Siltumizolācijas materiāli. Kā un ko izvēlēties 1
Mājokļu siltināšana tagad ir modē. Ieguvēji ir visi – gan tie, kas ražo un tirgo materiālus, gan tie, kuri gatavi pakalpot, ātri un labi izdarīt. Riskē vienīgi saimnieks, jo palielinās iespēja kļūdīties. Lai saprātīgi iztērētu līdzekļus, cerot jau nākamajā ziemā tos ietaupīt, akla uzticēšanās neder. Kā neapjukt šajā sarežģītajā procesā un pieņemt optimālus lēmumus?
Trīs pamatjautājumi
Ja siltināšanas vajadzība šķiet neatliekama, ir trīs secīgi pamatjautājumi, uz kuriem nepieciešams iegūt pilnīgi skaidras atbildes.
• Pirmkārt, ko siltināt – visu mājokli vai tikai kādas tā daļas? Vienas zāles visām slimībām neder, vispirms vajadzīga precīza diagnoze. Visērtāk to noteikt, veicot dzīvokļa vai ēkas energoauditu. Tagad daudzas firmas piedāvā šo pakalpojumu, cenas atkarīgas no pasākuma programmas sarežģītības un ieteikumu paketes biezuma. Kad termokamerā pats ieraudzīsiet tās vietas, pa kurām mājā aizplūst siltums, uzreiz būs skaidrs, ko nepieciešams darīt jau šovasar. Visbiežāk tie ir novecojuši logi, ēkas konstrukciju salaidumi, jumta elementi.
• Otrkārt, ar ko siltināt? Šis jautājums ir daudz sarežģītāks, lēmums – pats atbildīgākais, jo materiālam jāatbilst gan konkrētajai konstrukcijai, gan ēkas un telpu tipam, gan ekspluatācijas apstākļiem, un, protams, to nepieciešams pareizi iestrādāt. Turklāt vienmēr iespējamas alternatīvas, un tas nozīmē, ka atšķiras ieklāšana, tātad prasmes un izmaksas.
• Treškārt, kā siltināt – vai pašu spēkiem? Tā ir tikai ilūzija, ka esat šīs jomas meistars, jo ir pārāk daudz tehnisku aspektu, kurus vienkārši nevarat zināt, ja agrāk praksē nav nācies ar šiem materiāliem sastapties. Drošāk uzticēties profesionāļiem vai vismaz niansēs konsultēties ar speciālistiem.
Piedāvājuma palete
Siltumizolācijas materiālu izvēle būvmateriālu veikalos tiešām ir plaša, Latvijā pārstāvēti arī vairāki lielie ražotāji un visi slavē savu preci un tehnoloģiskos risinājumus. Ko iespējams iegādāties?
Putu polistirols jeb EPS. Viegls, ciets, neorganisks materiāls, ko iegūst, formējot uzputotas polistirola granulas. Cenas un kvalitātes samērā – viens no efektīvākajiem produktiem, der no pamatiem līdz jumtam. Plāksnes ir ļoti izturīgas, laika gaitā nezaudē siltumu izolējošās īpašības un nedeformējas.
Minerālvates. Populārākā vismaz reklāmās ir akmens vate – ekoloģisks šķiedrveida materiāls, ko ražo no bazalta iežiem, mazāk zināma ir stikla šķiedras vate, ko izgatavo no otrreiz pārstrādāta stikla un kvarca smiltīm (cena zemāka, bet kvalitāte pat augstāka, turklāt nav salīdzināma ar padomju laika stikla vati!). Abām piemīt lieliskas, ļoti līdzīgas siltuma un skaņas izolācijas īpašības, plātnes ir ērtas montāžas procesā, piemērotas fasāžu un jumtu siltumizolācijai. Pieejamas arī izberamas, kas paredzētas bēniņu pārsegumu siltināšanai jaunām un esošam ēkām. Izklāj mehanizēti ar pūšanu vai nelielos laukumos izlīdzina ar rokām.
Ekovate. Dabisks materiāls, izgatavots no avīžu papīra, kas pārstrādāts līdz ekoloģiski tīrai celulozes šķiedrai, kurai pievienoti antipirīni un antiseptiķi. Vairāk pazīstama beramā, kas piemērota griestu siltināšanai, taču ir arī plāksnes – grīdām, sienām, jumtiem.
Termovate. Inovatīvs siltuma un skaņas izolācijas materiāls, par kuru pagaidām ir ļoti skopa ražotāja informācija acīmredzot komerciālu apsvērumu dēļ. Piedāvā gan beramo, gan plāksnēs; porainā struktūra dabiski regulējot mitruma apriti starp ārsienām, tāpēc telpās vienmēr ir svaigs gaiss, nenotiek dažādu pelējuma sēņu un citu nevēlamu mikroorganismu attīstība.
Putu polistirola–grafīta granulas. Efektīvs beramais siltumizolācijas materiāls, īpaši piemērots vecu apmūrētu ēku ārsienām, lai aizpildītu gaisa spraugas un dobumus starp konstrukcijām. Grafīta piedevas dod ilgmūžību, granulas neuzsūc ūdeni, nenosēžas, nenoveco, nesadrūp, tās aizpilda arī visas vēlāk radušās plaisas, turklāt sienas turpina elpot.
Putustikls. Siltumizolācijai ražo gan loksnes, gan šķembas. Pēdējās piemērotas pamatu siltināšanai, uzberot – arī grīdas, bēniņu un sienu konstrukciju izolācijai. Var lietot kā drenāžas pildvielu piebraucamo ceļu izveidē. Loksnes var izmantot gandrīz visur, kur lieto pārējos siltumizolācijas materiālus.
Kokšķiedras un kaņepju vates. Ekoloģiski materiāli gan plāksnēs, gan izbēršanai (izpūšanai). Pirmo ražo no priedes koksnes, otro – no kaņepēm. Piemīt augstas siltuma un skaņas izolācijas spējas, iestrādes procesā nerodas pārpalikumi. Abu veidu vatēm tehniskās īpašības ir gandrīz identiskas – ilgmūžīgas, elpojošas, izturīgas pret sēšanos, sablīvēšanos un, protams, arī videi un veselībai draudzīgas, antialerģiskas.
Kokšķiedras plātnes (mīkstās). Daudzveidīgas un ļoti atšķirīgas. Universālās ir paredzētas visu veidu konstrukciju siltināšanai, nodrošina arī labu skaņas izolāciju telpās. Savas struktūras dēļ piemērotas apmešanai, kas padara lietošanas iespējas vēl plašākas.
Fibrolīta plātnes. Fibrolīta galvenās sastāvdaļas ir koka ēveļskaidas, cements un ūdens. Skaidas ir mineralizētas – izmantota metode, kas vienlaikus gan ļauj saglabāt koka mehāniskās īpašības, gan aptur bioloģiskās bojāšanās procesus, padarot tās inertas un noturīgākas pret uguni. Klasisks siltināšanas materiāls visām vajadzībām.
Magnezīta loksnes. Balts materiāls, kas pastiprināts ar stikla šķiedras sietu. Var izmantot ēku iekšējai un ārējai apdarei, iekārto griestu montāžai, starpsienām, mansarda telpu norobežojošajām konstrukcijām.
Izvēles kritēriji
Lai saprastu, kurš konkrētajai vajadzībai ir piemērotākais materiāls, visticamāk, kopā ar zinošu speciālistu jāpārcilā viss siltināšanas līdzekļu arsenāls, izvērtējot katra teorētiskos plusus un šķietamos mīnusus. Viens materiāls nav labāks par otru, visiem ir sava vieta, kur tie der vislabāk. Zinot, kā katrs uzvedīsies, cilvēks vieglāk spēj izlemt. Turklāt izvēli parasti nosaka vēl daži faktori, starp kuriem būtiska ir arī cena. Kādus parametrus vērts noskaidrot, lai atrastu optimālu risinājumu?
Materiāla siltumpretestība. Tā ir materiāla spēja aizturēt siltumu, kuru raksturo siltumvadītspējas koeficients. Jo tas zemāks, jo labāka siltumpretestība, tātad jo vairāk siltuma paliek telpās.
Slodzes un deformāciju izturība. Slodzes izturība rāda, kas notiek smaguma ietekmē. Īpaši svarīgi tas ir vietās, kur siltinātā virsma ir pakļauta lielai slodzei, piemēram, ēkas pamatos, peldošajās grīdās, lēzenajos jumtos. Būtiska ir arī materiāla spēja atgūt iepriekšējo stāvokli pēc saliekšanas, izstiepšanas, saspiešanas. Jo lielāka noturība pret deformācijām, jo labāka materiāla siltumizolācijas spēja, tāpēc cieņā ir gan polistirols, gan akmens vate.
Mitrumizturība. Skaidrs, ka neizturīgos nedrīkst lietot, piemēram, māju pamatos, pagrabstāvos un citās mitruma iedarbībai pakļautās telpās. Piemēram, mūsu klimatiskajos apstākļos siltināt sienas ar putu polistirolu laikam nav pats prātīgākais lēmums, bet pamatiem un pirmā stāva grīdai tā, iespējams, ir viena no labākajām izvēlēm.
Blīvums. To galvenokārt raksturo materiāla svars – jo smagāks, jo blīvāks. Taču ar vieglākiem ērtāk strādāt, turklāt mazāk blīvie itin bieži labāk saglabā siltumu. Blīvs vajadzīgs grīdām, un tur, piemēram, putuplasta svaram nav nozīmes.
Elastīgums. Tas rāda, cik viegli materiāls padodas deformācijai – piemērojas siltināmās virsmas īpatnībām, izliekumiem, aizpilda spraugas un neatstāj tukšas vietas. Sarežģītām konstrukcijām un grūti pieejamās vietās ieteicams izmantot plastiskus materiālus, piemēram, beramo ekovati vai minerālvati.
Skaņas izolācija. Šis parametrs atklāj, vai materiāls spēj pasargāt mājas iemītniekus no ārējiem trokšņiem, vai iekštelpās tas slāpē skaņu izplatību starp stāviem un istabām. Šā apsvēruma dēļ, piemēram, minerālvate der ne tikai ārsienu siltināšanai.
Ugunsdrošība. Par to liecina paredzamā reaģēšana uz paaugstinātu temperatūru un atklātu uguni. Ir materiāli, kas deg vai vismaz gruzd, un ir tādi, kas spēj ierobežot uguns izplatību un pat apslāpēt liesmas. Protams, jo ugunsdrošāks ir materiāls, jo labāk, it īpaši dzīvojamajai ēkai.
Elpošana. Tā ir gaisa apmaiņas spēja, kas rāda, cik lielā mērā materiāls laiž cauri ūdens tvaikus, vienlaikus palīdzot izvadīt lieko mitrumu. Elpošana šajā gadījumā nozīmē nevis gaisa, bet gan mitruma kustību. Jo elpojošāks ir materiāls (ekovate, kokšķiedras un kaņepju vate, fibrolīta plātnes), jo patīkamāks un veselīgāks mikroklimats veidojas nosiltinātajās telpās.
Kalpošanas laiks. Šis ir svarīgs rādītājs, ja domā par tālāku nākotni un meklē materiālus, kas ne tikai atmaksāsies kalpošanas laikā, bet arī nodrošinās patīkamu siltumu mājās vēl daudzu gadu garumā. Tas savā ziņā ir arī ekonomiski pamatots rādītājs.
Ekoloģiskums. Šis ir moderns un vienlaikus praktisks jautājums, kas atklāj materiāla draudzīgumu videi un cilvēka veselībai gan lietošanas laikā, gan pēc demontāžas un utilizācijas. Piemēram, lai ekovates pircējam gandarījumu sniedz arī apziņa, ka šā produkta ražošanā neatjaunojamo dabas resursu, tostarp enerģijas, patēriņš ir krietni mazāks nekā daudziem citiem materiāliem!
Izmaksas. Viena lieta ir izvēlētā materiāla cena, pavisam cita – siltināšanas galīgās izmaksas. Provizoriskajos aprēķinos jāņem vērā arī visas saistītās izmaksas – palīgmateriālu cena (nepieciešamie komponenti uzstādīšanai, kā arī iespējamie papildu siltumizolācijas materiāli vēlamā efekta iegūšanai), uzstādīšanas izmaksas (darbietilpība, nepieciešamās iekārtas un instrumenti, zināšanas), transporta izmaksas, vajadzības gadījumā arī tehniskās apkopes izmaksas.
Konsultējis SIA “Vides tehnika” eksperts Intars Rozmans
