Foto no autores arhīva.

Eksperta ieteikumi tīrības uzturēšanai siltumnīcās un dārzeņu glabātavās 0

Pēdējos gados visā pasaulē, tostarp ES, strauji izplatās jauni kaitēkļi un slimības. Lai mazinātu infekcijas uzkrāšanās un saglabāšanās risku, siltumnīcas un dārzeņu (arī kartupeļu) glabātavas tiek iztīrītas un dezinficētas katras sezonas beigās, bet – vai tās paliek tīras arī līdz jaunas aprites sākumam?

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Teorētiski tā tam vajadzētu būt, bet praksē nereti gadās, ka starplaikā siltumnīcā jāveic kādi remontdarbi vai jāmaina aprīkojums. Vislielāko potenciālo risku rada infekcijas un ne tikai karantīnas (Clavibacter michiganensis, Ralstonia spp., Pepino vīruss vai ToBRFV u. c.). Arī sen pazīstamas, ikdienā sastopamās infekcijas (piemēram, Pythium, Rhizoctonia, Fusarium) nebūt nav vēlamas siltumnīcā ne sezonas sākumā, nedz arī vēlāk.

Lūk, kādiem punktiem ieteica pievērst uzmanību vācu speciālists Jans Nevermans, uzstājoties 2019. gada decembra sākumā SIA A. M. Ozoli rīkotajā seminārā.

Vispirms jāiztīra

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja siltumnīcā tika veiktas jebkādas darbības, lai mazinātu infekciju ievazāšanas risku, visdrošāk būtu dezinficēt visas virsmas vēlreiz neilgi pirms jaunas aprites sākuma. Aprites beigās siltumnīca vai glabātava vispirms ļoti rūpīgi jāiztīra un jāizmazgā ar ūdeni un tikai tad jādezinficē ar piemērotu līdzekli. Jāņem vērā, ka infekcija var izplatīties visā telpā tieši tās tīrīšanas procesā, gan sasmalcinot augu atliekas, gan mazgājot sienas ar spēcīgu ūdens strūklu.

Sīkas ūdens šļakatas, atsitoties no virsmas, spēj aizlidot arī uz jau nomazgātām virsmām. Lai to novērstu, visas virsmas jāmazgā no augšas uz leju un vairākas reizes.

Ir svarīgi pievērst uzmanību visām spraugām un rievām. Tās var būt gan uz pašām konstrukcijām, gan uz aprīkojuma, smidzinātājiem, ratiņiem ražas novākšanai un pacēlājiem augu kopšanai, kastēm u. c. Visās rievās spēj uzkrāties augu sula un putekļi, radot labvēlīgu vidi infekciju saglabāšanai. Lai to dabūtu ārā, ir nepieciešamas piemērotas birstes un pietiekami daudz ūdens. Visam netīrajam ūdenim jānotek kanalizācijā, neinficējot pa ceļam cilvēku apavus, tehnikas riteņus vai paliktņus.

Dezinfekcijas līdzekļa izvēle

Dezinfekcijas līdzekļa izvēle ir atkarīga no kaitīgā organisma. Šogad, strauji izplatoties tomātu augļu brūnplankumainības vīrusam (ToBRFV), izmisušie Holandes siltumnīcu īpašnieki sāka lietot tik koncentrētus dezinfekcijas līdzekļus, ka apdrošinātāji sāka bažīties par iespējamo konstrukciju koroziju.

Jā, mēdz būt gadījumi, ka augstāka koncentrācija palielina līdzekļa efektivitāti, bet biežāk katram līdzeklim ir sava mērķa auditorija, un tā jāņem vērā, izvēloties dezinfektantu. Katra līdzekļa koncentrācija un iedarbības laiks (ekspozīcija) ir atkarīgi no kaitīgā organisma sugas.

Reklāma
Reklāma

Pašlaik viens no populārākajiem dezinfekcijas līdzekļiem siltumnīcās ir ūdeņraža peroksīds (H2O2). Tas ir relatīvi lēts, neuzkrājas un neatstāj negatīvu ietekmi uz cilvēkiem, konstrukcijām un augiem. Diemžēl tas strauji noārdās un tā iedarbības laiks nav kontrolējams.

Holandē ir veikti dažu līdzekļu efektivitātes pret vīrusiem un baktērijām (tostarp ToBRFV un Clavibacter michiganensis) pētījumi. To rezultāti ir apkopoti tabulā. Ir svarīgi atcerēties, ka spirts nav efektīvs pret šīm infekcijām.

Pētnieki atzīst, ka efektīvākais, ar visplašāko darbības spektru ir līdzeklis Menno Florades. Viegli teikt – minimālais darbības laiks 16 stundu. Ja līdzekli vienkārši uzsmidzina uz sienas vai stāvās konstrukcijās, daļa šķīduma notecēs zemē, bet daļa neizbēgami izžūs krietni ātrāk nekā 16 stundās. Tieši tāpēc tiek ieteikta šā līdzekļa lietošana putu veidā. Pastāv speciālas ierīces, kas pārvērš līdzekļa šķīdumu putās. Tās ilgi saglabājas uz visām virsmām, arī stāvām un slīpām, līdz izžūst. Pēc putu izžūšanas papildu skalošana nav vajadzīga. Arī mazgājamais ūdens var būt infekcijas avots, tas jāatceras.

Pēdējos gados šādu apstrādi ar putām Holandes un Vācijas zemnieki ir sākuši izmantot arī koka konteineru dezinfekcijai. Tam ir radīta speciāla pārvietojamā iekārta Skumix. Tās ražīgums ir līdz 120 koka konteineriem, līdzekļa Menno Florades patēriņš – 120 ml uz vienu konteineru. Protams, iegādāties speciālo iekārtu, ko izmantos dažas nedēļas gadā, nebūtu izdevīgi, tāpēc citās valstīs konteineru dezinfekciju piedāvā pakalpojumu firmas.

Roku mazgāšana

Pētījumi rāda, ka neatkarīgi no primārās infekcijas avota visvairāk infekciju izplata cilvēki ar rokām (86%), kā arī darba inventārs, apģērbi, apavi, kastes un tehnikas riteņi (>60%). Lai novērstu infekcijas izplatīšanos, ir svarīgi regulāri mazgāt un dezinficēt rokas, kastes, darbarīkus, lietot dezinfekcijas paklājus apavu un tehnikas riteņu dezinfekcijai, mazgāt darba apģērbu ūdenī temperatūrā virs 90 oC. Pētījumos pārbaudīts, ka zemāka temperatūra neiznīcina vīrusus.

Pēc Jana Nevermana vārdiem, lielākā daļa cilvēku nepareizi mazgā rokas. Visvairāk infekcijas uzkrājas starp pirkstiem un uz pirkstu galiem, kā arī zem nagiem. Rokas jāmazgā rūpīgi un pietiekami ilgi, lai ziepes paspētu izšķīdināt netīrumus. Arī dezinfekcijas līdzeklim jāiedarbojas uz rokām ilgāk nekā 1 min, lai panāktu vēlamo rezultātu. Daudzi dezinfekcijas līdzekļi var kairināt jutīgu ādu, tāpēc drošāk lietot vienreizējos gumijas cimdus un bieži nomainīt tos.

Darbarīku dezinfekcija

Lai cik rūpīgi tiktu dezinficētas rokas, jau pēc pirmā apstrādātā auga uz pirkstiem paliek sula. Tāpat sula paliek uz nažiem un šķērēm, un ne tikai uz asmeņiem, arī uz rokturiem. Tieši tāpēc, dezinficējot darbarīkus, ir svarīgi pilnīgi iemērkt tos dezinfekcijas šķīdumā un noturēt tajā pietiekami ilgu laiku. Arī šajā gadījumā iedarbības laiks ir atkarīgs no līdzekļa koncentrācijas.

Piemēram, Menno Florades 3% šķīdums pilnīgi dezinficē nažus jau 30 sekundēs, bet 2% šķīdumā tie jātur vairākas stundas.

Ja runa ir par jauno vīrusu ToBRFV, darbarīki jādezinficē ar 4% šķīdumu. Vislabāk izmantot spaiņus vai nelielas vannas, kur nažus un šķēres var ievietot guļus. Jo vairāk priekšmetu tiek dezinficēti vienā tvertnē, jo drīzāk samazinās līdzekļa koncentrācija. To pārbauda, ik pa laikam izmērot šķīduma pH. Tam jābūt zem 4,5. Ja pH ir augstāks, jāpievieno papildu līdzeklis. Pēc speciālista vārdiem, parasti darba šķīdums pilnīgi jānomaina ik pēc 2–3 dienām.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.