Siltinājums sargā ēkas gan no aukstuma, gan svelmes 1
Mājas siltināšanu stimulē trīs iemesli – likumdošana, ekonomija un ētiskais motīvs. Latvijas būvnormatīvi dzīvojamās ēkas konstrukcijām paredz arvien augstāku siltumizolācijas līmeni. Energoresursu cenām (arī malkai) ir tendence palielināties, līdz ar to var prognozēt, ka pieaugs ekonomiskais efekts no ietaupītās enerģijas. Lai arī Latvijā vidējā gada gaisa temperatūra paaugstinās, mazliet samazinot ekonomisko efektu no siltināšanas, parādās jauna priekšrocība – mājas aizsardzība pret vasaras svelmi. Siltināšanas ētiskais aspekts izpaužas kā aktīva rīcība pret klimata izmaiņām un apkārtējās vides saudzēšana. Labi nosiltināta māja ne tikai ļauj ietaupīt, tā nodrošina iedzīvotājam lielāku sadzīves komfortu.
Šobrīd Eiropā 40% no visa enerģijas patēriņa veido ēku apsilde un dzesēšana. Eiropas Energoefektivitātes direktīvā ir noteiktas enerģētikas politikas pamatnostādnes ar mērķi līdz 2020. gadam (salīdzinot ar 1995. gadu) samazināt par 20% kopējo enerģijas patēriņu uz vienu apsildāmas platības vienību. Bet 2050. gadā mērķi ir vēl augstāki – samazinājums par 50%. Lai šo daļu samazinātu, ēkas jāveido energoefektīvas. Jaunās ēkas tiek būvētas jau gandrīz kā nulles enerģijas ēkas (GNEĒ), tomēr ar to nepietiek. Lai izveidotu ilgtspējīgu un klimatam draudzīgu īpašumu, nepieciešams siltināt arī lielu daļu jau uzbūvēto namu.
No iekšas vai ārpuses
Mitekli var siltināt no iekšpuses vai ārpuses. Izmantot siltināšanai mājas fasādi būtu pareizāk, jo tā tiek nodrošināts efektīvāks rezultāts, var izvairīties no aukstuma tiltiem, nomainīt logus, un māja iegūst viengabalainu izskatu. Tomēr ne vienmēr iespējams siltināt visu fasādi. Piemēram, daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties par renovāciju, bet kādam ziemeļu gala dzīvokļa īpašniekam salst… Vienkārša metode ir atsevišķas istabas ārsienas siltināšana, ko var veikt, izmantojot gan koka, gan metāla starpsienu rāmjus. Jāatceras, ka ieteicamā siltinājuma kārta nedrīkstētu pārsniegt 50 mm. Betona un ķieģeļu sienām var izmantot visus populāros siltinājuma veidus. Koka sienām der tikai akmens vate vai dabisko organisko šķiedru materiālu – ekovates, vilnas vai kokšķiedras – plāksnes. Siltināšana no iekšpuses īpaši der ēkām, kuru fasādēm ir estētiska vai kultūrvēsturiska vērtība. Tādas var būt gan vēsturiskās mūra ēkas ar fasādes rotājumiem, gan koka ēkas. Lai arī siltinot samazinās iekštelpu platība, ārsiena kļūst “siltāka”, komfortablāka un labāk izmantojama. Jāatceras, ka pa perimetru jāliek metāla sieti, kas aizkavēs grauzēju iekļūšanu siltinājuma slānī.
Domājam par jumtu
Siltums mājoklī ceļas uz augšu, tāpēc vispirms nepieciešams mājai uzlikt siltu cepuri – nosiltināt bēniņu telpas. Ja tur vēlas ierīkot mansardu dzīvošanai, no apakšas siltina jumta konstrukcijas, nosedz tās un pārdomā mansarda logu ierīkošanu. Platās jumta koka sijas ir piemērotas siltumizolācijas slāņa ievietošanai starp tām. Tikai tas jādara stingri pēc priekšrakstiem, starp jumta segumu un siltinājuma slāni atstājot ventilējamas spraugas, citādi nevēdinātas koka konstrukcijas sāks bojāties. Jumta siltināšana izmaksās krietni dārgāk nekā bēniņu grīdas siltināšana. Ja uz jumta seguma parādīsies bojājumi, tos būs grūtāk konstatēt, jo siltinājuma slānis aizsegs vietu, kur sūcas mitrums. Tiesa, ir speciālas plēves, kas bojājuma vietas noteikšanu atvieglo.
Bēniņu grīdas siltināšanai izmanto beramos siltināmos materiālus: akmens vati, ekovati vai kokšķiedras vati, ko 15–20 cm biezumā klāj uz izlīdzināta vecā izolācijas materiāla – par to lielākoties savulaik kalpojušas gan ar skaidām sajauktas smiltis, gan keramzīts (var, protams, veco materiālu iztīrīt, nonest un kaut kur deponēt, tomēr tās ir liekas rūpes). Jauno siltumizolācijas slāni uzklāj tā, lai saglabātu pareizu jumta vēdināšanu, tāpēc būtu nepieciešama speciālistu konsultācija. Pārvietošanos pa bēniņiem nodrošina laipas. Bēniņi mūsdienās kļūst ar telpu, kur ne tikai novieto izplešanās trauku, vēdināšanas kanālus, bet arī rekuperācijas iekārtas, turklāt no turienes apkalpo saules kolektorus un baterijas. Tā kā bēniņi ziemā ir vēsi, iekārtas siltina. Saimnieciski ļaudis, izmantojot caurspīdīgu jumta segumu iespējas, bēniņos izvieto siltumnīcas.
Uzmanīgi – logi
Lai cik biezā kārtā tiks nosiltināta māja, bet mājas sienā vai ap logu kārbām būs gaisa spraugas, pa tām ziemas laikā pazudīs liels un nekontrolējams siltā gaisa daudzums. Tādēļ pirms siltināšanas jānodrošina mājas ārsienu hermētiskums un jāaiztaisa mikrospraugas. Īpaši šajā ziņā apdraudēts ir sektors ap logiem. Veco logu montāžas laikā spraugas starp loga kārbu un sienu mēdz būt nekvalitatīvi siltinātas un izmantotas novecojušas tehnoloģijas. Rezultātā siltinājums neveido blīvu slāni, vietām tā vispār nav. Pa mikrospraugām mājā ieplūst vēsais gais un ap logu veidojas aukstuma tilti. Ne velti, mainot logus, speciālisti ir konstatējuši, ka vecajiem logiem apkārtējā siltumizolācija ir nepieņemamā stāvoklī, saplakusi un sabrukusi. Tas, ka iecienītās logu montāžas putas vajag izolēt no atmosfēras iedarbības ar speciāliem sastāviem un plēvēm, konstatēts tikai samērā nesen.
Jāskatās vējā
Siltinot mājas sienas, jāievēro arī valdošo vēju virzieni. Droši vien no ziemeļiem pūš stiprāks vējš, kas nes sev līdzi vēsākas gaisa masas. Daži speciālistiem uzskata, ka stiprs vējš, kas pūš tieši ēkas fasādē, to saspiežot un velkot uz āru, ar laiku varot ietekmēt siltinājuma slāņa kvalitāti, tāpēc labāk īpaši vējam pakļautās sienās veidot ventilējamās fasādes. Šajā gadījumā fasādes ārējais – cietais – slānis pilnībā amortizē vēja radītās svārstības un siltinājuma slānis netiek ietekmēts. Tāpat, siltinot māju fasādes, rekomendē par siltinājuma tiesu izbīdīt uz āru logu un durvju kārbas. Tas ļauj samazināt aukstuma tiltus, saglabāt loga lietderīgo platību un vizuāli izlīdzinātu fasādi. Mājām, kurām ir jumta pārkare, vēlams to palielināt par siltinājuma biezuma tiesu. Mājas jumta pārkare ir paredzēta, lai tālāk novadītu no sienas nokrišņus. Ja siena tiek “uzaudzēta” un pārkare atstāta vecajā lielumā, lietus var vairāk samitrināt sienu un izraisīt tās bojāšanos.
Mājas siltumnoturību palīdz palielināt arī iestikloti balkoni. Vasarā stiklojumu var atbīdīt un ziemā aizvērt. Modernas bīdāmo logu sistēmas nodrošina pietiekami labu izolāciju.
Ne mazāk svarīgi ir sakārtot cauruļvadu (siltais ūdens, apkure) izolāciju. Ja daudzdzīvokļu mājā cauruļvadi nav izolēti, tie par dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem silda tuvākās apkārtnes gaisu. Prakse rāda, ka pienācīga cauruļvadu izolācija sniedz negaidīti lielu siltumekonomiju.
Kas labāks
Biežs celtniecības forumu diskusiju temats ir, kādu siltināšanas materiālu izvēlēties. Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Siltumizolācijas spējas vadošajiem siltumizolācijas materiāliem ir aptuveni vienādas. Iespējams, ekonomiski noskaņoti pilsoņi akmens virsmu siltināšanai izmantos putu siltumizolācijas materiālus, kas ir viegli apstrādājami, ar mazu svaru, maz uzsūc ūdeni un ir ilglaicīgi. Klasikas cienītāji praktiski visu virsmu siltināšanai mēdz izvēlēties akmens vati, kurai ir daudz izcilu īpašību, turklāt tā ir nedegoša. “Zaļās” būvniecības piekritējiem pieejams plašs spektrs – praktiski jebkurš sauss, irdens organisks materiāls. Populāras ir dažāda blīvuma kokšķiedras plāksnes, kuras var izmantot gan mājas iekšpusē, gan ārpusē. Siltināt var ar liniem, salmiem vai kaņepēm. Īpaši efektīvs (un dārgs) ir vilnas siltinājums. “Dari pats” praktizētāji koka mājas sienas siltinās ar skaidbetonu, ko var iegūt, skaidas sajaucot ar kaļķi, cementu un smiltīm. Iespējas ir plašas, galvenais – ievērot pareizo tehnoloģiju.
