Siltummezglā daudzdzīvokļu mājā konstatēts “leģionāru slimības” izraisītājs. Kā no tā izvairīties? 8
Siltummezglā kādā daudzdzīvokļu mājā Salaspilī konstatēts legionelozes jeb “leģionāru slimības” izraisītājs, liecina paziņojums Salaspils novada pašvaldības mājaslapā.
Veicot legionelozes gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) daudzdzīvokļu mājā Salaspilī karstā ūdens paraugā siltummezglā, karstā un aukstā ūdens paraugos dzīvoklī – dušas telpā – konstatēja legionelozes izraisītāju “Legionella pneumophila”.
SPKC atgādina, ka legioneloze izpaužas kā smaga pneimonija. Slimība sākas strauji, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,5 grādiem, ar galvassāpēm un muskuļu sāpēm, kam pievienojas sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi. Paaugstināts risks saslimt ar legionelozi ir cilvēkiem ar hroniskām plaušu slimībām un novājinātu imūnsistēmu, tiem, kas lieto imūnsistēmu nomācošus medikamentus, kā arī bijušiem vai esošiem smēķētājiem un cilvēkiem pēc 50 gadiem. Parasti simptomi parādās divu līdz desmit dienu laikā pēc inficēšanās, taču retos gadījumos infekcijas inkubācijas periods var ilgt līdz pat trim nedēļām.
Lielākajai daļai pacientu nepieciešama hospitalizācija un ārstēšana ar piemērotām antibiotikām.
Ar legionelozi var saslimt, ieelpojot legionellas saturošus mikroskopiskus ūdens pilienus, kas veidojas, ar legionellām piesārņotajam ūdenim atsitoties pret cietām virsmām. Legionellas saturoši aerosoli var veidoties no tekoša ūdens krāna vai dušas, no burbuļvannām, gaisa mitrinātājiem, gaisa kondicionēšanas iekārtām, iekštelpu dekoratīvajās strūklakās un citās izsmidzināšanas ierīcēs. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks.
Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā.
Baktērija īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, cauruļvadu, dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtās, izlietņu un vannu aizbāžņos, ūdenssildītājos. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija, negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem 50 grādiem, korozija un citi faktori.
Lai izvairītos no inficēšanās, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos, norāda SPKC. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra visās izplūdes vietās būtu zem 20 grādiem, bet karstā ūdens – virs 50 grādiem, un tā cirkulācija būtu nodrošināta visā karstā ūdens sistēmā.
Karstā ūdens cauruļvadus ieteicams aplikt ar izolācijas materiāliem, ja tie atrodas pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem. Nepieciešams regulāri veikt dušu uzgaļu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī tos dezinficēt, izmantojot hloru saturošus sadzīves dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantotas. Tā jārīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošākas prombūtnes. Ilgi nelietoti dušu un krānu uzgaļi jāmazgā un jātīra, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus.
