ES atbalsts māju siltināšanai būs pieejamāks 4
Vēl nenosiltināto mājokļu apjoms Latvijā ir milzīgs un veido 98% no dzīvojamā fonda. Lai nosiltinātu visu, būtu nepieciešams ieguldīt apmēram 6 miljardus eiro. Labi, ka ES fondu atbalsts dzīvojamo māju siltināšanai turpinās un saglabājas cerības kādreiz un pamazītēm šo problēmu atrisināt.
LIAA nodod stafeti
Šogad noslēdzās atvieglotais daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu cikls, kuru uzraudzīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Ar ES fondu atbalstu varēja atgūt līdz 50% no kredītu summas. Ja daudzdzīvokļu mājā bija virs 10% iedzīvotāju ar trūcīgā statusu, pat 60%. Šajā posmā lēmumu par māju siltināšanu pieņēma ar vienkāršu dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu – 50% +1 balss. Kredītus izsniedza komercbankas ar procentu likmi 3 – 6% gadā. No 800 projektiem jau īstenoti 415, un pārējie tiek pabeigti LIAA uzraudzībā. Siltumenerģijas ekonomija projektos bija paredzēta 20% apmērā, tie izvērtās veiksmīgi, un siltuma ekonomija sasniedza 42%. No kredītiestādēm pretenzijas par kredītu nomaksu nav saņemtas.
“Projekta īstenošanas procesā iezīmējās arī dažas tradicionāli vājas vietas. Iedzīvotāji daudzdzīvokļu mājās ir ļoti dažādi, un viņiem grūti kopīgi pieņemt lēmumu. Pieredzes trūkuma dēļ projekta dokumenti tika aizpildīti nepilnīgi un neprecīzi. Daudzi iedzīvotāji neuzticējās bankām, un arī bankas bieži neuzticējās kredīta prasītājiem, kas radīja problēmas ar finanšu piesaisti pat labvēlīga LIAA lēmuma gadījumā. Iepirkuma procedūra bija necaurskatāma, trūka kontroles, un ne vienmēr darbu kvalitāte bija līmenī. Kopumā tas radīja dažas iedzīvotāju sūdzības, kuras var novērst nākamā projekta posmā,” atzīmē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta Projektu kontroles nodaļas vadītāja Marina Vorobjova-Vaišļa.
Nauda pie “Altum”
No 2015. gada dzīvojamo māju siltināšanas projektu uzraudzību pārņem Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības Fondu ieviešanas departaments. “Veicot mājokļa renovāciju, jaunās kredītu maksas iekļausies vecajā maksājumu līnijā, un pēc kredītu nomaksas apkure kļūs krietni lētāka,” sola departamenta direktors Edmunds Valantis.
Jaunajā līdzfinansēšanas posmā paredzēts samazināt birokrātiju, kas līdz šim paņēmusi daudz laika. Tiks vienkāršota iepirkuma procedūra un lielāka atbildība uzlikta dzīvokļu īpašniekiem. Ar dokumentu aizpildīšanas paraugiem varēs iepazīties vairākās interneta vietnēs. Tomēr lielākās pārmaiņas skars kreditēšanu, kurā parādīsies veselīga konkurence. Māju renovētājiem tagad būs izvēle – ņemt kredītu komercbankā vai izmantot valsts akciju sabiedrības “Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum” (saīsināti – “Altum”), kas izveidota Hipotēku bankas vietā. Līdzīgi strādā arī Vācijā, Lietuvā un Igaunijā. “Altum” piedāvātie kredīta procenti būs 2% gadā plus “Eirobor”, tātad šobrīd apmēram 2,40% gadā. Kredītu izsniegšanas termiņš līdz 20 gadiem.
Mēneša maksājumam vajadzētu būt tik lielam, lai iekļautos apkures iepriekšējos izdevumos. Piemēram, dzīvokļa izdevumi apkurei ir 200 eiro. Renovācija ieekonomē 50% no siltuma maksājumiem vai 100 eiro. Ar šiem eiro sedz kredītu, līdz tas nomaksāts. Pēc tam katru mēnesi ir 100 eiro ekonomija.
Valsts institūciju iesaistīšana ļaus renovēt mājas arī vistālākajos Latvijas rajonos, līdz kuriem komercbankām līdz šim nesniedzās rokas. Nebūs vairs gadījumu, kad īpašnieki vēlas mājokli siltināt un atzinums par atbalstu jau ir saņemts, tomēr nevar atrast komercbanku, kas finansēs. Turklāt agrāk reizēm visu 50% lielo grantu noēda komercbanku procenti. “Altum” paspārnē darbojas konsultantu un ekspertu nodaļa, kura palīdzēs iedzīvotājiem projektu rakstīšanā un kontrolēs būvniecības dokumentāciju un darbu kvalitāti.
Process
Lai sāktu mājas siltināšanas procesu, nepieciešams lēmums, kuram piekrituši daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kvalitatīvs vairākums – 2/3 balsu. Pēc lēmuma īpašnieki pilnvaro fizisku vai juridisku personu veikt nākamās operācijas. Par īpašnieku naudu tiek veikts energoaudits un tehniskais projekts. Daudzu pilsētu pašvaldības palīdz segt energoaudita izmaksas, Rīgā, piemēram, 80%. Projektu apstiprina “Altum” speciālisti, un mājas īpašnieki paši izvēlas labāko būvfirmu. Ar darbu tāmi pilnvarotais dodas uz “Altum”, kur caurlūko kredītu ņēmēju finansiālo stāvokli – cik parādu, kāda ir kopējā naudas plūsma. Ja parādu lielums ir līdz 15% un tā izveidošanās ir objektīva, finansētājs uz to var skatīties pieļāvīgi. Ja parādi ir lielāki, finansējums var tikt atteikts. “Altum” atmaksā būvnieku rēķinus, vispirms ekspertam paveiktos darbus pārbaudot. Pēc mājas gada ekspluatācijas “Altum” speciālisti noteiks siltināšanas efektivitāti un to, cik liela daļa – 25%, 30% vai 35% – tiks segta no ES granta naudas.
“Gribam projektu sākt jau oktobrī, lai nākamgad tas pilnvērtīgi darbotos. Daudzi no sociālajiem partneriem, tai skaitā pašvaldības un apsaimniekotāji, mūs atbalsta. Arī komercbankas nav izstumtas no procesa, tās var brīvi konkurēt ar “Altum” iespējām. Domāju, jaunais projekts nodrošinās lielāku vienkāršību, pieejamību, ļaus stingrāk kontrolēt būvniecības procesus un galu galā būs lētāks,” pārliecināts direktors Edmunds Valantis.
Sīkumu nav
“Siltināšanas sistēmas ir mazāk efektīvas, ja vienlaikus netiek arī sakārtota apkures sistēma – cauruļvadi, sildķermeņi un ventiļi. Vispirms radiatorus nepieciešams iztīrīt. Jānoregulē balansēšanas vārsts, kas nosaka siltuma daudzumu uz stāvu. Uz dzīvokli siltā plūsma jāpieregulē ar ventili. Vislabāk šo iestatījumu ieprotokolēt, kā to dara ārzemēs,” atzīmē “TA Hydronics” tehniskais un biznesa vadītājs Latvijā Andris Avots.
“Mājas siltinot, izmainās gaisa apmaiņas režīms, un ļoti atbildīgi jāapdomā ventilācija, it īpaši svaigā gaisa pieplūde. Ja piecstāvu mājām noder tradicionālā ventilācijas eja, augstākām ēkām jāveic to pielāgošana, atzīmē apkures un ventilācijas sistēmu eksperts SIA “Aero master” valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Ivancovs.
