Mārtiņš Kaugars dzelzsbetona telpā bez logiem nodarbojas tikai ar dīgstu un zaļumiņu audzēšanu.
Mārtiņš Kaugars dzelzsbetona telpā bez logiem nodarbojas tikai ar dīgstu un zaļumiņu audzēšanu.
Foto – Timurs Subhankulovs

SIA “Vecapēni” veiksmīgu dīgstu un zaļumu audzēšanas biznesu izveidojusi biroja ēkā 1

Ieejot SIA “Vecapēni” dīgstu audzētavā, aizraujas elpa – no karstuma un mitrā gaisa. Nesen aplaistīti augi, tāpēc gaisa mitrums aptuveni 200 kvadrātmetru lielajā telpā ir 60 – 80%. Gaisa temperatūra telpā ir vismaz plus 26 grādi. Tur atrodas elektriskais sildītājs un arī ventilators. Nē, tā nav visu gadu strādājošas saimniecības pieticīga siltumnīca. SIA “Vecapēni”, vislielākais un gandrīz vienīgais dīgstu un zaļumiņu audzētājs valstī, pēdējos trīs gadus dīgstus audzē slēgtā telpā bez logiem vienā no Rīgas jaunajiem biroju namiem. “Ja dīgstus audzētu siltumnīcā, tad no oktobra līdz februārim nepietiktu gaismas. Dīgsti izaugtu pārāk vāji. Savukārt vasarā tie izstiepjas. Mēs patlaban visu gadu ar 24 stundu apgaismojumu diennaktī nodrošinām saviem produktiem vienādu kvalitāti,” izvēli pamato uzņēmuma īpašnieks Mārtiņš Kaugars.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Lasīt citas ziņas

Sešdesmit kvadrātmetru platībā, tostarp arī uz vairākstāvu koka plauktiem, “Vecapēni” patlaban audzē 20 veidu dīgstus un kresītes, zaļumiņus, ko izmanto gan ēšanai, gan arī ēdienu dekorēšanai.

Pilsētas siltumnīcā izmanto galvenokārt ievestās sēklas tāpēc, ka Latvijā tās neaudzē. “Vissvarīgākais, lai sēklas nebūtu kodinātas, lai var ražu uzreiz ēst,” stāsta M. Kaugars. Augi aug podiņos ar kūdras un melnzemes maisījumu. “Izmēģinājām arī akmens vati, tomēr garša tad nav tik izteikta kā kūdrā,” skaidro Mārtiņš. Piemēram, redīsus četras piecas dienas, zirņus – divas, bet pētersīļus – trīs nedēļas. Laistīšana notiek ar filtrētu pilsētas ūdensvada ūdeni vienu reizi dienā. Ķīmiju ūdenim nepievieno.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kresītei izaug pirmā dīgļlapiņa un pirmā īstā lapiņa. Spēku tā saņem no sēklas. Sēklas spēks to izdzen. Pats izaug pēc laistīšanas ar ūdeni. Salātus audzējot, vēl kaut ko var trīs nedēļas mēģināt lietot, mēs nemaz nevaram to mēģināt tāpēc, ka pēc pāris dienām cilvēkam augs ir jāēd. Audzēšanas laikā augiem dodam vien siltumu, gaismu un ūdeni,” tā M. Kaugars.

Konkurenti, pircēji un cena

Audzēto augu daudzumu uzņēmējs izvēlas pēc pieredzes. “Audzējam augus, cik uzskatām par vajadzīgu, bet fasējam pēc pasūtījuma. Kas paliek pāri, izmetam,” atklāj saimnieks. Viņš vērš uzmanību, ka “Vecapēnu” produktu pircēji ir arī pensionāri, ģimenes ar maziem bērniem, visi tie cilvēki, kas domā par savu veselību. “Produkts nav nemaz tik dārgs. Viens 200 mililitru trauciņš veikalā maksā līdz vienam eiro. Šādu cenu turam jau ilgu laiku, lai psiholoģiski neietekmētu pircējus. Eiropā tāds pats produkts maksā 1,3 – 1,5 eiro,” stāsta Mārtiņš.

Ik gadu ražošana un uzņēmuma naudas apgrozījums kāpj par aptuveni 15%. Mārtiņš teic, ka Latvijā “Vec­apēnu” zaļumiņus un dīgstus bauda vien mazāk par 0,5% iedzīvotāju. Uzņēmuma pārstāvji savu produktu popularizē degustācijās lielveikalos, atbalsts šajā ziņā ir arī pavāri, kas publiski stāsta par dīgstu un zaļumiņu labvēlīgo ietekmi uz veselību.

SIA ” Vecapēni” patlaban ir vienīgā saimniecība valstī, kas nodarbojas tikai ar dīgstu un zaļumiņu audzēšanu. Vēl vairākām saimniecībām šī nodarbe ir neliels papildu naudas ienākumu avots. M. Kaugars teic, ka tirgus esot “pa šauru” pašiem “Vecapēniem”, kaut gan esošajās telpās varot ražot divas reizes vairāk augu. “Vecapēnu” produktus patlaban var pirkt visos “Rimi” veikalos, “Prisma”, “Sky” veikalos, lielajās “Maxima”. Izaudzētos augus un dīgstus pērk arī “Stockmann”, daži “Top” veikali, vairumtirdzniecības bāzes un restorāni.

Savukārt vislielākais konkurents ir pasaules vislielākais ražotājs Nīderlande. “Nīderlandieši vairāk ieved dekoratīvos produktus. Kamēr tie nonāk Latvijā, jau nedēļu ir atradušies tumsā. Ja vajag smaržu un garšu, tad mūsu produkts ir pilnīgi cits – svaigs. Nereti tas uz pircēja šķīvja nonāk tajā pašā dienā, kad ir atstājis audzētavu,” stāsta uzņēmējs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.