Mauriņa zāle kā “zeķes”, lai siltas kājas gurķiem 0
Nopļautā zāle labi der augsnes ielabošanai un augiem tīkamas dobes veidošanai.
Patlaban zāle aug kā traka, spēj tik pļaut. Tā labi der gan kompostam, gan koku un krūmu apdobju mulčēšanai. Taču ir vēl kāds mazāk zināms veids zāles izmantošanai.
– Pirmo sulīgo mauriņa zāli, kamēr vēl nav nobriedušas nezāļu sēklas, var lietot tā saukto silto kāju dobes gatavošanai, – stāsta Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotāja Eleonora Mārciņa.
Patlaban zāle ir īpaši vērtīga, tāpēc ieteicams pļaut ar savācējgrozu, kurā smalki sakapātā zaļā masa sakrāsies. Tad dobei paredzētajā vietā izrok grāvīti, to piepilda ar sasmalcināto zāli, uzber augsni un atkal zāli. Tā turpina, līdz dobe gatava.
Šādi sagatavotā vietā zāle sāks sadalīties un uzsildīs augsni, līdz ar to paātrinot ražas ienākšanās laiku un pat pasargājot no nelielām salnām. Ja dobei izveido tuneli un apsedz ar plēves vai pretsalnu plēves segumu, efekts ir vēl jūtamāks. Zāle augsnei pamazām atdod ne tikai siltumu, bet arī barības vielas, uzlabo struktūru, padarot to irdenu, čaganu, ar labu mitruma caurlaidību.
Turklāt augi šādās dobēs aug izcili labi, jo visiem lapaiņiem patīk, ja kājas atrodas siltumā. Sevišķi jauki tādā vietā jutīsies siltummīļi gurķi un viņu radi kabači, ķirbji, melones.