Siltajā janvārī daba pārsteidz – zvēri neguļ, augi mostas 0
Šī ziema ir atnākusi pārsteidzoši silta, tāpēc dabas pasaulē varam sagaidīt neparastas parādības, īpaši augu valstī. Tāpat no miega var būt iztrūcināts kāds ezis vai iespējams sastapt kādu aizkavējušos gājputnu. Tomēr gaidāma arī neliela sniega kārtiņa un asāks sala kodiens degunā, bet putni un zvēri var priecāties par labvēlīgiem laikapstākļiem, jo barību var atrast pašu spēkiem.
AUGU VALSTĪBĀ
Latvijas Dabas fonda speciāliste Lelde Eņģele stāsta, ka augos šajā laikā aktīvi dzīvības procesi nenotiek, jo ir maz gaismas, gaisa temperatūra ir samērā zema un augsne parasti ir sasalusi. Pumpuri slēpjas zem cietām, nereti sveķainām zvīņām. Kokiem, krūmiem un sīkkrūmiem ir koksnaini stumbri un izturīga miza, un tie nenosalst arī ziemā. Daudziem augiem zaros vēl saglabājušies augļi un sēklas, ar ko labprāt mielojas putni. Savukārt Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns satraucas, ja turpināsies silts laiks, var ciest augi, kam ir izteikta sulu cirkulācija, tie, kas agri plaukst un zied, jo tiem “sirdī” var iestāties pavasaris un sākties atmošanās process. Un, ja pēc siltuma strauji kļūs auksts, mēs šopavasar varēsim būt liecinieki neparastiem dabas procesiem.
ZAĻĀ APTIEKA
Dziedniece Dzintra Bankova iesaka gadu sākt ar skuju terapiju – gan vannām, gan skuju aprocēm vai skuju pulverīšiem. Skuju terapijai var izmantot Ziemassvētku eglīti. Kad tā sāk jau birt, tad skujas var savākt un samalt kafijas dzirnaviņās. Tad salikt nelielās lupatiņās, sasiet maisiņos un nedaudz pavārīt. Šos maisiņus var izmantot, lai gatavotu ēteriskās un aromātiskās vannas, kas būs uzmundrinošas un jauki smaržos.
ZVĒRU PASAULĒ
Līgatnes dabas taku zootehniķe Velga Vītola priecājas par šā gada ziemu, jo tā Latvijas zvēriem ir ļoti pateicīga. Nekādi lielie pārsteigumi janvārī arī nav gaidāmi. Varbūt šobrīd grūtāk ir tiem zvēriem, kas kažokus nomainījuši pret baltiem – zebiekstēm, sermuļiem, jo viņi nav pasargāti no uzbrucējiem. Tie zvēriņi, kas jau devušies ziemas guļā, arī turpinās gulēt. Vienīgi kāds ezis, kas ziemo lapu un siena kaudzēs, šķūnī vai kūtī, var būt iztrūcināts no miega, kā arī apmulsis no siltajiem laikapstākļiem, taču svarīgi atcerēties tiem nedot pienu. Cerams, eži sapratīs, ka jādodas atpakaļ guļā. Tāpat nevajadzētu barot arī citus meža zvērus!
PIE LAIKA REĢA
Salīdzinājumā ar decembri gada sākums solās būt mazliet vēsāks. Laika vērotājs Vilis Bukšs stāsta, ka laiks no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai nosaka laikapstākļus nākamajiem mēnešiem. Pēc 26. decembra varēja secināt, ka janvāris varētu būt maigs, dienvidu un dienvidaustrumu vēju zīmē, un siltāks, nekā ierasts. Tāpat arī kurmju rakumi, mājās palikušie gājputni un piebriedušie pumpuri liecina, ka īsta ziema janvārī vēl neiestāsies. Mēneša vidū un beigās varētu sagaidīt nelielu sniedziņu un stiprāku salu, bet tas varētu ilgt tikai dažas dienas.
PUTNU CEĻI
Ornitologs Guntis Graubiķis stāsta, ka visi putni, kas janvārī ir palikuši Latvijā, protams, cenšas sagaidīt pavasari. Lielākā daļa ir tradicionālie ziemotāji, bet šogad, kad klimats ir mazliet siltāks, ilgāk uzkavējas arī tie putni, kam rudenī bija jālido prom uz dienvidiem, piemēram, zivju gārņi, zosis, sarkanrīklītes. Ja turpināsies silts laiks, var sagaidīt, ka atgriezīsies pavasara migrējošie putni – lauku cīruļi, mājas strazdi, lauči, ķīvītes, krauķi u. c. Ja tomēr aukstums iestāsies, daļa šo putnu centīsies izmisīgi pārziemot, bet daļa dosies atpakaļ. Tāpat var gadīties, ka siltās ziemās, ja barības ir pietiekami, janvāra beigās Rīgā un citās pilsētās meža pūcēm jau šķiļas mazuļi. Janvārī notiek arī ūdensputnu uzskaite, kad novērotāji dodas gar upēm, ezeriem, dīķiem, jūru un mēģina konstatēt, kuras un cik daudz putnu sugas ir palikušas Latvijā.
