Ilgi būvētā māja gatava! Ko var ieteikt papildu apkurei? 0
Māju saviem spēkiem būvējam ilgi – ķieģeļus, šķiet, no Līvāniem atvedām jau pirms 25 gadiem, nopirkām oficiāli, kaut gan tolaik vēl pazīšanos vajadzēja. Esam tikuši līdz iekšdarbiem – līdz elektrības vilkšanai, nupat arī nolīgām meistaru, kurš viesistabā (48 m2) mūrē kamīnu ar sildmūrīti. Virtuvē ir malkas plītskrāsniņa, tomēr māc bažas, vai ziemā nebūs auksti. Māja ir vienstāva, diezgan liela – ap 200 m2, lai gan vēl tikai trīs guļamistabas, būvēta no gāzbetona blokiem, apšūta ar silikātķieģeļiem, iekšpusē apdarei paredzēts rīģipsis. Ko varat ieteikt papildu apkurei?AĻINA TĒRVETES NOVADĀ
Šis ir uzdevums ar ļoti daudziem nezināmajiem. Priekšnojautas liek domāt, ka top klasiska agrāko laiku jaunbūve, kad daudzi modernie materiāli un tehnoloģiskie risinājumi vēl nebija pazīstami. Noprotams, ka ēka mūsdienu izpratnē nav siltināta, tāpēc saimniecei pamatotas bažas, vai izdosies to piekurināt. Ko ieteikt?
Iespējams, ir vērts uz brīdi apstāties un kritiski novērtēt padarīto. Māju nododot ekspluatācijā, būs vajadzīgs energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, ko sagatavo pēc projekta parametriem. Varbūt to der pasūtīt jau uzreiz (derīgs divus gadus!), lai iegūtu puslīdz objektīvu priekšstatu, cik silta būs ēka un kādas apkures jaudas nepieciešamas. Pasākums maksā aptuveni 200 eiro, sertificēto energoauditoru saraksts, tiesa, ar grūtībām atrodams internetā (plašāk par to lasiet “Praktiskā Latvieša” šā gada 3. numurā rakstā “Sirdsmiera sertifikāts”).
Paveikto izlabot vienmēr ir grūtāk, nekā darīt citādi, taču nekas nav neiespējams. Varianti ir tikai divi – vai nu nopietni pievērsties mājas siltināšanai, vai nopirkt piemērotas jaudas gaisa siltumsūkni un karināt to pie baltās ķieģeļu fasādes. Starp citu, viens lēmums otru neizslēdz, smalkā japāņu tehnika tiešām ir efektīva, jo īpaši tik maigās ziemās kā aizejošā. Tikai elektrības žēl, malka maksā stipri lētāk!
Ja ķieģeļu šuves ir perfektas, mājas fasādes siltināšana laikam vairs nav racionāla, jo būtu pārāk dārga. Tātad atliek to darīt no iekšpuses, nevis uzreiz uz gāzbetona rīģipsi montēt. Putuplasts vai minerālvate – tas jau ir attieksmes un arī naudas jautājums. Par pirmo, lētāko izvēli domas parasti dalās ekoloģisku apsvērumu dēļ. Lielā mērā tā ir domāšanas inerce. Piemēram, somu SPU izolācijas paneļi, kas pēdējos gados atkal parādījušies Latvijā, ir alumīnija folijā ietērpts putu poliuretāns, kas esot pat 1,7 reizes efektīvāks par vienāda biezuma cietās minerālvates slāni. Gropētās plāksnes ar skrūvēm vai pat naglām un hermētiķi uzreiz stiprina pie sienas, tās vienlaikus kalpo arī par tvaika un vēja barjeru, tātad nekādas plēves nav vajadzīgas. SPU Anselmi jau ir pielīmēts 9 mm ģipškartons ārpusē, sienu atliek vien špaktelēt, gruntēt un krāsot vai līmēt tapetes. Jā, šis materiāls maksā skarbi, pat salīdzinot ar minerālvati, taču sākotnējā dārdzība beigās kļūst stipri nosacīta citu ietaupīto materiālu un tehnoloģisko operāciju dēļ.
Labas lietas vienmēr ir dārgas. Izmantot somu siltinājumu arī griestiem laikam tomēr ir izšķērdība, vienkāršāk, ātrāk un lētāk ir uz bēniņiem, piemēram, izpūst ekovati, kas interesentu aprindās ir visai pieprasīta. Dabisks materiāls, izgatavots no avīžu papīra, kas pārstrādāts līdz ekoloģiski tīrai celulozes šķiedrai, kurai pievienoti antipirīni un antiseptiķi. Piedāvā tikai specializētās firmas, jo ekovati lietošanai sagatavo ar īpašām iekārtām, lai presētajā masā ievadītu gaisu, tādējādi iegūstot poraino struktūru un ļaujot ēkai saglabāt siltumu. Speciālisti apgalvo, ka aptuveni 30% zudumu notiek tieši caur griestiem…
Šīs ir tikai idejas pārdomām. Vēl paliek daudzi jautājumi – par pamatiem un grīdām, logiem un durvīm, paveiktā kvalitāti un iespējamajām kļūdām. Uz tiem spēj atbildēt vienīgi sertificēts būvinženieris vai pieredzējis praktiķis – tikai tiešsaistē, kā tagad modīgi teikt. Aiciniet ciemos, visu pārrunājiet! Siltā mājā pat ar pāris klēpīšiem malkas omulībai pietiek…
