Speciālistu ieteikumi gudrai mājas siltināšanai 1

Mājas Ziņas Ekonomika

Jaunie ES māju būvniecības standarti nosaka daudz augstāku dzīvojamo māju konstrukciju siltumizolācijas līmeni, nekā tas bija padomju laikā. Salīdzinot savulaik celto daudzdzīvokļu ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestības, standarti bija divreiz zemāki nekā Vācijā un Lielbritānijā un piecreiz zemāki nekā Zviedrijā. Turklāt sērijveidā būvēto māju siltumnoturību pasliktināja zemās kvalitātes materiāli un celtniecības kļūdas.

Reklāma

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5

Lasīt citas ziņas

Siltināt var ar dažādiem materiāliem – dārgākiem un lētākiem. Zemāka cena nebūt nenozīmē, ka materiāls ir sliktāks, galvenais ir to pareizi izmantot. Saskarē ar minerālām virsmām (ķieģeļi, betons, gāzbetons) visbiežāk izmanto poraino polistirolu un minerālvati. No dabiskiem materiāliem (koks, kokšķiedra) veidotas sienas siltina ar minerālvati, ekovati vai kokšķiedru vati. Pastāv vēl ļoti daudzi siltināšanas materiāli, sākot no skaidbetona un beidzot ar gaismas caurlaidīgu, vakuuma, atstarojošu vai nanotehnikas siltumizolāciju. No iecienītākajām sistēmām putupolistirola plāksnes EPS (angl. – Expanded Poly Styrene) pieskaita pie ekonomiskākajiem, kokšķiedru plāksnes – pie ekskluzīvākajiem siltināšanas materiāliem, bet minerālvate ir kaut kur pa vidu, lai gan siltumvadītspējas koeficients visiem ir aptuveni līdzīgs. Tāpat populāri kļuvis siltināt ar termoputām gaisa spraugās – šis materiāls (aminoterms), par kuru laba pieredze ir Vācijā, nepūst, nepelē, ir salizturīgs un labi elpo – laiž cauri ūdens tvaikus, neuzsūcot mitrumu. Ar tā palīdzību koksne tiek pasargāta no pūšanas un metāls – no korozijas, turklāt bremzē arī degšanu.

Tēmas