Latvijas šķeldu izpērk zviedri, granulas itāļi, un cenas visu laiku tikai ceļas. Vai ir īstais brīdis aizliegt enerģētikā izmantot kūdru? 61
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība 14. jūlijā apstiprināja Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (TPTP). Tas paredz, ka Latvija pēc 2030. gada neizmantos kūdru enerģētikā. Dārzkopības kūdru varēs turpināt iegūt un izmantot, kaut arī tas, atsevišķu nozares pārstāvju skatījumā, dokumentāli apstiprināts joprojām nav.
Latvija par šo aizliegumu no ES TPTP ietvaros saņems 184 miljonus eiro. Daļa no šīs naudas paredzēta pētniecības attīstībai par dabas resursu, tostarp arī kūdras, ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī vēsturisko vietu rekultivācijai tur, kur nav likumā paredzēta atbildība par purvu tālāko izmantošanu pēc kūdras slāņu izstrādes.
Plāna virsuzdevums ir samazināt CO2 un SEG emisijas. TPTP saskaņošanas laikā no kūdras ieguves nozares, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ekonomikas ministrijas un enerģētikas ekspertiem tika saņemtas argumentētas iebildes, ka ģeopolitiskās situācijas un enerģētiskās krīzes dēļ no plānotā aizlieguma vajadzētu atteikties. Kūdra ir nozīmīgs vietējais resurss, kas nepieciešamības gadījumā var palīdzēt nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību.
To, cik nozīmīgi ir vietējie resursi, parāda arī karš Ukrainā – krīzes brīžos paļauties uz piegādēm no ārzemēm nevar. Kā valdības pieņemtais lēmums siltuma ražošanu ietekmēs jau šoruden, “Latvijas Bizness” skaidroja, apmeklējot kūdras izstrādes uzņēmumu Tukuma pusē un sazinoties ar šī novada pašvaldības izpildvaru.
Kūdra – trīs reizes lētāka
“Kurināšanai der tikai melnā kūdra, un tā ir ikvienā purvā, kad izstrādāta virskārta, ko izmanto dārzkopībai. Dažādu apstākļu dēļ drīz vien pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas melno kūdru izmantot siltuma ražošanai pie mums praktiski pārtrauca. Šis sektors praktiski bija apstājies, taču tagad situācija ir kardināli mainījusies,” stāsta Andris Ritenis, SIA “Silu kūdra” valdes priekšsēdētājs.
Vēl pērn melnā kūdra izstrādes un transportēšanas izmaksu ziņā nevarējusi konkurēt ne ar gāzi, ne šķeldu. Tagad uzņēmējs rēķina, ka šis resurss ir pats lētākais, kas kurināmā tirgū pieejams.
“Latvijas šķeldu izpērk zviedri, granulas itāļi, un cenas visu laiku tikai ceļas. Šķelda tagad maksā vairāk par 30 eiro m3, cena pieaugusi vairāk nekā trīs reizes! Savukārt kūdras ieguvē sadārdzinājums būtu tik, cik pieaugusi degvielas cena – līdz 2 eiro par m3. Šobrīd iznāk, ka frēzkūdras kubikmetru savā purvā varam pārdot 10–12 eiro plus loģistikas izmaksas.
Un pieprasījums ir. Pirmās četras kravas, apmēram 300 m3, esam jau iedevuši vairākām katlumājām testiem, kas pārbauda putekļu un pelnu daudzumu, atlikumus skursteņa filtros. Prognozējamais pieprasījums katlumājās 60 km rādiusā ap mūsu melnās kūdras ieguves vietu ir 70 000 m3.
Līdz šim melno kūdru izstrādājām tikai tādos apjomos, cik to saskaņā ar tehnoloģiju varējām pievienot dārzkopības substrātiem. Šobrīd esam savākuši vecās tehnikas atlikumus, kas vēl ir derīgi melnās frēzkūdras izstrādei. Lai enerģētikai ražotu nopietni, vajadzīgi kapitālieguldījumi speciālajā tehnikā, taču ātrāk par pusgadu to nemaz nevar izdarīt.
Bankai neesmu jautājis pēc kredīta, un tagad, pēc MK lēmuma, tur arī nav ko vairs meklēt, jo nozare ir zem Zaļā kursa āmura. Lieli riski, kāda jēga finansēt – vai paspēsi astoņos gados atpelnīt, vai būs piemēroti laika apstākļi darbam,” ar faktisko situāciju iepazīstina uzņēmējs.
SIA “Silu kūdra” ir viens no retajiem kūdras nozares uzņēmumiem, kura kapitāls 100% pieder vietējiem. Pērn sasniegts 2,8 miljonu eiro apgrozījums. “Tāpat kā pārējiem uzņēmumiem šajā nozarē, arī mūsu pamata produkts ir dārzkopības substrātu ražošana, un produkcija pamatā aiziet eksportam.
Faktiski šī “mode” ir sākusies salīdzinoši nesen, pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem, kad kūdras izstrādājumus dārzkopībai sāka attīstīt vācieši un dāņi. Līdz ar to gaišo dārzkopības kūdru sāka eksportēt arī Latvija. Tā bija vieglāka, apjomi lieli, tirgus praktiski neierobežots,” stāsta Ritenis.
TPTP nauda – tikai baltajām apkaklītēm?
Uzņēmējs uzsver, ka nozare nevar pastāvēt bez skaidrības ilgtermiņā, jo darbi jāplāno pat pusgadsimtu uz priekšu. “Cik zinu, Zaļā kursa sākumā bija runas, ka kūdras purvus vajagot slēgt vispār.
Šajā kontekstā tagadējais lēmums ir kaut kāds vidusceļš, taču arī tas, manuprāt, noteikti būtu jāpārskata. Nevaru piekrist tam, ka man kā privātīpašniekam valsts var aizliegt nodarboties ar iepriekš atļautu lietu, par to neparedzot kompensāciju.
Pārlasot lēmuma projektu, nekur neatrodu visas šīs jezgas sākumā solīto, ka apmaiņā pret aizliegumu saņemtā nauda nonāks arī purvu īpašniekiem, piemēram, rekultivācijas mērķiem. Tagad redzam, ka miljoni paredzēti baltajām apkaklītēm kabinetos un visādiem pētījumiem par to, kas jau sen izpētīts un skaidrs, – kūdra ir stabils vietējais resurss, būtībā neierobežotā daudzumā, kura enerģētiskā vērtība pielīdzināma oglēm, un pie mums nav nekā cita, ar ko to varētu aizstāt.
Resursu krīzes sakarā valdības lēmumi nav saprotami ne tikai uzņēmējiem, bet arī Latvijas iedzīvotājiem. Kaimiņvalstīs, piemēram, Somijā un Igaunijā, dara visu, lai enerģētisko neatkarību stiprinātu, pie mums dara pretēji.
Enerģētiskās kūdras izmantošanu bremzē jau 2021. gada janvārī ieviestais dabas resursu nodoklis par CO2 emisijām no kūdras sadedzināšanas – ja katlu mājas vēlas dedzināt kūdru, par katru tonnu jānomaksā 18 eiro nodoklis, kas ir 18 reizes lielāks nekā fosilajam kurināmajam.
Jau pērn bija izdarīts viss, lai vietējo resursu pirkt būtu neizdevīgi. Neskatoties uz to, kūdra tomēr ir lētākais pieejamais kurināmais, bet valdība tagad lemj, ka tas jāaizliedz vispār,” neizpratnē ir Andris Ritenis.
Siltuma ražotāji paliek bez alternatīvas
“Būtu labi, ka tieši šajā brīdī valsts enerģētiskās kūdras izmantošanu atbalstītu, nevis pieņemtu lēmumu par tās aizliegšanu. Tas ir vietējais resurss, emisiju samazinājumu var panākt arī citos veidos.
Igauņi, piemēram, Zaļo kursu arī atbalsta, bet šobrīd atsevišķas tā sadaļas noliek malā. Jau pagājušajā ziemā viņi savos purvos bija sagatavojuši stratēģiskās kurināmās kūdras rezerves un daļā pašvaldību tās arī izmantoja. Šogad tas turpinās vēl lielākos apmēros,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” izteicās Tukuma novada izpilddirektors Ivars Liepiņš.
Līdz ar to igauņiem esot alternatīva, no kā veidot kurināmā rezerves, bet mums nav. Neesot arī enerģētiskās drošības, jo nav garantiju, ka šķeldas ziemā visiem pietiks.
“Esmu strādājis enerģētikas sektorā 15 gadus, ir arī starptautiska pieredze, ko ar kūdru dara citās valstīs. Ja valsts aizliedz kūdru izmantot, pašvaldībai nepaliek daudz iespēju, no kā veidot kurināmā rezerves. Šobrīd pašvaldības siltuma ražošanas uzņēmumos pērk šķeldu un gatavo no tās rezerves ziemai.
Tirgus cena – 42 eiro/MWh. Jau tagad ir skaidrs, ka tarifs Tukuma iedzīvotājiem rudenī kāps no 51 uz 80 eiro par MWh. Jaunpili un Lapmežciemu apkurina ar gāzi, kas tagad maksā 160 eiro par MWh, un gala tarifs sanāk vēl lielāks. Ja mums būtu vēl kāda alternatīva, piemēram, kūdra, noteikti to izmantotu.
Kūdra ir enerģētiski vērtīgāka par šķeldu, taču tās dedzināšanas rezultātā rodas vairāk pelnu un izmešu, tādēļ attiecīgi jāregulē katlumāju degļi. Šobrīd pašvaldības interesē viss, kas ir lētāks par šķeldu. Būtisks ir jebkura eiro ietaupījums!” uzsvēra pašvaldības pārstāvis.
Valstiska kļūda, kas jālabo
Kaut arī šobrīd enerģētikā izmantotais kūdras īpatsvars nav liels, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību, to varētu ievērojami kāpināt – līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras gadā, uzskata nozares pārstāvji.
Piemēram, Latvijas Nacionālā kūdras biedrība uzskata, ka pieņemtais valdības lēmums ir valstiska kļūda, kas jālabo. TPTP esot kardināli jāpārstrādā, lai tas atbilstu valsts un sabiedrības interesēm. Finansējums būtu izmantojams, lai modernizētu katlumājas un samazinātu CO2 emisijas, tās kurinot ar enerģētisko kūdru.
Otrs svarīgs virziens esot kūdras nozares modernizēšana un attīstīšana ilgtermiņā. Sevišķi svarīgi nozari būtu attīstīt Latgalē, kur ir lielākie kūdras resursi, taču tas apstiprinātajos dokumentos vispār nav ietverts.
“Šis ir nepareizas resursu pārvaldības precedents. Ministru kabinets visdziļākajā enerģētiskajā krīzē kopš valsts neatkarības atjaunošanas pieņem aizliegumu izmantot vietējo, plaši pieejamo energoresursu – enerģētisko kūdru.
Uzņēmēji, kuri varēja tirgus ekonomikas apstākļos nodrošināt valsti ar papildu energoresursiem līdz pat divu miljonu MWh gadā, tāpat kā liela daļa valsts iedzīvotāju atstāta bezpalīdzīgā situācijā – bez skaidrības par nākotni un ar atņemtu īpašumu, jo nav paredzēti nedz kompensējoši mehānismi par enerģētiskās kūdras ieguves aizliegumu privātīpašumā, nedz pasākumi, kur enerģētisko kūdru likt.
Neviens neinvestēs miljonus eiro, lai, labas gribas vadīti, varētu iegūt kūdru enerģētikai tikai tuvākajiem pāris gadiem,” uzsvērusi Latvijas Nacionālās kūdras biedrības un Stādu un kūdras inovāciju fonda pārstāve Ilze Ozola.
