Pašvaldības varētu būt aktīvākas, atsakoties no dabasgāzes siltuma ražošanā 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pāreja no fosilajiem uz atjaunīgiem energoresursiem pašvaldību siltumapgādē notiek jau vairākus gadus, aptuveni puse no pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem siltumu ražo, izmantojot vietējo resursu – šķeldu. Tās pašvaldības, kas siltumapgādē veikušas pāreju no dabasgāzes uz biomasu, jau pērnajā ziemā varēja baudīt sava darba augļus – zemākus un stabilākus siltuma tarifus.
Līdz šim pašvaldības katlumājas pārbūvēja, gan izmantojot valsts līdzfinansējumu, gan par saviem līdzekļiem, un darīja to pakāpeniski. Karadarbība Ukrainā centienus mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm būtiski paātrinājusi, turklāt tos stimulējis pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.
39 – augstas gatavības projekti
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātajā ES fondu projektu atlasē vietējo atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes veicināšanai centralizētajā siltumapgādē saņēmusi 72 iesniegumus.
Kohēzijas fonda (KF) finansējums ir pietiekams, lai atbalstītu visas projektu ieceres, ja tās atbildīs programmas nosacījumiem. Šajā atlases kārtā vērojama izteikta atsevišķu reģionu aktivitāte – visvairāk projektu plānots īstenot Pierīgā, kur iesniegti 32 iesniegumi, liela interese arī Zemgalē – 20 projekti, un Kurzemē, kur vēlas īstenot 13 siltumapgādes projektus.
Salīdzinoši zema aktivitāte savukārt Latgalē, Vidzemē un Rīgā – attiecīgi tur saņemti četri, divi un viens projekta iesniegums.
Projektos pieprasītais KF finansējums svārstās no 18 tūkst. eiro līdz pat 4 milj. eiro, vidēji projektam paredzot ap 640 tūkst. eiro lielas investīcijas. Kopējais plānoto investīciju apjoms centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes paaugstināšanai ir 168,9 milj. eiro. Pieteikumus iecerēts apstiprināt līdz 12. augustam.
Ar ES fondu līdzfinansējuma atbalstu komersantiem vai centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem būs iespēja mainīt siltumapgādes ražošanas avotus, būvēt jaunas siltumenerģijas ražotnes vai tās rekonstruēt, ja siltumenerģijas ražošanai tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi.
Tāpat atbalstu varēs iegūt projekti koģenerācijas staciju pārbūvei par katlumājām, kas tiek darbinātas ar atjaunojamiem energoresursiem, kā arī siltumenerģijas akumulācijas iekārtu uzstādīšanai un būvniecībai.
“Visu to pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, kurās bija vislielākās publiski zināmās problēmas ar gāzes apkuri, atbalstam ir pieteikušies. Finansējuma pietiks visiem.
Ekonomikas ministrijas (EM) aplēses liecina, ka 39 pašvaldību komersantiem jau ir augstas gatavības projekti, kurus būs iespējams realizēt līdz nākamā gada beigām.
Pieļauju, ka neliela daļa no pieteikumu iesniedzējiem, tiks pie jaunām apkures tehnoloģijām jau līdz nākamajai apkures sezonai,” lēš EM Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Gatis Silovs.
Savukārt Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, “Jūrmalas siltuma” vadītājs Valdis Vītoliņš atzīst, ka
nākamajā apkures sezonā iedzīvotāji savos apkures rēķinos vēl ES fondu atbalsta programmas pozitīvo ietekmi neredzēs, jo gāzes katlu nomaiņai ir nepieciešams ilgāks laiks – alternatīva kurināmā katli labākajā gadījumā varētu sākt darboties tikai pēc gada, ņemot vērā, ka tie vēl jāuzstāda. Turklāt problēmu raisa arī lielais uzņēmumu pieprasījums pēc tiem, tas krietni vien pārsniedz piedāvājumu
Konkrētus pieteikumu iesniedzējus EM šobrīd neatklāj.
Rīkojas, nevis cer uz brīnumu
Vairāki siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības steidz risināt problēmas, kas nākamajā apkures sezonā būs saistītas gan ar dabasgāzes deficītu, gan tās cenām, ieguldot alternatīvās tehnoloģijās.
AS “Rīgas siltums” (“RS”) plāno investēt 7,3 milj. eiro trīs biokurināmā katlumāju izbūvē. Bauskas ielā 207A plānots izveidot biokurināmā katlumāju ar divu megavatu (MW) jaudu. Šīs katlumājas izveidē plānots ieguldīt 1,2 milj. eiro. Līdzīgas jaudas katlumāju plānots izveidot arī Nautrēnu ielā 24. Arī tās izveidei nepieciešami 1,2 milj. eiro. 4,9 milj. eiro nepieciešami investīcijām siltumcentrālē “Vecmīlgrāvis”, paaugstinot biokurināmā īpatsvaru šajā siltumcentrālē no 63 uz 85%.
Katlumājas jauda paredzēta 8 MW. Uzņēmuma attīstībā tiks ieguldīta iepriekšējā finanšu gadā gūtā peļņa. “Nākamajā gadā “RS” ar šķeldu saražotās siltumenerģijas īpatsvars sasniegs ap 54–55%, savukārt jau tuvāko gadu laikā vairāk nekā 90% siltumenerģijas tiks saražots ar atjaunojamiem energoresursiem vai bezemisiju veidā,” sola “RS” valdes loceklis Raivis Elliņš, norādot, ka jau šobrīd visi atjaunojamie energoresursi, kurus izmanto “RS”, ir Latvijas izcelsmes. “Uzņēmums ik gadu, siltumavotos ražojot siltumenerģiju, 20 milj. eiro novirza Latvijas ekonomikai, nevis sekmē to, ka tie aizplūst uz citām valstīm.”
Arī Siguldas novada pašvaldība ir sākusi dokumentu izstrādi finansējuma saņemšanai, lai tās esošie īpašumi varētu atteikties no gāzes apkures. Tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, notiks pāreja uz granulu apkures katliem.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA) skaidro, ka patlaban, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, gaidāma izmaksu kulminācija, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu.
Pašlaik pašvaldības īpašumā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku pilnīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei. Sākotnējie aprēķini rāda, ka kopējās investīcijas apkures katlu nomaiņai Siguldas novadā varētu sasniegt vairāk nekā vienu miljonu eiro. Plānots, ka energoneatkarība no gāzes Siguldas novada pašvaldības īpašumos tiks sasniegta līdz šā gada beigām.
Objektiem, kas atrodas Siguldas pilsētā, pāreja uz granulu katliem varētu būt vidēja termiņa risinājums, izvērtējot iespēju perspektīvā pieslēgties centrālapkures siltumtīkliem. Kā ilgtermiņa risinājumu, veicot papildu investīcijas, pašvaldība izvērtē iespēju izbūvēt maģistrālos siltumtīklus, jo šim risinājumam varētu pieslēgties arī citi lietotāji, tostarp citi pilsētas centrā esošie uzņēmēji.
Arī uzņēmums “Liepājas enerģija” neslinko – tas jau ir spējis paša spēkiem noslēgt līgumu ar uzņēmumu “Elenger” par dabasgāzes piegādi, kas nav no Krievijas, laika posmam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tas pilnībā nodrošinās nepieciešamos dabasgāzes apjomus Liepājā.
“Liepājas enerģija” galvenokārt kā kurināmo izmanto atjaunīgo resursu – koksnes šķeldu, kas kopējā energoresursu bilancē 2021. gadā bija 76%. Tas ir par gandrīz 5% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu. Lai turpinātu palielināt koksnes šķeldas īpatsvaru kurināmā bilancē, uzņēmums 2021. gada izskaņā Karostas mikrorajonā uzstādīja konteinera tipa koksnes šķeldas katlumājas kompleksu, līdz ar to Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai galvenokārt tiek izmantots videi draudzīgs kurināmais.
Savukārt šogad uzņēmums ir sācis darbu, lai jaunu biomasas katlumāju uzstādītu Slimnīcas ielā. Tā par 3,5% samazinās kopējo gāzes patēriņu Liepājā. 2021. gadā dabasgāzes īpatsvars “Liepājas enerģijas” kurināmajā bilancē bija 24%.
Iedzīvotāji nesteidz mainīt paradumus
“Latvija kopumā gadā patērē aptuveni 12 teravatstundas (TWh) gāzes, 5 TWh – AS “Latvenergo”, 2,3 TWh – citi siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji, 1,7 TWh – mājsaimniecības, 3,1 TWh – rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi.
Iespējas dabasgāzes iegādei centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem patlaban ir ļoti ierobežotas. Šobrīd tie nevar atļauties domāt par dabasgāzes izmaksām, aktuālāks jautājums ir šī energoresursa pieejamība. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, izņemot AS “Latvenergo”, pašlaik nevar nopirkt gāzi par fiksētu cenu un tiem nav piedāvājuma uz visu apkures sezonu,” secina V. Vītoliņš.
Viņš prognozē, ka siltumenerģijas tarifs tajās Latvijas pašvaldībās, kurās dominē dabsgāzes apkure, varūtu būtiski pieaugt un vietām sasniegt 200 eiro par megavatstundu (MWh).
Turklāt, reaģējot uz gāzes cenu, tas varētu būt svārstīgs visu apkures sezonas laiku. “RS”, kas pagājušajā ziemā 50% siltumenerģijas saražoja no šķeldas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir iesniedzis tarifu projektu, kas paredz, ka no 1. augusta siltumenerģijas tarifs būs 86 eiro par Mwh, bet, sākoties jaunajai apkures sezonai, tas varētu palielināties par 109,23%, sasniedzot 155 eiro par MWh.
Salīdzinājumam, no šā gada 11. marta “Rīgas siltuma” klienti par vienu MWh siltumenerģijas maksā 74,08 eiro. Tā kā plānoto cenu nespēs samaksāt ļoti daudzi iedzīvotāji, tiek sagaidīts, ka valdība noteiks cenu griestus un nodrošinās mērķētu atbalstu iedzīvotājiem.
Latvijā nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti 439 tūkstoši jeb 23,4% iedzīvotāju, taču sociālo palīdzību līdz šim saņēmuši aptuveni 82 tūkst. iedzīvotāju. Dabasgāzes sadales sistēmas operatora “GASO” dati liecina, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos gazificēto objektu skaits Latvijā nav būtiski samazinājies – tikai par nepilnu vienu procentu sarucis gan aktīvi gāzi patērējošo objektu, gan mājsaimniecību skaits.
Vai šis process kļūs aktīvāks, to rādīs laiks!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
