“Siltas vietiņas nebūšot!” IZM sāk meklēt augstskolu pārraugus 4
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izsludinājusi pieteikšanos tiem, kas vēlas strādāt valsts augstskolu padomēs. To, ka šādas padomes nepieciešamas, lēma Saeima, pēc garām diskusijām labojot Augstskolu likumu.
Paredzēts, ka augstskolu padomēs būs sabiedrības pārstāvji augstskolās, vienlaikus tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību.
Diskutējot par augstskolu padomju nepieciešamību, izskanējušas bažas, ka tās varētu būt politizētas un varētu arī augstskolām pārāk dārgi izmaksāt. Līdz 2023. gada beigām atalgojumu padomju locekļiem gan maksās no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, bet, runājot par politizāciju, tie, kas ieņem vai nesen ieņēmuši politiskus amatus, uz padomēm kandidēt nedrīkstēs.
Likums paredz, ka gandrīz pusi padomes locekļu izvirzīs valdība: tieši uz šīm padomes locekļu vietām IZM izsludinājusi pieteikšanos. Otru teju pusi locekļu izvirzīs attiecīgās augstskolas Senāts. Savukārt viens padomes loceklis būs Valsts prezidenta virzīts.
Padomes locekļu skaits būs atkarīgs no augstskolas lieluma un tipa. Visvairāk padomes locekļi – 11 – būs zinātnes universitātēm.
Vispirms izsludināta pieteikšanās darbam Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomēs, kā arī Vidzemes Augstskolas un Banku augstskolas padomēs, bet pieteikšanos citām padomēm IZM plāno izsludināt tuvākajās nedēļās. LU un RTU ministrija meklē piecus padomju locekļus, bet abām pārējām augstskolām – katrai pa diviem.
Tikai nedēļa laika
Darbam padomēs var pieteikties līdz 11. novembrim. Tā kā pieteikšanās izsludināta 3. novembrī, sanāk, ka potenciālajiem padomes locekļiem dota tikai nedēļa laika. IZM pārstāve Inta Bērziņa “Latvijas Avīzei” skaidro, ka agrāk izsludināt pieteikšanos nebijis iespējams, jo valdība tikai septembra vidū pieņēma noteikumus par to, kā jāatlasa padomes locekļi; pēc tam vēl laiku paņēma atlases komisiju veidošana. IZM ieskatā īsais pieteikšanās termiņš padomju sastāvu negatīvi neietekmēs: tas, ka šādas padomes būs, bija zināms jau ilgāku laiku, tā ka potenciālie padomes locekļi jau sen varējuši izlemt, vai kandidēs.
Kandidēt uz Ministru kabineta virzīto sabiedrības pārstāvju vietām valsts augstskolu padomēs var ikviena persona, kas atbilst prasībām, kā arī pretendentus var izvirzīt jebkura privāta vai juridiska persona, ja pretendents rakstiski apstiprinājis savu piekrišanu.
Kā izvirzīs kandidātus?
Kā noskaidroju Valsts prezidenta kancelejā, tā gan konkursu uz prezidenta izraudzīto padomes locekļa amatu nerīkos.
“Ņemot vērā to, ka Valsts prezidents Egils Levits labi pazīst gan izcilus Latvijas zinātnes, gan kultūras cilvēkus, piemērotākos kandidātus Valsts prezidents izvēlēsies, uzrunājot tos, kuri ar savu darbu apliecinājuši piemērotību šo uzdevumu veikšanai,” “Latvijas Avīzei” paskaidroja Prezidenta kancelejas mediju centra pārstāve Justīne Deičmane.
Arī pašas augstskolas jau sākušas domāt, kā izvirzīt Senāta pārstāvjus darbam padomēs. No aptaujātajām augstskolām vistālāk pagaidām tikusi RTU. Kā stāsta tās Senāta priekšsēdētāja Elīna Gaile-Sarkane, universitātes struktūrvienības jau izvirzījušas savus kandidātus RTU padomes locekļu amatiem. Patlaban norisinās pārbaude, vai izvirzītie kandidāti atbilst konkursa nosacījumiem, pēc tam iecerētas kandidātu debates, kurās kandidāti izklāstīs savu redzējumu padomes locekļu amatā. RTU padomes locekļu vēlēšanas tiks plānotas jau 15. novembrī, kad Senāts padomes locekļus izraudzīsies aizklātā balsošanā.
LU Senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems atklāja, ka LU Senāts 25. oktobrī pieņēma pirmreizējo padomes locekļu izvirzīšanas un atsaukšanas noteikumus, kas arī paredz, ka kandidātus izvirzīs LU struktūrvienības, ko vērtēs un ranžēs atlases komisija sēdē, kurā var piedalīties visi senatori.
Katra struktūrvienība drīkstēs virzīt vienu kandidātu, bet kopumā LU tādu ir 45. Kandidāti ar atlases komisijas sniegto augstāko vērtējumu katrā no akadēmiskās darbības jomām tiks virzīti uz vēlēšanām Senātā. LU Studentu padome toties izvirzīs vienu pārstāvi un vienu rezervistu, par kuru balsos, ja pirmais studentu pārstāvis neiegūs vairākuma atbalstu. LU Senāta virzīto padomes locekļu vēlēšanas paredzētas nākamajā sēdē 29. novembrī.
Siltas vietiņas nebūšot
Savukārt Vidzemes Augstskola vēl Senāta virzīto kandidātu atlases nolikumu gatavo. Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš neslēpj, ka vēlētos, lai vismaz Senāta virzītie kandidāti būtu saistīti ar augstskolu: viens tad varētu specializēties studiju jomas, bet otrs – zinātnes attīstīšanā.
“Domāju, ka arī IZM rīkotajā konkursā kandidātu netrūks. Ir cilvēki, kas zvana, interesējas. Arī mēs paši varam kādam, mūsuprāt, piemērotam cilvēkam ieteikt pieteikties. Vienu gan varu pateikt: siltas vietiņas Vidzemes Augstskolā padomes locekļiem nebūs. Te būs jāstrādā,” tā G. Krūmiņš, kurš ar interesi gaida, kādas tad pārmaiņas padome augstskolā ienesīs.
Saskaņā ar likumu padomes jāizveido līdz 30. novembrim.
