Siltumnīcā mēslojumam uz dobēm biezā kārtā saber liepu lapas. Ārijas Rudlapas padomi rudenī 0
3. novembris. Augļu diena
No rīta apmācies un mitrs, bet pēcpusdienā parādās saulīte un laiks priekš novembra tīri patīkams. Pa slapjo zemi rušināties lāgā negribas, tāpēc grābju lapas, kas atkal piebirušas. Atrodu dažus krokusu sīpolus, kas man ziemā dāvināti kā ziedoši augi. Izveidojušies jauni sīpoliņi, kurus iestādu zālienā zem velēnas. Būs tiem vēl kāda iespēja augt un ziedēt. Jaukā pēcpusdiena ātri beidzas un sāk krēslot. Novembris paliek novembris.
4. novembris. Augļu diena
Diena apmākusies, bet salīdzinoši silta. Pie dārza darbiem pieķeramies pēcpusdienā. Meita apgriež flokšus, kurus par skaistiem vairs pie labākās gribas nevar nosaukt. Es atkal grābju lapas. Teritorija paliela, koku arī daudz, tā ka kustības svaigā gaisā nodrošinātas līdz salam un sniegam. Vākumu kārtām saliekam kaudzē, lai kompostējas.
7. novembris. Sakņu diena
Mierīga un jauka rudens diena. Novācu vēl uz lauka atstātos melnos rutkus un vēlos kāpostus. Nu jau vairs nav ko brīnumus gaidīt. Parādījušās zīlītes, kas liecina par aukstuma tuvošanos. Tas nozīmē, ka stirnām un briežiem arī parādās apetīte un rodas vēlēšanās apmeklēt dārzus. Ir jau bijuši. Zem ābelēm sakritušie āboli nozuduši, palikuši vien pēdu nospiedumi.
8. novembris. Ziedu diena
Nogriežu vēl palikušās ziemcietes un iestādu dažus tulpju sīpolus. Laiks saulains un priekš vēla rudens silts. Uzroku dobes siltumnīcā. Zeme sausa un irdena, tā ka darbs veicas ātri. Izpurinu daudzgadīgo nezāļu saknes. Ielīdusi vārpata. Suns skatās uz mani pārmetoši, jo, viņaprāt, tie ir lieliski dārzeņi, ko uzkost kuņģa tīrīšanai. Izrokas arī kaulu fragmenti, par kuriem droši zinu, ka es tos tur neesmu rakusi. Vainīgais lepni sarullē asti un dodas prom, it kā tas uz viņu neattiektos. Pēkšņi draugam kaut kas steidzīgi jāmeklē komposta kaudzē. Rakšanu pabeidzu un mēslojumam uz dobēm biezā kārtā saberu liepu lapas. Atstāju, lai tās mazliet nosēžas un tad ierušināšu augsnē, lai trūd līdz pavasarim.
9. novembris. Lapu diena
Roku dobi, jo vēl neesmu iestādījusi ziemas ķiplokus. Rakšana veicas tīri labi. Arī augsne nemaz nav tik pārmitra, kā varētu likties. Pienāk kaimiņš un izstāsta vietējos jaunumus. Tostarp piemin arī par briežu vizītēm dārzos. Viņu ķiploku stādījums esot bezcerīgi izbradāts. Labi vien, ka nesteidzos ar stādīšanu, klusībā pie sevis nodomāju. Steidzos novākt puravus, jo arī tos pārnadži labprāt notiesā, ja nekā cita labāka nav. Dažiem lapas jau apkostas, viens norauts, bet nomests. Lai tiek. Saknes un lapas jau man arī nevajag. Arī kolrābjus izraustījuši un nometuši, laikam nesaprata, ko ar tiem iesākt – ne tiem lapu, ne sakņu. Salasu grozā un nesu uz pagrabu. Salātos ar papriku un sīpoliem kolrābji garšo labi. Sakņu dārzs novākts, atliek tikai uzart zemi.
Lai dārzs atpūšas, tiksimies nākampavasar!
