainās ne tikai tirgus, bet arī klimatiskie apstākļi. Šķirnes uz dabas apstākļiem arī reaģē dažādi. Klimats kļūst siltāks, un, ja šķirne ir paredzēta mitrākam klimatam, ar zemāku prasību pēc tiešiem saules stariem, jāmeklē jauna.
Barošana un laistīšana notiek caur auga sakni. Datorā tiek uzstādīti minimālie/maksimālie pH un EC līmeņi, regulāri tiek veiktas drenāžas analīzes, lai redzētu, kuras un cik barības vielas augs ir uzņēmis vai neuzņem pietiekami. Ja notiek kas neparedzēts, ieslēdzas trauksmes signāls un barošanas šķīduma piegāde apstājas. Operators ziņo agronomam, un tiek noskaidrots, kas radījis trauksmes signālu. Laistīšanas cikla biežumu nosaka vairāki faktori, galvenie – saules intensitāte, mitruma līmenis, auga attīstības fāze, diennakts laiks u. c. Šie faktori ir noteicošie arī atverot/aizverot ēnošanas ekrānus. Vēdināšanas lūku atvēršanai un aizvēršanai klāt nāk arī vēja virziena un stipruma faktors.
– Kā izvēlaties salātu šķirnes?
– Mums ir divas pamatšķirnes pavasarim un rudenim, viena – vasarai. Šķirnes izvēlamies periodiem, kad tās aug un cik ilgi tās aug. Vēl vērtējam, kā šķirne pielāgojas augšanas apstākļiem – kad ir vairāk vai mazāk gaismas. Vai tā ir vai nav jutīga pret papildapgaismojumu.
Galvenokārt audzējam ‘Batavia’ tipa salātus – tie ir ar gaiši zaļām un mīkstām lapiņām. Sēklas pērkam no Nīderlandes uzņēmuma. Patlaban ražo ‘Aficion’ salātu šķirne. Vēlam pavasarim un vasarai tiek izvēlēta ‘Othielie’. Salātiem aktīvajai zonai ir atvēlēta 0,3 ha platība, 0,1 ha platībā notiek salātu sēšana un diedzēšana. Tie aug, kamēr ir izauguši tik tālu, lai var likt uz līnijas. Pavisam salātu audzēšanai mums ir 4000 m2.
Salātu augšanas ilgums ir atkarīgs no gaismas intensitātes. Ziemas periodā tie aug 42–47 dienas atkarībā no šķirnes. Vasaras periodā tās var būt pat 30 dienas, tomēr ne vairāk kā 37 dienas atkarībā no dabas apstākļiem siltumnīcas ārpusē. Salāti ir vienīgā kultūra, kurai tiek nodrošināts papildapgaismojums ar nātrija lampām. To darām vien tāpēc, lai šo kultūru varētu audzēt arī zemākas gaismas intensitātes periodā – agrā pavasarī, rudenī un ziemā. Salātu audzēšanā mēs Latvijā vienīgie izmantojam hidroponikas tehniku ar kustīgajiem galdiem. Salātus audzējam Aknīstes kompānijas Nordtorf gatavotajā kūdras substrātā.
– Pastāstiet par fungicīdu un herbicīdu izmantošanu.
– Ierobežojot kaitēkļus, mēs preventīvi izmantojam bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus (BAAL). Piemēram, laputīm laiž plēsējērci pretī, alotājam – spožlapseni visās tās attīstības fāzēs, nevis cīnās pret tām ar miglošanu. Jā, tas ir dārgāk, bet mums nav īpaši citas izvēles. Latvijā segtajās platībās ir visai minimāls atļauto pesticīdu daudzums. Un pat tad, ja tie ir, BAAL aizies bojā, tos lietojot. Turklāt tomātu dabiskā apputeksnēšana notiek ar kamenēm.
– Cik ienesīga kultūra ir salāti podiņos?
– Visvairāk naudas iegūstam no tomātiem, un tas ir pilnīgi loģiski – tie aizņem vislielāko zemstikla platību. Tomēr salātiem šajā gadā salīdzinājumā ar agrākajiem gadiem ir laba un stabila cena. Gada laikā novācam aptuveni 2000 tonnu dārzeņu un salātu. Sezonas laikā 1100–1300 tonnu tomātu, aptuveni 80–100 tonnu salātu un 500–700 tonnu gurķu.
– Kas ir izdevīgāk – pārdot ražu kooperatīvam vai pašiem piegādāt to mazumtirdzniecības vietām?
– Visizdevīgāk ir sadarboties ar stabilu pircēju. Ja pašiem ir jāpārdod mazumtirgotājam, tas nozīmē papildu transporta izmaksas, kavētus maksājumus un jaunu pārdošanas kanālu meklējumus. Darbietilpīgs, laikietilpīgs un arī finanšu ietilpīgs process, kam vajadzīgi papildu darbinieki. Ar noliktavas pārzini vien nepietiek. Mums arī nav tik lielas ražas, lai vieni spētu apgādāt kādu konkrētu lielveikalu tīklu.
– Kā jūtaties konkurences cīņā?
– Darbojamies vienā kooperatīvā ar lielākajiem industriālajiem zemstikla platību dārzeņu audzētājiem – SIA Mārupes siltumnīcas un z/s Kliģēni –, tāpēc tieši nekonkurējam. Katram uzņēmumam ir savs nišas produkts, ir arī produkti, kas pārklājas, lai spētu nodrošināt kopējo iepirkumu. Kooperatīvs ir uzņēmies rūpes par realizāciju, mūsu pārziņā ir nodrošināt ar produkciju. Šāds modelis darbojas arī Rietumeiropā un daudz kur citur. Ražotājs tikai audzē savus produktus. Tas nav nekas jauns. Šo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi un arī ES regulas.
– Kas šajā sezonā notiks ar dārzeņu cenām?
– Eiropā ir redzama tendence, ka šosezon dārzeņu cenas sausuma dēļ kāps. Vācijā un Nīderlandē vienu brīdi bija pat aizliegts laistīt laukus, jo bija ļoti maz ūdens. Rezultāts – pieprasījums ir, produktu nav, cena kāpj. Mēs varbūt necietām no sausuma, bet dabas apstākļi bija ļoti labvēlīgi tomātu augšanai arī citviet, līdz ar to daudz kur Eiropā, tostarp arī pie mums Latvijā, bija vērojama izteikta pārprodukcija un ļoti zema cena. Esam vienotā ES tirgū, un tam ir arī savas sekas.
Mūsu nozarē nevar pateikt, kāds būs nākamais gads. Ja mazdārziņos ir labas ražas, produkciju pārdot būs grūtāk. Ja ir pārprodukcija, tad cena krītas. Tā ir laimes spēle.
Mēs cenu neveidojam. To saskaņo kooperatīvs ar lielveikalu. Ražošanā mums ir brīži, kad priecājamies, ja var darboties pa nullēm. Ziemas un pavasara periodā galu savilkšanai ir jāizmanto kredītlīnija. Pērn gads noslēdzās ar zaudējumiem. Mainījās gāzes cenas, klāt nāca sadales un pārvades pakalpojuma cenas, sadārdzinājās elektroenerģija, bija zemas iepirkuma cenas ražai, pavasaris bija grūts. Šajā gadā esam nedaudz atspērušies, iespējams, būs neliela peļņa, vismaz zaudējumu nebūs. Cena dārzeņiem ir labāka. Šis gads sākās ar labvēlīgām izmaiņām saistībā ar nodokli reinvestētajai peļņai, bet darba algas nodokļu izmaiņas šo prieku izdzēsa. Ar vienu roku dod, ar otru ņem. Nodokļu maksājumi un maksa par energoresursiem tomēr ir lielāka nekā pērn.
– Latvijas pircējs tomēr meklē savā valstī audzēto produktu.
– Var strīdēties par šādu apgalvojumu. Viens ir pirktspēja. Ja būs norāde par produkta izcelsmi, turklāt salasāma, pircējs domās. Nākamais – ir pircēju grupa, kurai vajag bioloģiskos produktus. Ja tos var atļauties pirkt, tad pirks. Neredzu Latvijas lielveikalos pārsvaru vietējiem bioloģiskajiem produktiem. Tie ir galvenokārt no Itālijas, Spānijas un citām valstīm. Vēl viena patērētāju grupa ir ļaudis, kam vajag vien mājās audzētu un tirgū pirktu produktu. Ja audzēts siltumnīcā, tad tas ir saindēts, nedabiskā vidē audzis produkts. Pircēji nav pietiekami zinoši, viņiem nav informācijas, kā dārzeņi aug. Ir vēl pircēji, kam vajag lielu un vienlaikus lētu tomātu, citiem vajag rozā, jo nepatīk sarkans un dzeltens tomāts. Šo sarakstu var izstiept ļoti garu. Ikvienam ir savas vēlmes un iespējas.
Kopējais dārzeņu patēriņš Latvijā pēdējos gados tomēr ir kāpis. Viens no iemesliem varētu būt tāds, ka cilvēkiem ir vairāk naudas, otrs – viņiem ir veselīgāks dzīvesveids. Nākotnē redzu, ka vairāk pieprasīs daļēji gatavus produktus. Dzīves ritms ir sasteigts, cilvēkiem vajadzēs vienkārši – paņemt, attaisīt, uzsildīt un apēst. Daudz tiek runāts par iepakojuma būtību, ieteikts labāk izvēlēties vairākas reizes izmantojamu vai videi draudzīgāku iepakojumu, bet būsim kritiskāki arī paši pret sevi. Vai, stāvot rindā pie atvērta tipa dārzeņu plauktiem un skatoties, kā priekšā esošie pārcilā katru dārzeni un izvēlas sev tīkamāko, ir vēlme pašam atkārtot redzēto vai arī roka sniegsies pēc jau sagatavota iepakojuma, kurā augļi nebūs vairākkārt pirms tam aptaustīti?
– Kādas Rītausmai redzat izaugsmes iespējas?
– It visam ir iespējama izaugsme – jābūt vien idejai, ko apaudzēt ar vēlmi to īstenot. Spējai ne tikai sekot, bet arī pielāgoties esošajām un nākotnes tirgus tendencēm. Nākamais un vissvarīgākais nosacījums ir finanšu līdzekļi. Patlaban pērkam pakalpojumu un ražojam tomātu sulu no pašu audzētajiem tomātiem. Nākotnē Rītausma vēl vairāk varētu pievērsties produktu ražošanai ar pievienoto vērtību.
Patlaban ar Lauksaimniecības universitāti gatavojam pieteikumu ES pētniecības projektam par siltumsūkni. Tas ir vēl viens lauciņš, ko nākotnē vēlos attīstīt, – ne tikai izglītoties pašiem, bet šīs zināšanas nodot arī tālāk.
Mamma (Valda Bekina, SIA Rītausma dibinātāja un vadītāja. – Red.) bija uz inovācijām vērsts cilvēks, viņa visu laiku skatījās, ko varētu uzlabot, kā atvieglot darbiniekiem dažādus procesus. Riskēja, mēģināja jauno. Viņa pati uzņēmās visu atbildību, bija cilvēks orķestris. Patlaban esmu veiksmīgi sadalījusi atbildību starp visiem posteņiem. Iepriekšējā administrācijā bija četri darbinieki, patlaban ir 8,5. Visu iepriekšējo administrāciju nomainīju. Savā veidā kontrolēju padotos, tomēr man nav par visiem 100% jāzina viss, kas, piemēram, ir jāzina agronomam vai inženierim. Ja ir šāds amats izveidots, tad darbiniekam ir jāsniedz no viņa gaidītais rezultāts.
No 5,6 ha segto platību patlaban pārbūvētas siltumnīcas 3,1 ha platībā. Tas dod resursu ietaupījumu. Vecās siltumnīcas ir būvētas 1983. gadā, tajās ir ļoti lieli enerģijas zudumi. Tās arī neatbilst jaunajām ugunsdrošības prasībām. Vienkāršāk visu ir pārbūvēt nekā censties prasības izpildīt.
Vēl svarīgāka par veco siltumnīcu pārbūvi būtu noliktavas modernizēšana. Patlaban tās kapacitāte mums ir nepietiekama. Ražošanas aktīvākajā periodā nevaram visai produkcijai nodrošināt piemērotus glabāšanas apstākļos.
Sezonas noslēgumu veltīsim sākto projektu pabeigšanai un trīs ISO sertifikātu – pārvaldības, vides un energokvalitātes vadības – ieviešanai. Tas ļaus sakārtot procesus uzņēmumā un, iespējams, pavērt jaunus apvāršņus ražošanā. Sistēmas palīdzēs sakārtot arī dokumentāciju, saprast, kam jāvelta vairāk uzmanības. Sertifikātu esamība ir ļoti svarīga konkurences cīņā. Nekur neizbēgsim – būs kaut kad jāsāk īstenot arī ES fondu atbalsta projekti modernizācijai.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops novembra numurā
