Kādu siltinājumu izvēlēties kūts griestiem? 0
“Kūts griestu siltināšanai tiek izmantotas zāģskaidas. Dzirdēts, ka skaidas jāsajauc ar kaļķiem. Kādās attiecībās? Varbūt ir modernāki risinājumi?” interesējas Aina Vīksna.
Kūts ir saimniecības ēka, kurā visu tās izmantošanas laiku ir augsts mitruma līmenis. Tas jāņem vērā, izvēloties un ierīkojot griestu siltinājumu.
Skaidas jāsajauc ar kaļķiem
Savulaik griestu siltināšanai izmantoja zāģskaidas, ko jauca ar kaļķiem attiecībā no 10:1 līdz 15:1. Var izmantot gan zāģskaidas, gan ēveļskaidas, bet tikai bez mizām. Zem skaidām ieklāj blīvu papīru tā, lai tajā nebūtu spraugu, pa kurām uz leju varētu nokļūt putekļi.
Kad skaidas sasēžas, pa tām var arī pārvietoties. Izvēloties skaidas, jāņem vērā, ka to mitrums nedrīkst pārsniegt 20%, turklāt derēs vienīgi cieto lapukoku sugu skaidas. No skujkokiem var izmantot priedes skaidas.
Skaidām ir daudz trūkumu: tās ir degošas, tajās labprāt iemitinās grauzēji, paaugstināta mitruma apstākļos tās pelē, ar laiku mitruma ietekmē sablīvējas, līdz ar to samazinās to siltumnoturība. Tāpēc praktiskāk izvēlēties modernus siltinājuma materiālus.
Nepieciešama tvaika izolācija
Kūts siltināšanai piemērota būs ekovate, kurā nemēdz dzīvot grauzēji, tāpat var izvēlēties kādu no beramajām vai lokšņu minerālvatēm.
Virs melnajiem griestiem jāieklāj tvaika izolācijas materiāls (piemēram, 200 mikronu bieza polietilēna plēve) – tas neļaus mitrumam, kas paceļas uz augšu kopā ar silto gaisu, samērcēt siltumizolācijas materiālus.
To gan vislabāk iestrādāt zem sijām, lai arī tās pasargātu no mitruma. Ieklājot minerālvati, loksnes precīzi piegriež un ievieto starp sijām tā, lai vate neizliektos, nebūtu saspiesta un nepaliktu spraugas.
Turklāt materiālam blīvi jāpiegulst pie tvaika izolācijas slāņa. Ja plānotais siltumizolācijas materiāla biezums ir lielāks par siju augstumu, siju augstumu pieaudzē līdz vēlamajam. Kūtī siltinājuma slāņa biezums vēlams vismaz 20 centimetru.
Beramās vates
Kvadrātmetrs lokšņu minerālvates izmaksās 6–7 eiro, savukārt kubikmetrs beramās minerālvates – sākot no 25 eiro, attiecīgi kvadrātmetrs 20 cm bieza siltinājuma izmaksās aptuveni piecus eiro.
Beramās vates iestrādi labāk uzticēt speciālistiem, kuri to paveiks mehanizēti ar pūšamo ierīci. Izvēloties ekovati, izmaksas ir, sākot no 22 eiro par kubikmetru. Arī šajā gadījumā nepieciešama iestrāde ar speciālu iekārtu.
Ekovate izveido blīvu bezšuvju pildījumu, tā vienmērīgi ieklājas pat šaurās un grūti pieejamās ēkas konstrukcijas vietās. Cenu ietekmē iestrādes apjoms un materiāla nogādāšana līdz klientam. Izvēloties vati, siltinājuma slānis būs daudz vieglāks nekā lietojot skaidas.
Poliuretāna slānis – plānāks
Siltināšanai var izmantot arī poliuretāna putas, kas veido hermētisku vienlaidu segumu, taču to ieklāšana bez speciālām iekārtām nav iespējama. Šo materiālu mēdz izmantot vietās, kur ir bargi klimatiskie apstākļi.
Sastingušais slānis ir pietiekami blīvs, lai pa to varētu staigāt. Turklāt siltumizolācijas īpašības saglabājas, neraugoties uz palielinātu mitruma līmeni apkārtējā vidē.
Ieklājot putas, nav nepieciešams ieklāt papildu materiālus ūdens un tvaika izolācijai. Viens kvadrātmetrs poliuretāna putu (50 mm biezs) izmaksā aptuveni 6 eiro. 50 mm poliuretāna putu aizvieto 150 mm minerālvates.
Aukstie bēniņi
Virs siltinājuma veidosies ventilējami aukstie bēniņi, tāpēc hidroizolācijas slānis virs siltinājuma nav vajadzīgs. Ja ventilācijas sistēmas nav, to ierīko. Vēlams ierīkot laipas, lai vajadzības gadījumā no iekšpuses varētu piekļūt, piemēram, jumta lūkai vai citiem jumta konstrukcijas elementiem.
Bet no keramzīta izmantošanas kūts jumta siltināšanai vajadzētu atturēties, jo ar laiku materiāls uzsūc mitrumu, kļūst smagāks un pasliktinās tā siltumizolācijas īpašības.
Siltinot bēniņus, vispirms izvāc veco, savu laiku nokalpojušo siltinājumu, kas visbiežāk ir smilts vai skaidu maisījums. Ja nepieciešams, jāremontē nesošās konstrukcijas.
KONSULTĒJIS SIA KMT PROJEKTS VALDES LOCEKLIS MĀRIS STIPRAIS
